Par vārda došanas tradīcijām un likumisko pusi Latvijas Radio raidījumā "Ģimenes studija" sarunājās Valsts izglītības satura centra Nemateriālā kultūras mantojuma un ilgtspējīgas attīstības nodaļas folkloras projektu koordinatore, Latvijas stāstnieku asociācijas valdes locekle Māra Mellēna, Valsts valodas centra galvenais lingvists Agris Timuška un Tieslietu ministrijas Dzimtsarakstu departamenta direktore Solvita Saukuma-Laimere.
Pagājušā gadsimta beigās 22. maiju noteica kā kalendārā neiekļauto vārdu dienu.
Saukuma-Laimere pauž, ka 5–10 gadu laika nogrieznī var nosaukt populārākos vārdus; vecākiem patīk bērniem likt divus vārdus, tos gan bērns ne vienmēr dzīvē izmanto. Pēdējos 10 gados populārāko vārdu tops ir līdzīgs – Sofija, Anna, Marta, Amēlija, Alise, Dārta meitenēm. Zēniem Olivers, Ričards, Roberts, Marks, Markuss, Adrians. Popularitātes secība no gada gadā mainās.
Vecāki bērnam grib likt skaistāko un mīļāko variantu, tomēr ir jāizsver, kāds ir vārds, kā tas sadzīvo ar uzvārdu, bieži pusaudžu gados bērni vēlas vārdu mainīt. Ja vecāki vēlas mainīt vārdu, jāiesniedz iesniegums dzimtsarakstu nodaļā; vārdu var mainīt, bet to var darīt tikai vienu reizi. Nepilngadīgais no 15 gadu vecuma ar vecāku piekrišanu var vārdu mainīt. Ja vecāki vārda maiņai nepiekrīt, pusaudzis var vērsties bāriņtiesā, bet vārdus tomēr nemaina visos gadījumos. Bieži vārdu maina tā specifiskuma dēļ.
Mellēna skaidro vārdu nozīmi un došanas paradumus – liekot divus vārdus, viens vārds, kas attiecas uz sekulāro pasauli, otrs sargājošs – attiecas uz svēto pasauli, gadu gaitā šī motivācija ir aizmirsusies. Laikā, kad krita dzelzs priekškars, varēja ceļot, vecāki izvēlējās dot starptautiskus vārdus, arī tādus, kur nav mīkstinājuma un garumzīmes.
Vārdu var vienkārši izdomāt, izvēlēties kādu, kas patīk, arī seriālu varoņu vārdus. Jāuzteic vecāki, kuri bērnam dodamā vārda vēsturi ir izpētījuši. Īpašs ir Otto gadījums – pēc pareizrakstības noteikumiem jāraksta Oto, bet pēc tiesas lēmuma tagad var vārdu rakstīt arī Otto, skaidroja Saukuma-Laimere.
Mēneša laikā pēc piedzimšanas bērnu ir jāreģistrē, tad arī jādod bērnam vārds.
Mellēna skaidro, ka, izvēloties bērnam vārdu, ir pieci principi:
- Latviešu tradīcijās vārdu dod, skatoties uz bērnu – Garais, Rudais, šī forma ir pazudusi.
- Skatāmies uz debess ķermeņiem un dodam vārdu, mums ir saglabājies vārds Austra, bet zudis vārds Saule, kas vēl ir saglabājies lietuviešiem.
- Grāmatu, kino, sporta, politiķu varoņu vārdi – nozīmīgas lietas apkārt, ar to iezīmē jaundzimušo.
- Dod vecvecāku vārdus.
- Mūsdienu tendence – mūsu bērns ir unikāls, gribam bērnam piešķirt tādu vārdu, kāda nav nevienam, tas ir pretēji tradīcijai.
Ir personvārdi Ziema, Vasara, Bērzs, Mellene. Timuška šos vārdus nosauc par nedaudz kurioziem un tādiem, kas var būt pretēji bērna interesēm.
Saukuma-Laimere akcentē, ka oga un mellene ir labi vārdi, bet vai tie ir labākie vārdi bērnam?
Bībeles vārdu došana ir samērā populāra, tos arī komisijai lūdz iekļaut kalendārā, pauž Timuška.
Mellēna darbojas projektā, kur cilvēki stāsta, kā ir tikuši pie saviem vārdiem. Temats par savu vārdu radās, mācot stāstniekus.
Vārda došanā atskaites sistēma ir ģimene, uzskata Saukuma-Laimere. Ja raugās no tiesiskā aspekta, bērnam var piešķirt ne vairāk kā divus vārdus, vārda rakstībā var lietot tikai mūsu alfabētu un zīmes, lietojam sieviešu vai vīriešu dzimtes lokāmās galotnes. Jāņem vērā morāli ētiskie aspekti, visos gadījumos, kas ir ārpus šī ietvara, notiek sarunas vārda reģistrēšanas laikā. Ja vārda pieteicējs domā citādi, tad atliek taisnību meklēt tiesā.
Biežākās problēmas ir līdzskaņu un patskaņu dubultošanās vārdā un galotnes.
Piemēram, vēlas bērnam vārdu Maksim, ne Maksims. Bieži vecāki, dodot bērnam vārdu, neiedomājas, ka vārdam ir kāda nozīme, piemēram, Kails, Stīvs un citi. Plaši presē bija aprakstīts gadījums ar bērna vārda izvēli – Mirons, vecāki vēlējās vārdu bez galotnes – Miron. Tiesvedība neļāva likt vārdu bez galotnes.
Timuška pauž, ka jauni vārdi kalendārā nonāk ne biežāk kā reizi trīs vai četros gados, kad izskata visus no personām saņemtos iesniegumus. Pēdējā sēde notika 2022. gadā, kad atbalstīja ierosinājumus par 10 jauniem personvārdiem. Parasti izskatīšanā ir ap 300 iesniegumu.
Vārda labskaņa, cilme, iederība latviskajā vārda došanas tradīcijā, vārdnesēju skaits un citi kritēriji, kas ir kopumā ap 10, tiek ņemti vērā, atbalstot vārda iekļaušanu kalendārā.
Līdz šim nav atbalstīta vārdu svītrošana no kalendāra.
Paplašinātais vārdu kalendārs var tikt izmantots plaši, tas ir pieejams tīmekļu vietnēs, tā var apmierināt personu interesi par kādu vārdu iekļaušanu kalendāros, tur ir iekļauts vairums no pieteiktajiem vārdiem, tā arī ir iespēja svinēt vārda dienas citā datumā, ne 22. maijā.
