Ukrainas bēgļu bērni mācīsies Latvijā
Valsts izglītības sistēmā šodien reģistrēts 771 bērns no Ukrainas, 83 bērni ir pirmsskolā. Rīgā reģistrēti 515 bērni, skaidroja izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece ("Konservatīvie").
Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta Izglītības pārvaldes priekšnieks Ivars Balamovskis raksturoja Ukrainas bēgļu pieteikšanas kārtību izglītības iestādēs – reģistrējoties vecāki pasaka, kur ir viņu pagaidu dzīvesvietas, tad piedāvā to mācību iestādi, kur ir brīva vieta. Izvēlēto skolu maina, ja ir tāda nepieciešamība, ja vecāki mainījuši dzīves vietu.
Mālpils vidusskolā šobrīd mācās 41 bērns no Ukrainas – skolēni no 1. līdz 10 klasei. Skolai nepieciešams atbalsts pedagogu ziņā, papildu skolotāji, arī mācību materiāli nepieciešami. Ir ziņas, ka daži ukraiņu bērni turpina attālinātas mācības Ukrainas skolās, stāstīja Mālpils vidusskolas direktore Jeļena Caune.
To apstiprināja arī Muižniece, sakot, ka jau otro nedēļu ir cieša sadarbība ar Ukrainas Izglītības ministriju, mēģinot saprast ietvaru, kā atrast citas mācību formas, lai bērni nemācītos divās mācību iestādēs – pie mums Latvijā un attālināti Ukrainā.
Rīgā mazos bērnus iekārto pašvaldības bērnudārzos. Rīgas dome sadarbosies ar privātajiem bērnudārziem, turpinot līdzfinansējumu.
Ja starp ukraiņu bēgļiem ir pedagogi, viņiem piedāvā strādāt skolās. Arī pirmsskolās strādās ukraiņu civiliedzīvotāji, norādīja Balamovskis.
Skolām ir papildu finansējums
Skolas mēnesī saņems 257 eiro par katru skolēnu no Ukrainas, kā arī vienreizēju 50 eiro pabalstu individuālo mācību līdzekļu iegādei. Papildu finansējums paredzēts līdz šī mācību gada beigām – katra bērna individuālo vajadzību nodrošināšanai. Kādam tās var būt papildu latviešu valodas nodarbības, kādam – ukraiņu valodas nodarbības, vizītes pie logopēda vai psihologa.
"Nepilngadīgam patvēruma meklētājam nosakām individuālu izglītības programmu un nepieciešamos atbalsta pasākumus, kas ir ļoti saistīts ar finansējuma piešķiršanu par šiem pasākumiem. Individuālajā plānā mēs tiešām paredzam katram skolēnam to, kas ir nepieciešams. Ja, piemēram, mēs zinām, ka latviešu valoda ir nepieciešama ikvienam, tad, piemēram, kādam skolēnam ir nepieciešama matemātika papildus. Kādam tā būs ukraiņu valoda, ja mums būs ukraiņu valodas skolotājs. Kādam tā ir māksla, mūzika vai sports," pastāstīja Izglītības un zinātnes ministrijas Izglītības departamenta vecākā eksperte Olita Arkle.
Papildu atbalsts skolēniem no Ukrainas paredzēts arī privātskolās.
KONTEKSTS:
Krievijas iebrukums Ukrainā turpinās kopš 24. februāra. Sarunas līdz šim nav devušas rezultātu, un 12. martā Francijas prezidenta administrācijā paziņoja – pašlaik izskatās, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins neizrāda nekādu vēlēšanos izbeigt karu Ukrainā.
Krievijas rīcība izpelnījusies asu nosodījumu no demokrātiskās pasaules. Rietumvalstis noteikušas vairākas sankcijas gan pret Krieviju, gan pret Baltkrieviju, kas atbalsta Kremļa lēmumu uzbrukt Ukrainai. Tikmēr arvien vairāk ārvalstu uzņēmumi boikotē Krieviju un aptur savu darbību šajā valstī.
Teksta tiešraižu arhīvs par Krievijas uzbrukumu Ukrainai pieejams šeit.
