Mājās ar maziem bērniem
Mazu bērnu vecāki nešaubās, ka bieži vien “sēdēšana” mājās ar bērniem ne vienmēr līdzinās sēdēšanai šī vārda tiešajā nozīmē. Jo sēdēšanai laika tā īsti nemaz nepietiek. Protams, tas, cik daudz vai maz vecākiem atliks laika piesēst un lēnām izdzert brokastu vai pēcpusdienas kafiju, atkarīgs gan no bērna vecuma, gan no bērnu skaita ģimenē. Tomēr parasti rosīšanās pa māju ar mazu, bet uzmanību prasošu kustīgu cilvēku pirmsskolas vecumā prasīs no pieaugušā daudz spēka un enerģijas. Par lēnu kafijas malkošanu nāksies aizmirst.
Diezgan tipiska situācija mājsēdes laikā ir tā, ka ne visi, kas mājās pieskata bērnu, ir atbrīvoti no citiem pienākumiem. Piemēram, darba. Mūsdienās darbi ir dažādi, un jo sevišķi attālinātais darbs ir teju kā radīts arī mammām vai tētiem ar maziem bērniem. Par laimi, pirmsskolu dežūrgrupas ir atvērtas pat stingru valsts ierobežojumu laikā, taču iemesli, kāpēc darbs, mājsēde un mazi bērni visi satiksies vienā telpā, ir dažādi. Un iespēja, ka viņi satiksies – liela.
Glābiņš – mājkalpotāja
Kā Latvijā, tā arī lielā daļā citu valstu, liels palīgs mājasdarbos ģimenēs ar maziem bērniem mēdz būt mājkalpotāja, apkopēja, laba paziņa, kas aptuveni reizi mēnesī palīdz uzkopt māju un veic ģenerāltīrīšanu. Par to liecina vairāki blogi un ieraksti internetā ar aptuveno nosaukumu Kā izdzīvot ar maziem bērniem bez mājkalpotājas? Ne vienmēr palīdzība būs maksas pakalpojums, piemēram, ja palīgos nāk vecmamma vai māsa, draudzene. Taču… šis noteikti nav risinājums pandēmijas laikā, kad satikšanās ar citiem var būt nevēlama vai pat ir aizliegta.
“Kopš man ir mazi bērni, reizi mēnesī vai divos nāca apkopēja, kas veic ģenerāltīrīšanu. Ikdienā aptīrām, cik nu sanāk,” stāsta divu meitu mamma Renāte, kas dzīvo Pierīgā privātmājā. Šobrīd, kad apkopēja nevar atnākt pandēmijas ierobežojumu dēļ, mājās esot lielāka nekārtība. “Kopš sākusies pandēmija un nereti darbs no mājām ir kopā ar bērniem, vienkārši esmu pieņēmusi, ka dzīvojam bardakā, savācam brīvdienās. Arvien biežāk izmantoju iespēju pasūtīt vai nopirkt kaut kur gatavu ēdienu un retāk gatavoju. Drēbes vispār negludinu, tikai tad, ja jāvelk kaut kur blūze vai tml.”
Bērni ārstē perfekcionismu
Trīsgadnieces mamma Aija, kura šobrīd strādā attālināti, atzīst, ka, kopš viņai ir meita, viņa, no vienas puses, retāk pieķeras mājas kopšanas darbiem. “No otras puses, reizēm izmantoju mājas darbus kā attaisnojumu nespēlēties vai kā iespēju pabūt ar sevi, tikai ar savām domām,” atzīstas Aija. “Bet nezinu, kas tieši to ietekmējis. Bērns, mājsēde vai dzīve... Esmu slinka perfekcioniste. Ieaugu putekļos un tad vienā brīdī beržu visu no rīta līdz vakaram. Un pilnīgi noteikti varu teikt – bērni ārstē perfekcionismu!”
Linda ir trīs bērnu mamma un dzīvo mazpilsētas nomalē. Viņa uzskata, ka mājsēde kopā ar bērniem ir iemesls, kāpēc viņa retāk mazgā grīdas. Taču tas, kā viņai visvairāk pietrūkst tagad, kad visi trīs bērni dzīvojas pa māju, ir vingrošanas nodarbības un žurnālu lasīšana, ko kopā ar bērniem nav iespējams nu nekādi paveikt.
