Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas uroloģe Natālija Bozotova skaidro, ka par mazu zēnu higiēnu jautā bieži,
jautātājas ir sievietes, nav jautājis neviens tēvs. Mammas bieži nezina, kā kopt zēna dzimumlocekli.
Bērnu ķirurga Olafa Volrāta praksē ir vecāki, kuri ir labi informēti un daudz lasījuši. Nezināšanas gadījumos labāk apmeklēt ārstu.
Ģimenes ārsts Reinis Siliņš skaidro, ka ģimenes ārsta praksē bērns nonāk zīdaiņa periodā, nepieciešamo informācijas minimumu vecākiem ārsts dod uzreiz pirmajā tikšanās reizē. Praksē gadās, ka vecāki jautā par zēnu intīmo higiēnu. "Ģimenes ārsts ir tas, kuram pirmajam jāizstāsta vecākiem nepieciešamais," uzskata ārsts.
Bozotova uzskata, ka jautājumi, ja vecākiem tādi ir, būtu jāuzdod dzemdību namā. Ārstes praksē ir gadījumi, kad vecāka gadagājuma ārsti nevar atbildēt uz vecāku jautājumiem, tas varētu būt tāpēc, ka rekomendācijas mainās.
Vecākiem vispirms jāizzina zēna dzimumlocekļa uzbūve, lai saprastu, kā dzimumlocekli kopt.
Ja bērns var normāli urinēt, nav sūdzību, tad jāmazgājas dušā, dzimumlocekļu ādiņa jāatvelk nedaudz, bet tas jādara uzmanīgi. Jādomā, ar ko mazgā bērna apakšveļu, lai nav alerģisku kairinājumu, skaidroja Volrāts.
Priekšādas staipīšana ir novecojis ieteikums, jo var radīt mikroplaisas, var izveidoties pataloģiskā fimoza, tad ir tikai viens risinājums – ķirurģiska iejaukšanās.
Siliņš iesaka ziepes vai speciālus mazgāšanas līdzekļus izmantot reizi nedēļā, apmazgāties ar tīru ūdeni.
Vecākiem jāskatās, kā bērns nolaiž urīnu, ja priekšāda urinēšanas laikā "uzpūšas", tad vajadzētu doties vizītē pie ārsta. Pie ārsta jāvēršas, ja ir iekaisums, tad labi doties uz konsultāciju, iesaka Volrāts.
Uz klausītājas jautājumu par priekšādiņas apgraizīšanu Bozotova atbild, ka priekšādiņas apgraizīšana var būt pēc medicīniskām indikācijām, ko nosaka ārsts. Apgraizīšanu var veikt arī citu iemeslu dēļ – reliģiozas tradīcijas vai preventīvā apgraizīšana, jo apgraizītus vīriešus mazāk saista ar dažādām saslimšanām. No 14 gadu vecuma pacients pats var par šo runāt ar ārstu.
Volrāts uzsver, ka par apgraizīšanu jārunā, kad tā nepieciešama medicīnisku indikāciju dēļ. Tāpat jārespektē tautu tradīcijas. Ieteikums šādu operāciju neveikt pirmajā dzīves gadā.
"Reti saskaramies ar šo problēmu, ģimenes praksē apgraizīšanas problēmas nav ikdiena," pauda Siliņš.
"Mazgājoties zēnam ir jāaptausta savi sēklinieki, ja parādās kādi lieki bumbuļi, par to ir jāziņo. Ja parādās sāpes sēklinieku maisā, jāved nekavējoties uz slimnīcu pie speciālista," skaidroja Bozotova. Ārste arī iesaka tēviem uzturēt labas attiecības ar dēliem, lai tie varētu uzdot interesējošos jautājumus, jo par intīmām lietām zēniem vieglāk runāt ar tēvu.