Biedrība "Sēlijas laivas" darbojas četrus gadus, tā dibināta, lai Sēlijā attīstītu aktīvās dabas tūrismu, izzinot dabu, kultūru, vēsturi un darbīgus cilvēkus. Biedrība organizē laivošanu pa Sēlijas mazajām upēm, pārgājienus un sakopšanas talkas. Biedrības kodols un veidotāji ir Šmitu ģimene: Santa, kuras hobijs ir sabiedriskais labums un lokālpatriotisma veicināšana, un Ričards, kurš ir biedrības tehniskais direktors un kura sirdslieta ir laivošana.
"Mēs abi ar Ričardu pārcēlāmies no Pierīgas uz manu dzimto pusi, mazpilsētu – Aknīsti, ar mērķi dzīvot laukos, šeit audzināt savus bērnus. Un mēs esam azartiski dabā gājēji, un Ričards ir bijis tāds entuziastisks laivotājs. Pirms mēs vēl bijām pārcēlušies uz Aknīsti, viņš skatījās uz Dienvidsusēju, kas tek cauri Aknīstei, un sacīja – hei, šī upe jāpadara laivojama! Bet tas bija vairāk kā joks, jo Dienvidususēja bija aizkritusi ar kokiem, mēs nebijām redzējuši, ka tur kāds laivo, bet Ričards mēģināja, un tad, kad mēs pārcēlāmies uz Aknīsti un sākām domāt, ko darīt pēc darba brīvajā laikā, tad tā upe mūs vilka arvien vairāk un vairāk, un tad mēs domājām, ka varbūt jāpamēģina. Traka ideja – palūgt palīdzību kopienai, cilvēkiem patalkot!" stāsta Santa.
Pirmajā vasarā Dienvidsusēja iztīrīja sešus kilometrus, kas šobrīd šķietot maz, bet toreiz licies ļoti daudz. Turpinot upi tīrīt vēl divus gadus, tagad ir redzams un baudāms rezultāts, teic entuziasti: "Un šobrīd upe ir laivojama tajā posmā, kur iepriekš tā nebija laivojama, tie ir 42 kilometri no Aknīstes līdz Neretai. Un tas ir pateicoties fantastiskajai cilvēku atsaucībai, jo skaidrs, ka divatā mēs to nekad nebūtu izdarījuši. Un šīs upes un talkas lietas sāka veidot šo sniega bumbu, ka mēs sākām iet dabā."
Biedrības "Sēlijas laivas" aktivitātēs būtiska nozīme ir atkritumu vākšanai, veicot arī izglītošanu, lai nostiprinātu sabiedrībā apziņu, ka dabā nav vietas atkritumiem. Tīrot upes, Ričards ar Santu ir pārliecinājušies, ka atkritumu mūžs ir garš: "Ir tā, ka tie atkritumi ir vēsturiski krājušies, piemēram, tagad, lasot atkritumus, vecākais datētais gruzis, ko mēs atradām, ir no 1976. gada, kas ir stipri vecāks par mani."
Aktīvāka laivošanas sezona Sēlijā sākusies pirms divām nedēļām, bet arī ziemas vidū Aknīstē varot laivot. Upē ir posmi, kas neaizsalst pat līdz mīnus divdesmit grādiem, skaidro laivotāji: "Un viņi nav dziļi, respektīvi, ir droši laivošanai, nav strauji. Neaizsalst tāpēc, ka tur ir ļoti daudz avotu, kas nodrošina salīdzinoši siltu ūdeni. Tā ir ekskluzīva vieta un iespēja Latvijā!"
Tāpat ekskluzīvi ir redzēt un laivot pa applūdušajām Dvietes palieņu pļavām. Arī šogad ūdens ieplūst pļavās, un, kā uzsver Ričards, tiem, kuri nezina, kādi ir lieli pali jeb atbūda, arī šis jau šķiet daudz: "Ir dažādi līmeņi – ir desmitgades pali, ir simtgades pali. Ja ir simtgades pali, tad ūdens var pacelties līdz pat 8 metru atzīmei virs normas, kas ir ļoti daudz. Šobrīd ūdens līmenis tuvojas piecu metru atzīmei Daugavā, tāpēc grūti prognozēt, kādi būs šogad. Un atšķirībā no citām upēm Latvijā, tad Dvietē ir tā, ka tie pali nav tad, kad pie mums kūst sniegs, bet tad, kad Krievijā un Baltkrievijā kūst sniegs. Un no turienes tek tas ūdens."
Šobrīd Sēlijas pusē septiņās upēs ir iespējams laivot, taču upes ir nepieciešams attīrīt no kritušajiem kokiem, lai laivošana būtu baudāmāka. Un to nepieciešams darīt, jo laivošana šeit sniedz daudz prieka, stāsta Santa. Uzsverot pietāti pret dabu, arī Otrajās Lieldienās cilvēki tiek aicināti kopā ar biedrību "Sēlijas laivas" sakopt Aknīstē Tirgus ielas apkaimi, jo liela daļa no šiem atkritumiem nonāk Dienvidsusējas upē, kas atrodas pavisam netālu. Pēc darba būs pikniks, laivošanas stāsti un iespēja laivot.