Psihoterapijas speciālistes viedoklis
Sindija Meluškāne ir sertificēta mākslas terapeite, psihoterapijas speciāliste apmācībā un sešu bērnu mamma. Viņa piekrīt teicienam, ka tīrīt māju, kurā ir mazi bērni, ir tas pats, kas šķūrēt sniegu, kamēr tas vēl snieg. "Tas tiešām atbilst patiesībai, īpaši, ja runa ir par vairākiem maziem bērniem pirmskolas vecumā, lai gan līdzīgas grūtības var būt arī ar skolēniem un pusaudžiem, kuriem savukārt ir pilnīgi citādāka izpratne par to, kas ir kārtība, nekā vecākiem."
Viņa uzsver, ka vecākiem svarīgi pieņemt to, ka ietekmēt un nodrošināt savu lietu kārtību ir grūti, īpaši perfekcionistiem. "Jo perfekcionisti vēlas visu kontrolēt, ne vien praktiskos jautājumos, bet dzīvē kopumā. Bērni šai ziņā ienes ģimenē ļoti lielu izaicinājumu, un to tiešām var uztvert kā paraugstundu, lai mācītos pieņemt to, ka visu ietekmēt nevar, vienlaicīgi mēģināt ieraudzīt prieku tajā, kas ir dots, un neveltīt pārāk daudz uzmanības tam, kas šobrīd neizdodas.
Tāpat uz šo grūtību var palūkoties ilgtermiņā, jo tas ir pārejoši un pēc pieciem vai desmit gadiem atmiņās par šo laika posmu būs palicis nevis tas, cik kārtīga bijusi māja, bet, piemēram, kā mēs ar bērniem istabas vidū uz zemes ēdām pasūtītu ēdienu, jo virtuvē bija bardaks un vecākiem nebija spēka kārtot un pašiem gatavot ēdienu un ka patiesībā tas bija forši! Ne jau kārtība ir tas, ko gribas atcerēties pēc daudziem gadiem, bet foršie brīži, kas piedzīvoti kopā!"
Pieci ieteikumi, kas palīdzēs vecākiem:
- Ēdiens uzsildīšanai. Rakstā Lifehacks for mums: surviving without a maid, iesaka, kā izdzīvot arī tad, kad mājās nav kalpones. Piemēram, kā atrisināt ilgo laiku, kas jāpavada pie plīts, jo gatavošana, ja tā veicama ikdienā un turklāt vairākām maltītēm, kopumā aizņem ļoti daudz laika, un, kā zināms, ne visu, kas pagatavots un ir vērtīgs no uzturvielu viedokļa, bērns apēdīs. Mājās ar bērniem 25 minūtes ir teju maksimums, ko vecāks var veltīt maltītes pagatavošanai, pirms atskanēs sauciens no bērnistabas, tualetes vai kāds vienkārši ieķersies kājās ar lūgumu: nāc, paskaties manu puzli! Un, ja viņš neko nelūgs, tad raudās, dīks vai īdēs tik ilgi, kamēr panāks prasīto, – nedalītu uzmanību tikai sev.
Lai sagatavotos šādai situācijai, laba stratēģija varētu būt pagatavot ēdienu jau iepriekš, piemēram, veltīt ēst gatavošanai 2 stundas brīvdienās, paredzot, ka visu turpmāko nedēļu šos iepriekš sagatavotos ēdienus varēs uzsildīt 20 minūtēs.
Piemēram:
- Vistas zupa un makaronu mērce, ko pagatavo lielākos katlos. Tā turpmākajās darba dienās ģimenei būs gan zupa, gan mērce, ko attiecīgi pēc izvēles papildināt ar kartupeļiem, rīsiem vai spageti.
- Dārzeņus var notīrīt, sagriezt un saglabāt aiztaisāmos maisiņos vai kastītēs, lai tie neizkalst. Tā var ietaupīt laiku produktu sagatavošanai, ja jāgatavo sautējums, zupa vai cits dārzeņu ēdiens.
- Arī palielu zivs vai gaļas gabalu, kas gatavots brīvdienās, bet viss nav apēsts, vēlams, pataupīt darbadienām, atceroties, ka tad tas, uzsildīts kopā ar mērci vai dārzeņiem pēc padsmit minūtēm cepeškrāsnī, garšos ļoti labi.
- Vairāki veļas grozi. Ja ģimenē ir vairāk cilvēku un augstākas prasības pret veļas mazgāšanas kvalitāti, tad šis ieteikums varētu noderēt. Ja ir tikai viens veļas grozs, tad pirms veļas mazgāšanas laiks jātērē, lai izšķirotu veļu pēc krāsas un auduma īpašībām. Iespējams, ka bērnu veļu nemazgā kopā ar pieaugušo un apakšveļu nejauc ar virsdrēbēm. Lai ietaupītu laiku veļas šķirošanai, var ierīkot vairākus grozus, kur katrā attiecīgi ievieto tikai tos apģērbus, ko vēlas mazgāt vienlaicīgi.
Reti kuram vecākam ienāk prātā tērēt laiku gludināšanai, drīzāk mammas apguvušas prasmi, žāvējot veļu, to izkārt pēc iespējas gludāk un līdzenāk, lai žūstot neizveidotos rievas un krunkas. Un mīnusā nāk laiks, kas nav jāvelta gludināšanai.
- Bērni – mazie palīgi! Mammas vai tēti droši vien vēlētos vien nospiest pogu, lai vienā mirklī visas telpas kā uz burvju mājienu atkal būtu kārtīgas un tīras. Ja vien to var atļauties, mājas uzkopēja tiešām ir daudzu vecāku atzīts labs risinājums šai problēmai. Dažādu apsvērumu dēļ tas nederēs visiem. Viena no pieejām ir, pirmkārt, jau no agras bērnības, mācīt bērnam savas rotaļlietas sakārtot aiz sevis pašam – un tikai tad ķerties pie nākamās. Te gan jāpiebilst, ka vecākiem ir jāpiepūlas, lai radītu tam piemērotu vidi – plauktus un skapīšus (vēlams bez durtiņām) izkārtojot bērnam pieejamā augstumā. Tāpat arī jābūt konsekventiem (kas ne vienmēr ir viegli un vienkārši) un jāpieturas pie šīs audzināšanas metodes, atkal un atkal atgādinot, ka jaunu mantiņu drīkst ņemt tikai tad, kad iepriekšējā ir paša spēkiem nolikta savā vietā. Otrkārt, māju var kārtot un tīrīt kopā ar bērniem, veidojot to kā rotaļu vai attīstošo spēli. It sevišķi, kamēr bērni pavisam mazi, lietas var krāmēt vai slaucīt putekļus, dziedot dziesmas vai skaitot pantiņus, tā mācot, kā kuru priekšmetu vai veicamo darbiņu sauc. Un ar dziesmu visi darbi veicas ātrāk un patīkamāk.
- Cīņas vērts? Nav vērts apņemties izdarīt visu un paveikt to teicami, ja skaidri zināms, ka tas nav iespējams. Jā, vienu vai divas reizes varbūt, bet kopumā rezultāts būs vien liela vilšanās. Ja vecāki visu enerģiju, spēkus un pūles veltīs ideālās tīrības un kārtības uzturēšanai, viņi būs piekusuši un vairs nebūs spēka ne draudzīgi parunāties vai parotaļāties ar savu bērnu, ne arī spējas izturēt tik ierastos bērna vecumposmam raksturīgos niķus un stiķus. Turklāt ierasts, ka bērns prasīs uzmanību sev tieši tad, kad vecāki būs pieķērušies mazgāšanas un tīrīšanas darba rīkiem. Tas nozīmē, ka jāizvērtē, kuras cīņas ir tā vērtas? Bērns izaugs, un māja atkal spīdēs un laistīsies, varbūt tagad – gadu vai divus – spodrināšanas vietā labāk iemācīties kopā jaunu dziesmu. Vai arī iziet laukā palasīt rudens lapas.
- Samierināšanās. Reizēm vislabākais ieteikums ir vienkārši samierināties, ka visus ieteikumus, padomus un receptes labākai dzīvei nav iespējams īstenot. Ja vecāki ir tik pārguruši, ka zobus neiztīrījuši aizmieg savu bērnu gultiņās, tad prasīt no viņiem arī trīs ēdienu maltītes trīs reizes dienā un māju, kas spīd un laistās, nevajadzētu. Raksta autore Fāra Bašīra uzsver, ka nekārtība un netīrība nav gluži viens un tas pats. Tīrīt atbilstoši higiēnas prasībām, protams, vajag un tam jāatrod laiks, bet tas, ka mājā ir veselīgs bardaks, ko radījušas bērnu rotaļlietas, patiesībā liecina par to, ka šeit dzīvo bērns, kurš te aug, attīstītās un mācās. Autore, kas pati ir pilnas slodzes mamma, arī atgādina, ka nekārtīga māja ir laimīga māja, un iesaka šo atziņu paturēt prātā ikvienam vecākam!
