Profesore: Bērniem ir jābūt klāt Dziesmu svētkos, tas nodrošina tradīciju pārmantojamību

Apmeklējuma noteikumi nav šogad striktāki, ne 2013. ne 2018. gadā nav bijis ļauts turēt ratus pasākumu zonā, bet ir iespējams ratus novietot drošā zonā. Tas ir drošības jautājums, kā arī rati ejās traucē Dziesmusvētku dalībniekiem uznākt un noiet no skatuves. Katram ierobežojumam šajos svētkos ir alternatīva vai palīgs. Svētku organizatori saņem sūdzības, ka bērnu skriešana un trokšņošana traucē baudīt koncertus, skaidro Dziesmu svētku komunikācijas vadītāja Inga Vasiļjeva.

Latvijas Kultūras akadēmijas profesore, pētniece Anda Laķe pauda, ka grūti teikt, kurš bērna dzīvē ir brīdis, kad piedzīvotais ir vērtība, bet tā ir pamatlieta – bērniem un jauniešiem ir jābūt klāt svētkos.

Tradīcija nodrošina pārmantojamību, tātad bērniem ir jābūt svētkos klāt.

Bērnu piedalīšanos svētkos bieži nosaka vecāku piedalīšanās. Dziesmu un deju svētku tradīcija nav tikai tie, kas estrādē dzied, tie ir visi, kas jebkādi ir iesaistīti. Nav jādzied un jādejo, lai būtu dziesmu un deju tradīcijas daļa.

"Es esmu satura veidotājs, mana pārliecība, ka saturs domāts konkrētai vecuma grupai vai cilvēkiem.

Es ļoti padomātu par mazu bērnu vešanu uz lieliem koncertiem.

Vecākiem vajadzētu ļaut bērnam izvēlēties – doties uz koncertu vai ne," bērnu klātbūtni pieaugušo pasākumos komentē režisors Jānis Znotiņš.

Inga Vasiļjeva skaidro, ka Dziesmu un deju svētkos ir vairāk nekā 60 dažādu koncertu un citu aktivitāšu piedāvājumu. Ir vesela virkne bērnu vokālo ansambļu koncertu, koncerti Vērmaņdārzā un Esplanādē, arī lieluzvedumi var būt bērniem interesanti, bet vecāki paši labāk pazīst savus bērnus un izvērtē viņu intereses un spējas izturēt ilgus koncertus.

Jānis Znotiņš uzsver, ka "ir bērnu un pieaugušo svētki, ir jauki, ka pieaugušo svētkos ir arī kas bērniem, ir jauki, ka tā ir, bet nedomāju, ka noteikti ir jāveido."

Aptaujājot pasākumu rīkotājus, noskaidrots, ka viņi cenšas pasākumos domāt par ģimenēm ar bērniem, bet drīzāk šādu pasākumu ir mazāk. Potenciāls, ko kultūras pasākumu veidotāji varētu darīt ģimenēm ar bērniem, kuri ir aktīvākā pasākumu apmeklētāju daļa, tas nav izsmelts.

"Man ir nepieņemamas jebkādas negācijas pret ģimenēm ar bērniem koncertos, mums jākļūst pieņemošākiem,"

uzsver Znotiņš.

Eiropā mēdz koncertos nodalīt īpašu telpas daļu ģimenēm ar bērniem, raksta kāda klausītāja, ko klātesošie uzskata par nepieņemamu.

Inga Vasiļjeva atgādina – ja vecāki dodas ar mazuļiem uz Daugavas stadionu, jāņem vērā lielais skaļums, nepieciešamas austiņas bērniem.

KONTEKSTS:

XXVII Vispārējie latviešu Dziesmu un XVII Deju svētki Rīgu pieskandinās no 2023. gada 30. jūnija līdz 9. jūlijam, to galvenais akcents būs Dziesmusvētku tradīcijas 150 gadu jubileja. Svētkus organizē Latvijas Nacionālais kultūras centrs, kas ir Kultūras ministrijas padotībā esoša valsts iestāde.