Plašāk par izmaiņu nepieciešamību un mācību modeļiem nākotnē diskutē raidījumā “Ģimenes studija”.
Izglītības un zinātnes monistrijas (IZM) Izglītības departamenta vecākā eksperte Modra Jansone skaidro, ka vakarskolu slēgšana vai pievienošana citām izglītības iestādēm nepieciešama, jo šobrīd pazudusi robeža starp vakara maiņu vidusskolām un vispārizglītojošajām skolām.
Šobrīd ir 17 vakara maiņu vidusskolas, 39 vispārējās izglītības iestādes, kuras piedāvā vakara maiņas, neklātienes vai tālmācības programmas.
Atšķirība starp vakara maiņu un parastu vidusskolu izzudusi. Tas nenozīmē skolas likvidāciju. Daudzās pašvaldībās vakara maiņu vidusskolas pievieno vispārizglītojošajām skolām, situāciju skaidro Modra Jansone
Vakarskolu skolēni izvēlas, dažādu iemeslu vadīti, – atjauno pārtrauktas mācības, ātra nonākšana darba tirgū, bērnu audzināšana un citi iemesli. Šobrīd mācības vakarskolā izvēlas arī no ārzemēm atgriezušies cilvēki, kuri vēlas turpināt izglītību.
Neklātienes mācības, vakarskola vai tālmācība ir biežāk izmantotie mācīšanās modeļi.
Tagad skolās domā par jauniem mācību modeļiem.
Mācoties neklātienē, skolu apmeklē divas reizes nedēļā, ir individuālās konsultācijas.
Vakarskolā ir mazāks stundu skaits, skolēniem piedāvā individuālās konsultācijas.
Tālmācībā skolēns var noteikt savu mācīšanās tempu, pats vadīt savu mācību procesu.
