Sarunai "Ģimenes studijā" pievienoties piekrīt arī Grīnbergu dēls, fotogrāfs Toms Grīnbergs, kā arī vecākais no trim mazdēliem – Gustavs Zālītis. Trīs paaudzēm radio studijā tiekoties, vienā stāstā savijas gan jaunības un bērnības atmiņas, gan dažu radošu nedarbu epizodes, kas risinājušās tepat, Latvijas Radio.
Gan Kārlis, gan Zaiga sarunā atklāj, ka darbā Latvijas Radio nokļuvuši, kad pirmais mēģinājums iestāties augstskolā bijis neveiksmīgs. Kārlis savulaik sācis kā skaņu operators, griezis un līmējis lentes, vēlāk strādājis "Mikrofona" redakcijā un bijis Ziņu raidījumu galvenā redaktora vietnieks.
Zaiga sākumā bijusi dokumentu kopētāja.
"Kad biju paralēli pastrādājusi tehniskajā daļā un ieguvusi augstāko izglītību, un drusku bērni jau bija paaugušies, aizgāju uz ziņām par redaktori. Radio esmu strādājusi kādas astoņās darba vietās, kādās 10 telpās un apmēram 10 dažādās pozīcijās," stāsta Zaiga.
Arī abu ģimenes stāsts aizsācies Radio. Tas bijis kādā Radio ballītē 1970. gadā, kad Kārlis uzkrītoši bieži aicinājis Zaigu dejot. Tā abi iepazinušies.
Kā jau tas mēdz gadīties aizņemtiem vecākiem, viņu bērni Zane un Toms ir izauguši Radio.
"Nebija viņiem bērnudārziņu kādu brīdi, viņi nāca uz Radio, viņus laida iekša, tad viņi kaut kur vecāku tuvumā grozījās, un par to neviens neuztraucās," atminas Kārlis.
"Kad bija pavisam maziņi, laiku sabalansēt kaut kā ļāva tas, ka tehniskajā daļā varēja strādāt arī naktīs. Tad dienā biju brīva. Tad mēs ar Kārli mainījāmies. Kad ziņās strādāju, bija sarežģīti. Visu laiku tā ir tāda raušanās uz pusēm, tev ir ļoti intensīvs darbs, tev ir mājas un bērni, kuriem nevari veltīt tik, cik tu gribētu," bilst Zaiga.
"Es tādu smagumu neatceros, bieži vedāt šurp, uz Radio, un dzīve likās interesanta. Gan tajā daļā, kur teici, kur "laiž gaisā" raidījumus. Tas bija ļoti aizraujoši, tur bija visādas pogas, ko nedrīkstēja spiest. Tad noteikti tās bija jānospiež, un ar to gadījās visādas ārkārtas situācijas," atminas Zane.
"Tad tur bija lenšu gali, kas man likās brīnišķīgi, ar kuriem varēja spēlēties, kas likās visās varavīksnes krāsās. Un tā lenšu līme - kaut kāds brīnišķīgs veidojums. Varēja lentes līmēt un graizīt. Visu laiku bija interesanti cilvēki, kas mūs pieskatīja vai garāmejot ar mums aprunājās. Man radio dzīve likās ideāla."
"Es arī atceros to dzīvošanos pa Radio, kā aizraujošu padarīšanu.
Mēs ar Zani kopā klejojām no "Mikrofona" redakcijas uz Ziņu redakciju un atpakaļ, pa ceļam satikām dažādas estrādes zvaigznes," papildina Toms.
"Tas, ko Zane saka, ka bija interesanti ar lentēm darboties, kad vecāki pielaida pie magnetafona, varēja pagriezt ātrāk skaņu vai lēnāk. Varēja graizīt lentes. Es tādu smagumu neatceros. Mums bija interesanti."
"Tētis bija "Mikrofona" galvenais redaktors, "Mikrofons" rīkoja aptaujas, uz koncertiem biļetes nevarēja dabūt, bet mēs vienmēr tur bijām. Tas bija prestiži, bet tajā laikā es to tā nenovērtēju, ka tas bija īpaši. Stāstot klases biedriem skolā, ka es būtībā dzīvoju "Mikrofona" redakcijā starp vēstuļu maisiem un redzu, kā cilvēki aizpildījuši anketas, balsojot pa dziesmām, droši vien tas visiem likās dīvaini, bet man tas likās kaut kas normāls. Vienkārši tāda bija man bērnība," turpina Zane.
Zane arī dziedājusi bērnu ansamblī "Dzeguzīte".
Zane ir "ziņu cilvēks", kas tagad atkal atgriezusies darbā Latvijas Radio, kur arvien strādā daudzi tēta un mammas kolēģi. Žurnālistika un radio žurnālistika bija vieglākais pretestības ceļš, par savu izvēli stāsta Zane. Toms uzskata, ka vecāku darba ietekmē nav izvēlējies savu profesiju, varbūt viņu iespaidojis tas, ka tētis brīvā laikā daudz fotografējis.
Neliela pieredze ar dzīvošanos Radio ir arī Zanes vecākajam dēlam Gustavam.
"Izklausās gan, ka manai mammai un onkulim ir bijusi aizraujošāka bērnība, man tik daudz neļāva visu kaut ko graizīt, līmēt un čīkstināt durvis. Man ļāva sēdēt pie datora," atminas Gustavs.
Jautāti par ģimenes kopābūšanas brīžiem, Grīnbergi atzīst, ka ikdienā visi satiekas mazāk, jā, sazinās, bet kopā noteikti sanāk divas reizes gadā – Ziemassvētkos un Lieldienās. Tāpat lielākās jubilejās satiekas, piemēram, Kārļa 90. dzimšanas dienā aizvadītajā vasarā. Šobrīd Gustavs ir aktīvākais ģimenes kopābūšanas mirkļu organizētājs.
