Uzticības tālrunim 116111 zvana gan bērni, gan pieaugušie, lai runātu par saskarsmes un uzvedības problēmām, dažādām konfliktsituācijām. Bērni pārdzīvo savu vecāku šķiršanos.
Bērni visbiežāk stāsta par saskarsmes problēmām, ilgstoši cieš no zema pašvērtējuma, izjūt pašnāvības domas un dažādas emocijas (bailes, bezspēcība, apjukums, trauksme, izmisums).
Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas Gimeņu ar bērnien atbalsta departamenta referente-psiholoģe Marija Sorokina, kura strādā pie Bērnu un pusaudžu uzticības tālruņa, Latvijas Radio raidījumā "Labrīt" skaidroja, ka vasara uzticības tālrunim ir aktīvāks laiks, zvanu ir vairāk nekā iepriekšējā laika periodā. Bērni zvana un grib runāt par bērnu problēmām attiecībās ar vecākiem, emocionālo vardarbību no vecāku puses, bērnu pamešanu novārtā, lielāko daļu tas notiek vecāku atkarību problēmu dēļ. Bērnus izdzen no mājas, tad Uzticības tālrunis meklē iespēju palīdzēt. Bērni zvana, ja vecāki strīdas, jo tas ir liels pārdzīvojums bērniem.
Bērni runā par izjustajām emocijām, jo Uzticības tālrunim var stāstīt to, ko nevar teikt vecākiem vai draugiem.
Ir arī sarunas par veselību, Uzticības tālrunis pat mēdz izsaukt ātro palīdzību uz bērna norādīto adresi, skaidro Sorokina. Arī skolā bērnu problēmas mēdz nepamanīt, vai arī kādas problēmas redz, bet tās neuztver kā problēmu.
Sorokina aicina bērnus zvanīt uz Uzticības tālruni ne tikai problēmu jautājumā, bet arī dalīties ar labām lietām.
