Pludmali Rīgā, Lucavsalā, glābēji dēvē par bērnu pludmali, jo vietu iecienījuši vecāki ar maziem bērniem. Bet tieši mazie peldētāji ir jāpieskata nepārtraukti.
Rīgas pašvaldības policijas glābējs ūdenslīdējs Ilmārs Salmanis norādīja: “Palīgā neviens slīcējs nesauc. Tur ir primāri elpot, nevis bļaut kaut ko, bet mazie bērni... Gribu vērst vecāku uzmanību, – jo mazāks bērns, jo viņi pa ūdeni iet un paklūp. Un viņš nesaprot, ka jāceļas kājās. Var aizrīties dziļumā, kur 10–15 centimetru. Bērns paklūp un nesaprot, ka jāceļas. Tāpēc ir jābūt blakus kādam, kurš pieceļ.”
Daugavā pie bojām dziļums ir aptuveni metrs un 70 centimetru. Vēl izvietotas mazākas bojas, kas apzīmē bērniem drošu dziļumu. Salīdzinoši šajā vietā upe ir sekla.
“Jo siltāks laiks, jo vairāk pazudušo bērnu un vecāku. [Meklēšanā izmantoti] vai nu skaļruni, vai apsekojam. To jau uzreiz var redzēt, kurš bērns raud, ir noskumis,” piebilda Salmanis.
Glābējs novērojis, ka tuvāko mikrorajonu bērni nereti peldēt Lucavsalas pludmalē ierodas vispār bez pieaugušajiem. Šādos gadījumos palīdzot jautājums – kur ir tavi vecāki?
Salmanis norādīja: “Cilvēki uzvedas ļoti dažādi. Ir tādi, kuri ļoti godprātīgi, ir tādi, kuri bērnus palaiž brīvsolī. To nedrīkst darīt. Jo mazāks bērns, jo tuvāk jābūt pieaugušam.”
Vienlaikus ir nerakstīts likums, ka pie bērniem, kuri aizrijušies ar ūdeni, sauc arī neatliekamo palīdzību. “Vienmēr saucam Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestu, ja ir slīkšanas gadījums, ja ir nokļūšana zem ūdens. Ir jāpārliecinās [par veselību],” sacīja glābējs.
Tāpat jāatceras, ka piepūšamie riņķi rada tikai ilūziju par drošāku peldēšanu.
Taču jāuzsver, ka ļoti svarīgi ir atrauties no telefona ekrāna, žurnāla vai citām nodarbēm un fiziski būt blakus bērnam, kamēr viņš peldas.
