Pieradināt bērnus domāt ar gaumi. Trīs bērnu mamma dalās ar pieredzi

Lai bērna grāmata nekrātu putekļus plauktā, tai jākalpo vairāk par vienu reizi. Grāmata atdzīvojas, ja kopā ar bērnu pacenšamies sadzirdēt tās uzdotos jautājumus, izvest ārpus četrām sienām uz mežu vai tās lappusēs atrast iedvesmu savai ikdienai. Un nav svarīgi, kāds ir grāmatas žanrs un formāts. Svarīgi ir runāt par to, par ko rosina domāt grāmata.

Pieradināt domāt ar gaumi

Meklējot bērniem izklaidējoši izglītojošus periodiskos izdevumus, neviltots bija prieks par jau pirms kāda laika piedzimušo vietējo mākslas, ilustrācijas un dizaina lietpratēju radošo uzdevumu krājumu zinātkāriem bērniem “Pikolo”. Katru numuru veltot noteiktai tēmai, radošā komanda pieradina bērnu domāt un darīt gaumīgā vidē. To, ka žurnālu rada dizaina lietpratēji, norāda pat papīra izvēle, kas pārdomāti ļauj bērnam uz tā strādāt bez vilšanās (kurpretī glancēto žurnālu lappusēs zīmuļa deguns nereti atduras bērna frustrācijā, jo uz slidena papīra zīmulim un krāsām nav vietas).

Atturoties no liekas popkultūras, tā vietā pieradinot pie mūsdienīgas grafikas valodas, izdevuma veidotāji aicina domāt par bērna vietu plašajā pasaulē, par tā attiecībām ar citiem, par uzturu, par dabu, par pilsētvidi, par profesijām, par kultūru daudzveidību, par mājām. Par visu to, kas pasaules pilsonim ir svarīgi, topot par personību ar izpratni un tajā balstītu viedokli.

Putni, suņi un bērni

Grāmata, kas nepiesārņo prātu, bet ienes tajā bērnības tīro sajūtu. Grāmata – ieklausīšanās, dzirdētmācīšanās, kluss piebikstījiens cieņpilnu attiecību ar dabu veidošanai jau no mazotnes. Tā ir ornitologa Viestura Ķerus debija bērnu literatūrā “Meža meitene Maija”, kas aizpilda pašreiz tik tukšo nišu bērnu literatūrā Latvijā. Īsi stāsti, īsta valoda, klausītājiem/lasītājiem saausīties liekoši bērna un vecāka dialogi uz dabas mainīgās scenogrāfijas. Kad sniegs gurkst zem kājām un kad pilsētas trokšņi paliek tālu aiz muguras, daba runā un bērns tai spēj pietuvoties. Grāmatai ir pievienotā vērtība audioformātā cita ornitologa Edmunda Račinska putnu balsu ierakstos, iezīmējot dažādiem gadalaikiem raksturīgu putnu balsis.

Mierīgo dabas stāstu, meklējot dinamiku, humoru un zilbes, var paturpināt ar grāmatu “Runājošie suņi”. Tā ir grāmata, ko lasa pat tie, kas nelasa, jo attēls spēj būt pietiekami izteiksmīgs. Rakstnieces Luīzes Pastores grāmatas “Maskačkas stāsts” iedvesmotā animācija “Jēkabs, Mimmi un runājošie suņi” pārtapusi dinamiskā un košā mākslinieces Elīnas Brasliņas veidotā komiksā. “Runājošie suņi” ir grāmata, ko var baudīt ar piedevām, kas atrodamas tematiskā internetvietnē www.runajosiesuni.lv. Tur ir ne tikai krāsojamās un darba lapas, bet arī animācijas filmas tituldziesma un karte, kuras maršrutu varēs kādreiz izpētīt arī dzīvē. Mani bērni pirmo noskatījās animācijas filmu, bet, iespējams, arī bez tās komiksa žanra grāmata aizraus tos, kuri sāk likt kopā pirmās zilbes paši, kaut vai lai izlasītu “čau, vau”.

Kas kopīgs grāmatai “Runājošie suņi” un grāmatai “Meža meitene Maija”? Trīs lietas. Pirmkārt, putni. Suņu stāstā vienu no galvenajiem varoņiem mazo puiku arhitektu sauc Jēkabs Putns, bet meža stāstos putni ir neatņemama ikdienas sastāvdaļa mazo meiteņu ikdienā. Otrkārt, bērni. Tieši viņi ir šo stāstu virzītājspēki, ļaujot mazajam lasītājam identificēties ar tiem. Treškārt, stāstu pievilcība, tikai viens vairāk aizrauj acis, bet otrs labi trenē ausis. Un abas grāmatas kopā ļauj bērniem piedzīvot lasīšanu kā piedzīvojumu un kā meditāciju, atklājot grāmatas daudzveidīgo raksturu. Grāmata laikam ir tā, kurai ir visvairāk seju pasaulē. Ne tikai pašai sava, bet arī visas tās, kādas to ierauga katrs lasītājs individuāli.

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vecāki un bērni
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti