Vai un kā tie derīgi mūsdienās arī pedagoģijā, kā un kāpēc tie sekmē bērna attīstību, vai tos zinām un lietojam? "Ģimenes studijā" to skaidro Una Smilgaine, folkloras pētniece, četru bērnu mamma; Rasa Pakalniņa, pirmsskolas pedagoģe, bloga "Rasa par bērniem" autore, un rakstnieks Māris Rungulis, kurš savācis un sakārtojis nesen izdoto skaitāmpantu un ķircināmpantu krājumu "En den dīno šoko loko tīno".
Ucināmie skaitāmpanti un ķircināmpanti attiecas uz bērniem. Ucināmpanti ir dziesmas vai teksti, ko pieaugušie skaita maziem bērniem, tos pavada kustības – šūpināšana, kutināšana, kustības ar rokām un kājām, jādināmās dziesmas. Ar tiem bērniem māca runāt, noder mierināšanai, laika kavēšanai, tie visi domāti maziem bērniem. Svarīgi, ka teksts vienkāršs un ritmisks un ir kopā ar darbību, skaidro, folkloras pētniece, četru bērnu mamma Una Smilgaine.
Ķircināmie un skaitāmpanti ir zināmi visur pasaulē, tie ir pētīti. Mūsu folkloras krātuvē ir daudz pantu. Skaitāmpanti ir īsi, ritmiski teksti, lai noskaidrotu spēles vadītājus vai dalībniekus. Ķircināmpanti ir ritmiski teksti, kas funkcionē skolas vidē, humoriska satura teksti ar absurdu situāciju atstāstīšanu. Tie ir dažādas intensitātes teksti ar viegliem jokiem, ar tiem var kaitināt un arī aizvainot.
Mūsu folkloras lielākais šo pantu vākums bija 20. gadsimta 20.–30. gados, kad aicināja šos pantus iesūtīt, tie ir vākti arī padomju gadu ekspedīcijās, pauda Smilgaine.
"80. gados es ļoti skaidri sapratu, ka lielo ģimeņu saites ir pārrautas, tad es domāju, ka dažādos Latvijas novados ir dažādi skaitāmpanti, kurus savākt un atdot visiem, sāku ar Kurzemi. Tā brieda kolekcija, kamēr 90. gadu sākumā izdeva skaitāmpantu krājumu "Burbuļmātei deguns garš." Vēlāk izveidoja krājumu "Kaķis lēca smēdē" un trešo krājumu, kuros bija tikai ķircināmpanti "Jānis, bānis, amerikānis". Tagad izdevniecībā "Liels un mazs" izveidots krājums "En den dino šoko loko tino", šis krājums veidojies, balstoties uz trim iepriekš izdotajiem," par materiālu vākšanu un izdošanu stāsta rakstnieks Māris Rungulis.
Smilgaine skaidro, ka Latvijas folkloras krātuvē no 90. gadiem nav jaunu tekstu, bet grāmatā esošie panti ir atrodami krājumos. Skaitāmpanti ir arī starptautiski. Piemēram, Vācijā, Polijā, Ukrainā un daudzās Eiropas valstīs skaitāmpants "Enik, benik…" ir zināms.
"Senāk, pirms 20 gadiem, sākot strādāt pedagoģijā, šos pantus dzirdēja ļoti maz," pauda pirmsskolas pedagoģe, bloga "Rasa par bērniem" autore Rasa Pakalniņa. Bērniem ir mūsdienās runas problēmas, tāpēc tagad dažādus skaitāmpantus, ucināmos pantus skaita pat vairākas reizes dienā.
Panti nav tikai jautrībai, tas ir milzīgs ieguldījums vispārējā bērna attīstībā – artikulācija, ritms, atmiņa, spēja ātri izdomāt, uzlabot bērnu atmiņu.
Bērniem, kas regulāri pirmsskolā šos pantus skaita, nav grūtību skolā mācīties dzejoļus.
Viena liela daļa ucināmo dziesmu atrodami Latviešu tautas dziesmu 6. sējumā. Šobrīd tiek apkopots krājums, kur būs visas folkloras krājumos esošās ucināmās dziesmas, skaidroja Smilgaine.
