Ģimenes studija

Pastrādāt vasarā jeb skolēnu nodarbinātības iespējas

Ģimenes studija

Vērtējam projektā "Skolas soma" padarīto pirmajā mācību gadā

Troksnis var traucēt jeb kā saudzēt dzirdi

Cik decibeli ir tava bērna austiņās? Troksnis var radīt neatgriezeniskus dzirdes bojājumus

Dzirdes saudzēšana ir ģimenē mācāma prasme. Vecākiem jāmāca bērniem izvairīties no ilgstošas atrašanās skaļās vietās, tāpat ievērot ieteikumus mūzikas klausīšanās skaļumam. Bērnu dzirdes specifika ir individuāla, tāpēc īpaši vērīgi jāizturas pret skaļiem trokšņiem, lai neiegūtu dzirdes akustisko traumu.

Troksnis var būt traumējošs bērna dzirdei gan lielos pasākumos, gan klausoties mūziku austiņās. Saruna raidījumā “Ģimenes studija” par to, kas vecākiem jāzina par bērnu dzirdes saudzēšanu.

Pasaules Veselības organizācija aicina atcerēties, ka trokšņa izraisīta vājdzirdība ir neatgriezeniska, bet novēršama iepriekš.

Dzirdes akustiskās traumas

Otolaringoloģe Gunta Sumeraga aicina vecākus atbildīgi izturēties pret atrašanos kopā ar bērniem vietās, kur ir ļoti skaļi - koncertos, kokapstrādes uzņēmumos, sporta spēlēs un citur.

Galvenais dzirdes orgāns ir iekšējā auss. Ja mehāniskās pārmaiņas ir pārāk stipras, tad dzirde var tikt neatgriezeniski bojāta.

Ja pieliktu mēraparātu pie auss, tad varētu secināt, ka dzirde nav vienādi jutīga pie visām frekvencēm - pie dažām ir izcili jutīga. Daži mūzikas instrumenti (flauta pikolo) pārslogo dzirdi.

Pirmie simptomi par dzirdes traumēšanu ir sajūta, ka auss ir ciet – apkārtējās skaņas klusinātas, būtiskākais, kas norādītu uz dzirdes akustisko traumu, ir blakus trokšņi. Ja 24 stundu laikā tas nepāriet, jāvēršas pie ārsta.

Plaukšķene, iebļaušana ausī, kāds cits ass troksnis var izraisīt dzirdes akustisko traumu; ja bērns sūdzas par dzirdes problēmām, tas jāuztver nopietni. Dažreiz mazs bērns neprot to pateikt, bet, kļūstot lielākam, atceras situācijas, kuras bija nepatīkamas un varēja bojāt dzirdi.

Situācijas, kad ir pārāk skaļi

Relatīvi drošais skaņas lielums ir 80 decibeli, ja zemāks – var šādā skaļumā uzturēties ilgāk, ja lielāks par 80 decibeliem, tad neilgu laiku un atkal nepieciešams atpūsties no skaļuma. Publiskos pasākumos ir noteikti skaņas līmeņi. Ir likumdošana par vides trokšņiem, kādi var būt klasēs, slimnīcu palātās un dzīvokļos. Eiropā ir noteikts skaļuma līmenis arī publiskos pasākumos, bet raidījumā esošie speciālisti nav pārliecināti, vai Latvijā koncertos tas ir noteikts ar likumu.

Ir rekomendācijas no veselības organizācijām, tas visbiežāk ir 105 decibeli stundas laikā, īsu periodu var klausīties 140 decibelus. Vācijā ir likums, ja koncerta skaļums pārsniedz 96 decibelus, tad šis fakts jānorāda uz biļetēm. Zviedrijā ir īpaši noteikumi bērnu pasākumos.

Jebkurā troksnī, kas augstāks par 85 decibeliem, jānodrošinās ar dzirdes aizsarglīdzekļiem. Arī mājas darbos tas būtu jāatceras.

Mobilajām iekārtām ir ierīkots skaņas ierobežotājs. Eiropas Savienībā nevar nopirkt viedierīces, kurām nav brīdinoši ierobežojumi, visbiežāk tie ir 80 decibeli – to pārsniegt vai ievērot ir lietotāja ziņā; ja klausās maksimāli skaļi, dzirdei var nodarīt neatgriezenisku kaitējumu.

Ļoti liels skaļums ir arī sporta spēlēs, to rada publika bez kādas īpašas skaņas pastiprināšanas. Ārste uzsver, ka bērnam nedrīkst atļaut atrasties lielā troksnī ilgāku laiku, iesaka izmantot uzliekamās austiņas, tās labāk par ausu aizbāžņiem pasargās no liela skaļuma. Bērnu skaņas uztvere un jutīgums ir atšķirīgs – vienam liels troksnis netraucē, cits nespēj uzturēties lielā troksnī, jo tas traucē.

Bērns var sajust diskomfortu, fona skaņas rada stresu, veģetatīvas ķermeņa reakcijas.

Ir nepieciešami normatīvi regulējumi un to stingra ievērošana, bet Gunta Sumeraga  aicina sākt katram ar sevi: “Prasmi dzirdēt jāprot novērtēt, kamēr tā ir, ne tad, kad tā ir zaudēta.”

Saistītie raksti
0 komentāri
Pievienot komentāru
Komentēt vari ar kādu no saviem sociālo mediju profiliem
Vecāki un bērni
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti