Pirmsskolas izglītības eksperte Daina Kājiņa aptaujājusi savus kolēģus, kuri apgalvojuši, ka privātie bērnudāzi neplāno paplašināt savu darbību, jo ir darbinieku deficīts. Problēmu rada dažādi iemesli, ir nopietna situācija, ja Latvijas Universitātē (LU) visvairāk absolvētā nodaļa ir pirmsskolas pedagoģija, bet pedagogu trūkst. Latvijā ir jānosaka bērnu skaits grupiņā pret pieaugušo, kas strādā ar bērniem, tie ir darba apstākļi, kuri jaunajam pedagogam liek aiziet no darba, uzskata Kājiņa.
LU pirmsskolas skolotāja kvalifikāciju var iegūt divu līmeņu programmās, studentu skaits šobrīd ir ap 2000 studentu Rīgā un LU filiālēs kopā, pauž LU docente Inga Stangaine. No visiem studentiem tikai 86 mācās par budžeta līdzekļiem, pārējie maksā paši. Studenti jau mācību laikā strādā. Problēmas ir vairākas, viena no tām pedagogu algu reforma, kas ir neizdevīga pirmsskolas skolotājiem. Skolotāji meklē citur iespēju piestrādāt, tāpēc arī ātri izdeg. Katrā pašvaldībā pedagogu atalgojums ir citādi rēķināts.
Pirmsskola ir bieži atstāta bāreņu lomā, jo vairāk koncentrējas uz skolas rezultātiem, uzskata bērnudārza “Zeltrīti” vadītāja Iveta Jirgensone.
Pirmsskolas pedagoģes Danas Gulbes pedagoģiskā darba pieredze bija pakāpeniska, bet studiju biedrenes tika iemestas darba situācijā. Alga nav galvenā motivācija, naudas pielikums motivē uz pāris mēnešiem, bieži studentu motivācija darbam ar bērniem ir sekla un virspusēja.
Studentiem daudz vairāk ir jāstāsta par grūtībām, pat jābiedē. Skolotājiem jādod lielāks atalgojums un arī lielāks atbalsts, uzskata Dana.
Rīgā meklē arī bērnudārzu vadītājus, jo nav sistēmas, kas atbalsta vadītājus, toties ir daudz iestāžu, kas kontrolē pedagogus.
Visiem gribas vienu recepti, vienu ciparu – cik jāpieliek pie algas skolotājam, lai šajā situācijā kas mainītos, uzskata Dana, aicinot vecākus iesaistīties pedagogu atbalstā, atdot pedagogiem godu.
Pirmais, kas vērtē skolotāju, ir bērns. Tas ir kā eksāmens, skolotājam jāiemācās nebaidīties no dažādām situācijām pedagoģiskajā darbā.
Studenti, kuriem ir divas kvalifikācijas, pastrādā bērnudārzā un tad izvēlas strādāt skolā, pauž Inga Stangaine.
“Rīdzes” direktora vietniece metodiskajā darbā Iluta Asermane novērojusi, ka studenti, kuri atnāk praksē, nav sagatavoti, viņiem nav zināšanu, kā strādāt. Pedagogiem par darbu ar studentiem nemaksā, bet jaunajiem studentiem nav zināšanu bāzes.
“Nereti šķiet, ka augstskolai nav izpratnes, kas notiek aiz augstskolas sienām”, pauž Asermane.
Skolotāju mainībai skolā ir dažādi iemesli, vispirms atalgojums. Sākumskolas pedagogam, kura darbs ir arī klases audzināšana, ir ļoti liela slodze, tāpat vēl arī darbs ar vecākiem, kuriem ir dažādas prasības.
Bieži tieši nesaskaņas ar vecākiem ir iemesls, kāpēc skolotājs nepaliek skolā.
Asermane uzskata, ka ne visi studenti ir motivēti strādāt skolā, bieži pedagoģijas studijas izvēlas, lai viegli iegūtu augstāko izglītību.
Inga Stangaine uzskata, ka studenti ir labi sagatavoti, bet no 1. septembra LU uzņems studentus jaunās skolotāju programmās ar stingrākiem uzņemšanas noteikumiem. LU jau tagad sagatavo kompetenču pieejās strādāt gatavus pedagogus.
Kājiņa uzskata, ka pedagogu situācijas maiņa jāsāk ar sistēmas auditu.
