Latvija kopā ar Somiju, Zviedriju, Vāciju piedalās pētījumā, skatoties, kā izmainās senioru dzīve saistībā ar tehnoloģiju ienākšanu ikdienā.
Lielā transformācija ietekmē arī starppaaudžu attiecības, mainījies sazināšanās veids ģimenē un arī sabiedrībā.
Latvijā arī "spiež", lai visi kļūst digitāli, bet viss nav labi regulēts. Pētījums bija inovatīvs – seniori paši veica pētījumus, ir visa informācija, veiktas jau prezentācijas, vēl sekos noslēgums. Pētījumā arī secināts, ka pieaug cilvēku skaits, kuri dzīvo vieni, skaidro sociālantropologs Artūrs Pokšāns.
Mediatore un sistēmiskā ģimenes psihoterapeite Lelde Kāpiņa uzsver, ka šodien nav viena tipiskā vai pareizā modeļa ģimene.
Mēs dzīvojam laikā, kad bērni var iemācīt vecvecākiem vairāk nekā vecvecāki bērniem.
Arī būtiski, kādā vecumā kļūst par vecvecāku, nozīmīgi ir arī, kādas bija vecvecāku attiecības ar savu bērnu, kad tie bija mazi. Vecāki, ja bijuši mierā ar vecāku audzināšanu, jutīsies pietiekami droši atstāt bērnus pie vecākiem.
Vectēvam, invalīdu un viņu draugu apvienības "Apeirons" vadītājam Ivaram Balodim ir divi mazbērni. "Man liekas, ka nekas daudz nemainās, attiecību peripetijas starp cilvēkiem ir bijušas un pastāv," uzskata vectēvs. Vairāk jādomā, kā tikt galā ar situācijas pieņemšanu. Jauniešiem ir šodien ļoti dinamisks dzīves ritms. Attiecībās ar mazbērniem vecvecākiem mainās arī attiecības ar bērniem.
Latvijas orientēšanās sporta leģenda Rodrigo Laviņš ir trīs mazbērnu vectēvs. "Mēs ar omīti esam iesaistīti (mazbērnu audzināšanā) no vecākā mazbērna pirmā gada." Vectēvs ir "taksists" skolēniem uz skolu, dejotājiem dejošanā, peldēšanas nodarbībās. Bērniem ir darbs un mācības, visi ir ļoti aizņemti.
Arī Pokšāns piekrīt, ka
vēsturiski seniori nodeva zināšanas mazbērniem, tagad mazbērniem ir zināšanas, kādas nav vecvecākiem.
Digitalizācija nepadara cilvēku komunikāciju sliktāku vai atsvešina viņus. Attiecībā uz digitālajiem rīkiem – ja attiecības ir veiksmīgas, tad digitālie rīki palīdz, ja attiecības nav labas, rīki tās var pasliktināt.
Lelde Kāpiņa min vēl vienu audzināšanas aspektu – mūsdienu bērnus nevar piespiest likt darīt ko tādu, kam viņi nesaskata jēgu. Ar bērniem ir jārunā par kādas nodarbes ieguvumiem. Dažreiz vecvecākiem ir izmisums, jo viņiem zināmās audzināšanas metodes nestrādā.
