Aicina uz «Roņu dienām» Rīgas zooloģiskajā dārzā

Katru gadu no marta līdz maija sākumam par sevi liek runāt Latvijas pludmalēs atrodamie roņu mazuļi. Rīgas Zooloģiskais dārzs rīko "Roņu dienu" pasākumu, lai informētu par Baltijas jūrā dzīvojošajiem roņiem, lai cilvēki labāk izprastu šo dzīvnieku dzīvi un uzvedību, informē zoodārza pārstāvji.

19. un 20. martā Rīgas zoodārzā notiks “Roņu dienu” pasākumi, kuru laikā no plkst. 12.00 līdz 15.00 apmeklētāji ar uzdevumu, mīklu, pužļu un krāsojamo darbu palīdzību mācīsies izprast pelēko roņu dzīves ciklu un barošanās īpatnības. Atskatīsies arī uz pērn ar raidītājiem jūrā izlaisto roņu gaitām Baltijas jūrā un plkst. 14.00 visi varēs vērot roņu Puikas un Kristas treniņu un barošanu.

Šogad pirmais pelēko roņu mazulis  jau redzēts Ventspils pludmalēs;  un jāatgādina, ka vairumā gadījumu dzīvniekam palīdzība nav nepieciešama, jo tas krastā vienkārši atpūšas un cilvēku klātbūtne vai pastaigā izvesti suņi tam rada stresu vai pat draudus dzīvībai. Ronēna dzīvību var apdraudēt arī mēģinājumi viņu iedzīt ūdenī, jo baltam, kažoku nenomainījušam ronēnam ilgstoša atrašanās ūdenī ir bīstama.

Video ieskats par pagājušā roņu gada norisēm Zoodārzā:

 

Ja pamanītais roņu mazulis ir ar acīmredzamiem ievainojumiem vai nepārprotami vājš un novārdzis, tas jānofotografē un jāsazinās ar Dabas aizsardzības pārvaldes speciālistiem (tālrunis Kurzemē 29461880, Pierīgā 26424972, Vidzemē 26329412), jo tikai viņi ir tiesīgi lemt par nepieciešamību dzīvnieku nogādāt Rīgas zoodārzā. Plašāka informācija šeit.

Latvijas pludmalēs atrasto roņu mazuļu skaits pa gadiem ir ļoti mainīgs. Tā kā vairums mazuļu dzimst uz saliņām pie Sāremā, to nokļūšanu mūsu liedagos ietekmē gan ledus apstākļi jūrā un līcī, gan vēja virziens un stiprums. Tā pērn Rīgas zoodārzā nonāca trīs savainoti ronēni (izdzīvoja divi), bet 2020. gadā – vairāk nekā 10.

Gadu gaitā daudzi Rīgā izaugušie roņi gan aizceļojuši uz ārvalstu zoodārziem, gan arī atlaisti jūrā. Abi pagājušajā gadā izaugušie ronēni Grīva un Melluzis divu mēnešu vecumā no Jūras spēku patruļkuģu eskadras krasta apsardzes kuģa “Saule” klāja tika atlaisti jūrā. Līdzīgi brīvībā tika atlaista arī pērn zoodārzā dzimusī ronenīte Irbe. Visiem roņiem tika piestiprināti satelītraidītāji, kas ļāva izsekot to gaitas jūrā.  

Melluža un Grīvas raidītāji darbojās pusotru mēnesi, bet Irbi izdevās izsekot 277 dienas. Pie Rojas atlaistais Melluzis, peldot gar Zviedrijas krastiem, sasniedza Dānijas krastus. Turpat atlaistā Grīva izceļojās starp Roņu salu un Sāremā, kā arī uzturējās iepretim Ventspilij. Savukārt pie Ventspils izlaistā Irbe aizceļoja uz Gotlandes dienvidiem un pēc tam uzturējās Bornholmas salas tuvumā. Kopsavilkums šeit.

Ja šogad Rīgas zoodārzā atkal izdosies izaudzināt nelaimē nonākušos roņu mazuļus, ir plānots  pētījumu turpināt un divus roņus atkal aprīkot ar raidītājiem un atlaist jūrā.  Pērn iegūtie dati diezgan droši liecina, ka gan rehabilitētie, gan nebrīvē dzimušie pelēkie roņi, kurus izbaro māte, labi spēj pielāgoties dabiskajai videi un to uzvedība atbilst sugai raksturīgajam dabiskajam dzīvesveidam. Jūrā atlaistie roņi nevis paliek izlaišanas vietā, bet veic tālas migrācijas uz Baltijas jūras dienvidiem, sasniedzot pat Dāniju. Tas atspēko apgalvojumu, ka izlaistie roņi varētu kaitēt zvejniecībai Rīgas līcī.

“Roņu dienu” pasākums sasaucas ar 22. martā atzīmējamās Pasaules ūdens dienas aktualitātēm, jo pelēkie roņi ir neatņemama Baltijas jūras faunas sastāvdaļa un to izdzīvošana ir pilnībā atkarīga no viņu dzīves vides – ūdens kvalitātes.  

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt