Lielu vietu Liepiņu ģimenes ikdienā ieņem muzicēšana, bet jo īpaši sportiskās aktivitātes, kas, kā saka Jānis, ir sevišķi svarīgas, lai veidotos veselīgu attiecību balanss ģimenē – gan ar bērniem, gan pašu vecāku starpā. Abiem dēliem patīk spēlēt basketbolu, arī tētim patīk spēlēt gan basketbolu, gan volejbolu. Tētis Jānis daudz muzicē dažādos kolektīvos.
Taču aktuālākais Liepiņu notikums gaidāms pavisam drīz, proti, teju teju ģimenei pievienosies piektais bērniņš. Kā atzīst mamma Agnese – mazulis nācis kā atbilde uz četrdesmitgadnieku krīzei tik raksturīgo jautājumu – ko tālāk?
Mamma skaidro, ka vecāku ikdienas darbs ir intelektuāls, tas atņem spēku. Ja tētim Jānim atpūtai vajag kolektīvus, tad mammai Agnesei nepieciešams miers un klusums, kā arī gleznošana.
Vecāki lepojas, ka bērniem ir labas sekmes mācībās, tomēr labas atzīmes nav īpaša vecāku prasība. Ja nepieciešams, vecāki atbalsta bērnus, bet uzskata, ka daudzbērnu ģimenes pluss ir ģimenes kopējais atbalsts.
Ģimenē katru gadu organizē vienu ceļojumu vecākiem divatā un otru ceļojumu kopā ar bērniem.
Katru vasaru viņi dažādos veidos un sastāvos dodas svētceļojumā uz Aglonu, pēdējos gados jau visi kopā. Jānis atzīst, ka ceļš, kas jāveic, nav tikai fizisks pārbaudījums, bet arī garīgi sagatavo bērnus dzīvei – kā būt līdzās, kā ir būt grūtībās, kā palīdzēt, kā nepagurt, kā nepakrist, kā piecelties un iet atkal tālāk.
Agnese vērtē, ka tas ir restarts pirms jaunā skolas gada, viņai kā mammai arī būtiski, ka ir apmēram nedēļu arī prom no virtuves, jo svētceļojuma laikā viņi ir pabaroti un lutināti. Arī garīgā ziņā pabaroti.
Tēvs Jānis uzskata, ka ir stereotipiski domāt, ka audzināt vienu bērnu ir vieglāk, ir otrādi – katrs nākamais bērns ģimenē pārējiem pienes līdzcietību, pacietību, iespēju palīdzēt, pakalpot, pagaidīt, nebūt pirmajam, piebilstot, ka, domājot par veselīgu sabiedrību, tās ir pamatvērtības.
