Seksuālās vardarbības/izmantošanas veidi
Centrs "Dardedze" akcentē – seksuāla izmantošana var izpausties dažādi. Tā var notikt ar tiešu seksuālu kontaktu – tas ir dzimumkontakts, intīmo un citu ķermeņa daļu aizskaršana, lai gūtu seksuālu apmierinājumu, piespiešana aizskart, glāstīt vai skūpstīt intīmās ķermeņa daļas, kā arī iesaistīšana seksuālu pakalpojumu sniegšanā.
Tā var izpausties arī bez tieša fiziska kontakta – piemēram, tā ir pornogrāfiska satura rādīšana, atkailināšanās, privātuma pārkāpšana – izsekošana un novērošana, veicot intīmas darbības (lietojot tualeti, mazgājoties, pārģērbjoties), piespiešana atkailināties, mudināšana uz seksuālām darbībām, kā arī iesaistīšana pornogrāfiska materiāla ražošanā.
Palielinoties interneta lietošanai, arvien izplatītāka kļūst seksuālā vardarbība internetā, spiežot taisīt un izsūtīt savus vai vienaudžu kailfoto un video materiālus.
Viss minētais var notikt gan ar piespiešanu, gan manipulēšanu – iedraudzināšanu, dažādu labumu došanu vai solīšanu, iebiedēšanu vai draudiem.
Seksuāla vardarbība var izpausties dažādās vidēs – izglītības iestādēs (bērns, pusaudzis – attiecībās ar vienaudžiem, pedagogiem/treneriem), bērnu aprūpes iestādēs (bērns, pusaudzis – attiecībās ar vienaudžiem, ar iestādes darbiniekiem – aprūpētājiem, sociālajiem darbiniekiem), ģimenē (bērns, pusaudzis – vecāks, vecvecāks, patēvs/pamāte, brālis/māsa, citi radinieki – krusttēvs, brālēns u.c., audžutēvs/audžumāte), tāpat arī attiecībās ar draugu, paziņu, ar nepazīstamiem cilvēkiem.
Latvijā dzimumbrieduma vecums ir 16 gadi, tāpēc arī šķietami labprātīgas seksuālas attiecības pieaugušajam ar 16 gadus nesasniegušu bērnu ir likumpārkāpums, informē centrs "Dardedze".
Kādām robežām jāvērš uzmanība?
Pastāv dažādas robežas, kam pievērst uzmanību, lai identificētu seksuālu izmantošanu.
Svarīgākais, pēc kā vadīties, ir sava "iekšējā signalizācija" – signāli ķermenī, ķermeniskās sajūtās, ka notiekošais ir nepatīkams, mulsinošs, norāda centrs "Dardedze".
Var izšķirt fiziskās robežas – tie ir nevēlami vai mulsinoši pieskārieni, privātuma neievērošana (piemēram, skatoties, kā ģērbjas, mazgājas). Emocionālās robežas – nevēlami vai mulsinoši komentāri vai attieksme. Var notikt arī robežu pārkāpšana tiešsaistē – no nevēlama vai mulsinoša satura atsūtīšanas līdz fotografēšanai, filmēšanai atkailinātā veidā.
"Jebkurā vecumā – gan bērniem, gan pusaudžiem, gan pieaugušajiem ir jāapzinās, ka mūsu ķermenis ir mūsu robeža un mēs esam sava ķermeņa saimnieki," akcentē centra "Dardedze" psiholoģe Liene Nikolajeva.
"Pieskārienus var iedalīt divās lielās grupās – "labie pieskārieni" un "sliktie pieskārieni".
Lai atšķirtu šos pieskārienus, jāņem vērā sava ķermeņa iekšējie signāli, sajūtas – tas palīdzēs saprast, vai tas, ko šobrīd piedzīvo, ir kaut kas labs un patīkams, atbilstošs konkrētajā situācijā, vai arī tas, ko izjūti, ir drīzāk kaut kas satraucošs, nepatīkams un bailes raisošs," skaidro Nikolajeva.
