Ļaujiet bērnam izmērīt peļķes dziļumu! Tas darāms tikai bērnībā

Vai esat kādreiz mēģinājuši saskaitīt, cik reizes dienā savam bērnam pasakāt „Nē”? Mazo ekspertu skola un centra “Skalbes” psiholoģe Zane Avotiņa uzskata, ka to būtu lietderīgi izdarīt.

Pēc tam pie sevis apdomājiet, vai jūs dienas laikā vēlētos tik daudz reižu dzirdēt „Nē!”?

Pastāvīgi dzirdot vārdu “Nē!”, bērniem samazinās spēja uzņemties iniciatīvu, trūkst pozitīvas attieksmes un arī viņi paši sāk uz vecāku izteiktiem lūgumiem atbildēt ar īsu un stingru „Nē!”, to nereti pavadot ar kājas sišanu pret zemi.

„Vecāki sasniedz labākus rezultātus, runājot ar saviem bērniem pozitīvā un atbalstošā formā. Bērni biežāk uzņemas iniciatīvu, viņiem ir labāks garastāvoklis — bērni mācās pamanīt labās lietas, saprast, ko paši vēlas, nevis koncentrējas uz to, ko nedrīkst darīt. Turklāt tiek audzināta pacietība un atbildība,” skaidro Zane Avotiņa, papildinot, ka “teikt „Jā!” nenozīmē izpildīt visas bērna vēlmes un viņam dot neierobežotu brīvību. Gluži pretēji!”

Situācijas, kurās bērnam noteikti būtu jāsaka "Jā!"

Mēdz būt izņēmumi, taču būtu lieliski teikt “Jā!”, ja bērns:

• vēlas pats apmierināt savas vajadzības: paēst, atrast un izvēlēties apģērbu, saģērbties, aiziet uz tualeti u. tml. Protams, daudz vieglāk un ātrāk to spēj izdarīt vecāki, taču, ļaujot bērnam darboties pašam, redzēsiet, kā pieaugs viņa pašnovērtējums, patstāvīgums un atbildība.
• vēlas iemācīties jaunas svarīgas prasmes: uzkāpt pa kāpnēm, nošļūkt no slidkalniņa, uzkāpt kokā u. tml. Iespējams, palaist bērna rociņu un ļaut viņam kāpt pa kāpnēm vienam pašam, šķiet ļoti biedējoši, tomēr tas ir vienīgais veids, kā ļaut bērnam augt un pilnveidoties. Obligāti pārrunājiet drošas uzvedības noteikumus un esiet klāt. Ja neizdodas — nomieriniet un iedrošiniet mēģināt atkal.
• vēlas jums palīdzēt. Cepat pīrāgu? Mazgājat grīdu? Spodrināt vannu? Tūliņ jau mazais palīgs ir klāt! Pat tad, ja trūkst laika, steidzaties vai zināt, ka pēc „palīdzības” būs vēl lielāka kārtošana, sakiet „Jā!”. Redzēsiet, kā iemirdzēsies bērna acis un kā viņš ar sevi leposies. Viss sākas ar maziem solīšiem!
• vēlas saimniekot savā telpā. No mazotnes bērnam vajadzētu būt savai telpai — istabai vai vismaz stūrītim, kuru viņš pats var iekārtot. Ja bērns vēlas rotaļlietas un grāmatas pārkraut citā plauktā, savādākā kārtībā salikt apģērbu vai istabā radīt vieglu haosu, ļaujiet. Ja bērns jutīsies kā savas telpas un savu lietu saimnieks, viņš to sāks kopt un iemācīsies mantas novietot savā vietā. Protams, ja istabā ir pārlieku liela nekārtība un bērns neievēro kopējos ģimenes kārtības noteikumus, tad jāmudina haosu pārvērst kārtībā.
• vēlas lēkt peļķē. Šis ir nopietns padoms! Ir lietas — lēkt peļķēs, piepildīt kabatas pilnas ar smiltīm vai brist pa dubļiem —, ko vēlamies darīt tikai bērnībā. Šī pieredze ne vien sniedz bezgalīgi daudz prieka, bet arī attīsta sajūtas. Protams, ja ejat ciemos, plunčāties peļķēs nav pati labākā ideja. Tomēr pasakiet: „Jā, kāpēc gan ne! Noteikti vakarā uzvilksim gumijas zābakus un āra apģērbu un atnāksim!” Dotais solījums ir noteikti jātur.

Kad jāsaka “Nē!”?

Pārstājot savam bērnam teikt „Nē!”, pirmā pozitīvā lieta būs, ka šis vārds, retāk izmantots, kļūst svarīgāks. Tajā bērns vairāk ieklausīsies. Tas ir jāsaka, ja:

• bērnam draud briesmas. Ja mazulis skrien uz ielas pusi, bāž pirkstu kontaktligzdā, stiepj rociņas karsta trauka virzienā vai kādā citā veidā sevi apdraud, ir jāsaka „Nē!” vai „Stop!”. Bērna drošība ir vissvarīgākais.
• bērna darbības apdraud citus. Ja bērns savam draugam smilšu kastē acīs ber smiltis, rauj puķes no kaimiņa puķudobes, vēlas smagu klucīti mest vecmāmiņas kaķim — pieaugušā pienākums ir to nekavējoties apturēt.
• zināt, ka, sacīdami „Jā!”, melosiet. Piemēram, bērnam veikalā sagribas rotaļlietu, un jūs pasakāt rekomendēto: „Jā, lieliski, nopirksim to tev dzimšanas dienā!” — taču neplānojat savu doto vārdu turēt. Tādā gadījumā būtu prātīgi pateikt „Nē!”. Bērns noteikti atcerēsies jūsu solījumu un, ja to nepildīsiet, ne tikai jutīs vilšanos, bet arī iemācīsies, ka melot un neturēt solījumus ir normāla uzvedība.