Secinājumi – milzu atšķirības, kā skolotāji savas zināšanas nodod skolēniem, ir skolotāji eksperti un skolotāji, kas māca neprasmīgi. Prasmīga mācīšana notiek 42% mācību stundu.
Starpnozaru izglītības inovāciju centra vadītāja Dace Namsone skaidroja, ka no jauna izdarītais – fokusēšanās uz 21. gadsimta praksēm un Latvijas kontekstu.
Liepājas 5. vidusskolas direktore Inta Korņejeva skaidro, ka skola piedalījās pētījumā. "Mēs jau bijām domājuši par skolotāju kvalifikācijas celšanu. Skola liela, vairāk nekā 100 skolotāju, ir eksperta līmeņa un iesācēja līmeņa skolotāji, domājām, kā katram individuāli sniegt atbalstu. Izvēlējāmies 10 skolotājus no pedagogu vidus, kurus uzskatīja par ekspertiem, katrs strādāja ar astoņiem deviņiem skolotājiem, lai ieraudzītu, kā skolēnu mācīšana tiek virzīta."
Bauskas Valsts ģimnāzijas bioloģijas skolotāja, direktores vietniece Lāsma Krastiņa pauda, ka skolotāju izvērtējums skolā notiek. Skolotāju izvērtējumu līmeņi ļauj saprast, kas nepieciešams katram skolotājam.
Latvijas Universitātes padomes loceklei Mārītei Seilei pētījumu rezultāti nebija pārsteigums, bet rezultātos redzētā tehnoloģiju un dabaszinātņu pedagogu zināšanu plaisa bija pārsteidzoša. Skolā ienāk speciālisti, bet neprot mācīt. Vai arī skolotāji, kuri ar nelielu stundu skaitu ir piemācījušies šos priekšmetus. Eksakto priekšmetu pedagogu sakarā ir jādomā par speciālistiem; skolotāji, kuri ir speciālisti, mācās kursos, lai spētu mācīt, tā ir "caurumu aizlāpīšana". Ja mācītos ideālā pasaulē, kur bērni ir motivēti mācīties, tad šī sistēma strādātu, bet bērni ir dažādi, skolotājs nokļūst dažādu bērnu situācijā.
Būt skolotājam nenozīmē tikai zināt mācību priekšmetu.
Ir precīzi jāsaprot – skolotājs skolā nestrādā viens pats, skolai ir komandas darbs, nevar par sliktiem matemātikas eksāmeniem vainot tikai mācību priekšmeta skolotāju. Daudz atkarīgs no direktora, kurš organizē darbu.
Arī Namsone piekrīt, ka ietekme uz rezultātu ir visai skolai kopā – kādas izvirza prasības, vai skolai ir gaidas. Skolas kultūra rada atšķirības starp skolām. Jāsaprot, vai latiņa nav turēta pārāk zemu. Ja eksāmenā skolēns nevar izdarīt, tad vainojams viss skolas kolektīvs.
Inta Korņejeva šo domu paplašina –
tā ir visas valsts atbildība, skolā sastopamies ar nepārdomātu lēmumu sekām.
Rosinājums vērot stundas ļauj redzēt vietu, kur ir bērna un pedagogu mijiedarbība. Piemēram, Somijas izglītības sistēmā apmēram 60% bērnu mācību gadā ir saņēmuši atbalstu. "Pats ne vienmēr vari novērot, cik spējīgs esi."
Galvenā pētījuma lieta – profili tiek identificēti, lai būvētu risinājumus. Bieži skolu ikdienā dzird frāzi – "iet uz kursiem", lai uzzinātu ko jaunu. Teorijā ir definēta profesionālās pilnveides pieeja, ir lekcijas, darbnīcas, kur var iegūt kādu prasmi, tomēr skolas vidē var izmainīt to, ko skolotājs dara. Svarīgi, cik atbalsts profesionāls, vai skolā ir atbalsta komanda. Viena veida profesionālā pilnveide nedod gaidīto ietekmi. Viens no risinājuma veidiem – pilnībā mainīt pilnveides sistēmu, skaidroja Namsone.
Seile uzsver, ka
daudz runā par skolotāja prestiža celšanu, attiecinot to uz citiem, bet lielu daļu nosaka pats skolotājs. Skolotāji mācās kursos, kursi tiek "atsēdēti", bet jautājums skolotājam – kāpēc tu tur sēdi?
Nekas, par ko runājam, nav unikāls un jauns. Runājot par atgriezenisko saiti – tā ir vajadzīga katram profesionālim. Svarīgi procesā saglabāt sajūtu, ka tā nav vērtēšana un kritizēšana, bet ir iespēja mācīties un augt, pauda Seile.
Namsone uzsvēra: "Kamēr neieraudzīs, ka mūsdienu mācīšanas metodika balstās pētniecībā, nekas nemainīsies."
"Visā bagātajā pasaules daļā ir milzīgs skolotāju trūkums, mēs neesam unikāli, tas nav attaisnojums, bet problēma ir globāla,"
atzina Seile.
