Stāstiņu galvenais varonis ir savu laiku skolas dabas zinību kabinetā nokalpojis skelets, taču šis stāsts ne tuvu nelīdzinās šausmu stāstiem ar skeletu piedalīšanos. Skelets nekad nav piederējis cilvēkam, bet gan bijis plastmasas mācību līdzeklis anatomijas stundās. Noguris un nobružāts tas dodas pensijā un nonāk laukos, kur meža mājās dzīvo tēte un māmuks. Te skelets iegūst vārdu Juhans un sāk piedalīties lauku māju ikdienas dzīvē, ienesot tajā gan pārpratumus un jautrību, gan daudz sirsnības. Igauņu prozai raksturīgi veiklo sižetu veido gan laupītāju pārbiedēšana, plunčāšanās kopā ar bērniem vannā, iešana pirtī un eņģeļu taisīšana sniegā, gan plāni par to, kā vectēvs ņems skeletu līdzi zārkā.
"Tā ir oda brīvai lauku dzīvei, kādu vēl aizvien pazīst lauku ļaudis Igaunijā," definē pati grāmatas autore Trīnu Lāna. Šādu lauku dzīvi joprojām pazīst arī Latvijā. Rakstniece paskaidro, ka ar to saprot cilvēka, tostarp veca cilvēka un bērna, brīvu izvēli dzīvot saskaņā ar saviem principiem un ciešā tuvībā ar dabu. Tikpat dabisks autores darbā ir arī priekšstats par cilvēka dzīves noslēgumu, ko stāsts spēj nodot bērnam, neveicinot bailes.
Igauņu rakstniece Trīnu Lāna raksta bērnu grāmatas igauņu literārajā valodā un veru valodā, strādā Veru institūtā, popularizējot šā novada tradīcijas un kultūru, un rediģē grāmatas veru valodā. Par 2020. gadā izdoto grāmatu "Skeleta Juhana gaitas" viņa saņēmusi Tartu Bērnu literatūras balvu un tikusi nominēta Kultūras fonda balvai.
Marja Līsa Platsa ir igauņu ilustratore, grafiskā dizainere, fotogrāfe un dziedātāja, ilustrējusi vairāk nekā 40 bērnu grāmatas, regulāri saņēmusi grāmatu mākslas balvas. Trīs reizes viņas darbi iekļauti starptautiskajā "White Ravens" grāmatu katalogā. Poētiskās ilustrācijas "Skeleta Juhana gaitām" starptautiska žūrija izraudzīja arī Boloņas bērnu grāmatu tirgus reprezentatīvajai ilustrāciju izstādei.
