Valteru ģimenes veidotais bonsai parks atrodas netālu no kādreiz slavenās ēdināšanas vietas ‘’Sēnīte”. Saimnieku veidotais nelielais ūdenskritums tomēr nenoslāpē automašīnu troksni uz blakus esošās šosejas.
''Bonsai ir koks podā – tie ir īpaši veidoti miniatūri kociņi, tā nav īpaša šķirne.
Tas var būt jebkurš koks, bet, to veidojot, ir jāzina pamatnoteikumi, lai šajā miniatūrā mēs ieraudzītu lielo koku,” sēžot uz terases, dzerot ar viesiem zaļo tēju un vērojot īpaši veidotos un apgrieztos miniatūros kociņus dārzā, skaidro Inga Valtere.
Pārsvarā Valteru bonsia parkā aug Ķīnas kadiķi un pieclapu priedes. Ir arī Latvijas parastā priede un mazliet no lapu kokiem. “Klasiskais bonsai tomēr ir skuju koks. Šeit nekad nekas nevar būt pabeigts, jo koki ir dzīvi – tie aug. Mēs cenšamies teritoriju katru sezonu paplašināt kaut mazliet. Pa solītim ejam uz priekšu,” stāsta parka saimniece.
Valteru ģimene rīko arī bonsai veidošanas meistarklases. Pamazām top arī neliels muzejs: “Esam iesākuši veidot muzejkolekciju, kur pastāstīsim gan par senajiem laikiem, gan to, kā tas notiek šodien.”
Apaļi izliekts tiltiņš ved uz dīķi, kur dzīvo Japānas karpas. “Tām būtu jāizaug vismaz metra garumā. Kā veiksies mums, rādīs laiks,” nosaka saimniece.
Vai bonsai parku Inčukalnā apmeklē arī tūristi no Japānas un citām Austrumu valstīm? “Pirms vairākiem gadiem Latvijas Universitātes Botāniskajā dārzā sadarbībā ar Japānas vēstniecību organizējām izstādes. Tad viesi ciemojās arī pie mums. Viņiem patika, teica labus vārdus. Regulāri šeit notiek arī tējas ceremonija, ko vada meitene no Japānas, kuras vecmāmiņa ir tējas ceremonijas meistare,” stāsta Inga.
Bonsai koki aug lēni, un to saimniekiem mazo kociņu aprūpēšanā nepieciešama pacietība, rūpes un atbildība. Bonsai dārzu Inčukalnā var apskatīt arī tūristi, bet tikai ar iepriekšēju pieteikšanos.