Pētījumā secināts, ka skolotāji visbiežāk nav saņēmuši specifisku izglītību vai apmācības par seksuālo un reproduktīvo veselību studiju laikā augstskolās, savukārt daļu zināšanu ieguvuši paši, par tām interesējoties padziļināti ar nevalstiskā sektora palīdzību, tostarp kursiem, lekcijām un atbalsta materiāliem.
Pedagogi pauda viedokli, ka viņiem ir zināšanas par anatomiju un fizioloģiju, bet ne specifiskas zināšanas par seksuālo un reproduktīvo veselību, tādēļ ar augstskolās mācīto vien nepietiek.
"Novērtējot informāciju, kas ir pieejama pašreiz, skolotāji norādīja, ka tā ir novecojusi un nepietiekama, kā arī trūkst zināšanu par to, kas interesē pašus jauniešus. Tāpat nav pieejamas praktiskas nodarbības nepieciešamo prasmju apguvei, lai pedagogi savu nodarbību laikā varētu droši runāt un mācīt par seksuālo un reproduktīvo veselību,"
saka biedrības "Papardes zieds" valdes priekšsēdētāja Iveta Ķelle.
Pētījumā secināts, ka svarīgi būtu organizēt vairāk informācijas apmaiņas pasākumu ar pieredzējušiem speciālistiem un nevalstiskajām organizācijām, kurām ir nepieciešamās zināšanas, kā arī izstrādāt mūsdienīgus mācību materiālus par seksuālo un reproduktīvo veselību studiju programmās, ietverot gan video, gan interaktīvas prezentācijas, vingrinājumus un aktivitātes, kas piemērotas jauniešu izglītošanai.
Intervējot skolotājus dažādās Latvijas pilsētās un reģionos, tika atklāts, ka uzticamības un atklātības līmenis ģimenē bieži vien ir noteicošais, lai jauniešu zināšanas varētu uzskatīt par pietiekamām.
Bet ir gadījumi, ka vecāki seksualitātes tēmas uzskata par "tabu", tāpēc bērni informāciju iegūst no citiem kanāliem, tostarp vienaudžiem, tādējādi rodas nepareizs priekšstats par šo jomu.
Tāpat jaunieši mēdz uz sev interesējošajiem jautājumiem atbildes meklēt internetā un sociālajos tīklos, taču publicētie video bieži ir pārāk seksualizēti, tādējādi veidojot nepareizu vai pat kroplu viedokli par šo tēmu.
Vairāku skolotāju skatījumā izglītības sistēma un vecāki ir galvenie informācijas avoti pusaudžiem un jauniešiem jautājumos, kas skar seksuālo un reproduktīvo veselību. Daži respondenti minēja arī to, ka skolās tiek vairāk runāts par šo tēmu salīdzinājumā ar iepriekšējiem laikiem, tomēr bērni patstāvīgi meklē informāciju internetā, īpaši populārās sociālo mediju platformās, piemēram, "TikTok". Šāds informācijas gūšanas veids var būt riskants faktors, jo jauniešos var radīt maldinošus stereotipus.
"Ne visās ģimenēs valda uzticībā un atklātībā balstītas attiecības, tādēļ vecāki ne tikai nerunā ar saviem bērniem par seksualitāti un reproduktīvo veselību, bet pat izliekas, ka šī tēma vispār neeksistē. Intervijās skolotāji norādīja, ka jaunieši balstās galvenokārt uz citu vienaudžu viedokli, kas ne vienmēr ir pamatots un ticams, tādējādi viņi nereti dzīvo mītos, kam nav nekāda sakara ar reālo dzīvi," saka biedrības "Papardes zieds" valdes priekšsēdētāja Iveta Ķelle. "Bērni ir ieinteresēti tēmās, kas skar seksuālo un reproduktīvo veselību, bet, kamēr paši nav pieredzējuši seksuālo dzīvi, viņiem trūkst reālu zināšanu un izpratnes."
Pētījums veikts šī gada vasarā, tajā piedaloties 30 bioloģijas un sporta pedagogiem, no kuriem desmit ir no Rīgas un Pierīgas, desmit no Latvijas pilsētām, bet vēl desmit no reģioniem.
Biedrība "Papardes zieds" ir nevalstiska organizācija, kas jau gandrīz 30 gadus sniedz informatīvu un praktisku atbalstu jauniešiem, vecākiem, pedagogiem un citiem speciālistiem seksuālās un reproduktīvās veselības un tiesību jautājumos.
LSM.lv sagatavotie materiāli vecākiem un pedagogiem – palīgi, atbildot uz bērnu intīmajiem jautājumiem:
