Ģimene bez bērniem. "Childless" un "childfree" ir angļu valodas termini, kam tagad arī radīti latviski ekvivalenti. Eksperte Vita Stiģe-Škuškovnika doktorantūras studijās ierosināja apstiprināt dažādus terminus, kas uz to attiecas, jo latviešu valodā nebija atbilstīgu nosaukumu. Tagad tie ir apstiprināti termini – bezbērnotība; gribēta, negribēta, apstākļu nosacīta un pagaidu bezbērnotība.
Vita Stiģes-Škuškovnikas un viņas vīra stāsts – pirms vairāk nekā 10 gadiem viņi uzzināja, ka nav iespējams būt bioloģisku bērnu vecākiem. "Sākumā tas bija šoks. Pamazām pieņēmām, ka dzīve var būt arī bez bērniem.
Daudzas bezbērnu sievietes ir saskārušās ar uzbāzīgiem jautājumiem, kad cilvēki domā, ka viņiem ir tiesības zināt bezbērnotības iemeslus. Lielākais spiediens šajā ziņā ir attiecināms uz sievieti."
Krīžu konsultantes Intas Lākutes ģimenē ir situācija, ka vēlas bērnus, bet to nav.
"Nav viena ceļa, kā var pieņemt lēmumu dzīvot bez bērniem. Ir garš ceļš ejams uz šī lēmuma pieņemšanu. Uz jautājumu – kāpēc jums nav bērnu, es sagatavoju atbildes. "Par to padiskutēsim guļamistabā!" vai "Šobrīd nav" ir tie ir teikumi, kas apstādina interesi.
Sandija Šteinberga bezbērnotību izvēlējusies apzināti:
"Mums ģimenē nebija garas diskusijas par gribētu bezbērnotību. Mēs nejūtam, ka mums vajag, trūkst vai gribas bērnu.
Mēs labi jūtamies viens ar otru mūsu ģimenē, mūsu paplašinātajā ģimenē un sabiedrībā. Protams, ka ģimene bez bērniem ir ģimene. Nevienā brīdī dzīvē neesmu jutusies atstumta no sabiedrības, es esmu laimīga šī brīža lēmumā. Man nevajag apstiprinājumu no kāda cilvēka, kad dzemdēt."
Ir dažādi iemesli, kāpēc apzināti izvēlas dzīvi bez bērniem – pārapdzīvotība pasaulē, finansiālā situācija, partnera atbildības trūkums un daudz citu.
Cilvēki, kuri zaudē iespēju būt vecāki, nevar to pieņemt ātri. Jau no bērnības veidojas stāsts par vecākiem un bērniem.
Ja to zaudē, zaudē nākotni, iedomātos vecākus, vecāku lomu, tas ir ļoti sāpīgi, skaidro Inta Lākute.
Zaudējums nezūd. Kad draudzenes kļūs par vecmāmiņām, bezbērnu ģimenēm tā nebūs, tāpat vecāki netiks pie mazbērniem. Ir dažādi pasaules valstu pētījumi par bezbērnotību, bet kopumā bērnu nav katrai piektajai sievietei vai diviem no pieciem vīriešiem. No tiem tikai 10% ir pašu brīva izvēle nekļūt par vecākiem.
Bieži bezbērnu pāri saņem ieteikumu adoptēt bērnu. Diemžēl adopcija nav pirmais līdzeklis, kur mesties iekšā, ja pārim nav bērnu. Adopcija ir garš process, kur arī var nesanākt adoptēt, kas nes līdzi zaudējumu. Ieteikt cilvēkiem adoptēt bērnu ir bezatbildība pret pašu bērnu, uzskata Lākute.
Klasiskās frāzes, ko cilvēki iesaka vai pajautā? Parasti saka: Kad būs? Izmēģiniet tādas un šādas procedūras! Atslābsti un relaksējies! Ticiet brīnumiem! Aizejiet uz baznīcu!
Ja mēs būsim pieņemošāki, ka arī tāda ir dzīve, tad sabiedrība būs iekļaujošāka. Ja kādam tiešām interesē, kā palīdzēt, tad vajag pajautāt, kā un vai es gribu, lai man palīdz. Neviens jau nevar palīdzēt.
Cilvēki, kuri iet cauri šādām sāpēm, ir ļoti ievainojami. Cilvēki baidās par šo problēmu runāt, jo viņus var vēl vairāk ievainot, pauž Lākute.