"Labie pieskārieni" parasti saistās ar patīkamu emocionālo fonu, piemēram, kad notiek samīļošanās, sadošanās rokās, savukārt "sliktie pieskārieni" var būt gan sāpīgi, piemēram, sišana, kniebšana, gan radīt patīkamas ķermeniskas sajūtas, piemēram, seksuālās izmantošanas gadījumos, taču emocionālais fons būs negatīvs – tādi pieskārieni būs mulsinoši, var radīt apjukumu, kaunu, satraukumu, bailes. Svarīgi ir ieklausīties sevī un uzticēties savām izjūtām, norāda speciāliste.
Uzmanība jāvērš arī komentāriem par ārējo izskatu, piezīmēm, kad kāds izsaka komentārus un novērtē ķermeņa formu, aprises, kas pusaudžu vecumposmā mainās, norāda psiholoģe. Arī šādi komentāri var būt robežas pārkāpjoši.
Svarīgs ir vārds "nē"
Saskaroties ar situācijām, kas var novest līdz seksuālai izmantošanai vai vardarbībai, svarīgi ir teikt "nē", akcentē Nikolajeva. Turklāt "nē" teikšana ir prasme, ko būtiski attīstīt visa mūža garumā, uzsver speciāliste.
Pusaudžiem "nē" teikšana var sagādāt grūtības, jo pastāv bailes sabojāt attiecības, tikt atraidītam, izslēgtam no grupas, taču frāzes:
"Nē, nedari man tā", "Man nepatīk, ka mani tur aiztiec" ir svarīgas – "jo tiešāk, īsāk, skaidrāk, noteiktāk to pateiks, jo pastāv lielāka iespēja, ka ziņa tiks sadzirdēta un atbilstoši uztverta," pauž psiholoģe.
Ja seksuāla rakstura pārkāpumi ir notikuši rakstiski, ir svarīgi saglabāt pierādījumus – nedzēst ziņas, attēlus, saraksti, saglabāt ekrānšāviņus, norāda Nikolajeva. Tāpat ir būtiski neturpināt saraksti ar pāridarītāju, bet gan viņu nobloķēt, neinformēt par tālākiem soļiem, kas varētu tikt veikti.
Palīdzības iespējas
"Ir svarīgi nepalikt ar piedzīvoto vienam, ciešot, klusējot, jo tādā veidā nav iespējams palīdzēt," uzsver Nikolajeva. Krīzes situācijās, saskaroties ar seksuālu vardarbību, var vērsties:
- Pie uzticama pieaugušā (ja ne vecāks, tad radinieks, pedagogs, ārsts, drauga vecāks u.tml.)
- Apdraudējuma vai nozieguma gadījumā – Valsts policijā
- Psihologa padoms jebkurā diennakts laikā – Bērnu un pusaudžu uzticības tālrunis 116111
- Pārkāpumi tiešsaistē – drossinternets.lv
- Ja nepieciešams padoms, kur vērsties – "Centrs Dardedze" (darba laikā – darba dienās no plkst. 9.00 līdz 17.00)
Lai saņemtu psiholoģisku palīdzību un atbalstu, izmantojiet Bērnu aizsardzības centra Bērnu un pusaudžu uzticības tālruni 116111. Pakalpojums ir:
- Anonīms
- Bezmaksas
- Strādā 24/7, arī svētku dienās
- Iespēja saņemt psiholoģisku atbalstu krīzes situācijās, kā arī ziņot par iespējamiem bērnu tiesību pārkāpumiem
- Pieejams gan bērniem, pusaudžiem, gan bērnu vecākiem, speciālistiem jautājumos par bērniem
Pakalpojums pieejams, zvanot 116111, elektroniski, rakstot – [email protected], rakstot tiešsaistē – čata logs "www.uzticibastalrunis.lv" mājaslapas sākumā, darba dienās no 12.00–20.00. Pieejama ir arī lietotne "Uzticības tālrunis", kur visi saziņas kanāli ir vienkopus pieejami.
