Uz pirmo pusfinālu atnākušas divas deju ansambļu komandas no mācību iestādēm. Kolektīvs "Pērle" par mājām sauc Latvijas Universitāti, bet "Austris" – Celtniecības koledžu.
DA "Pērle" komanda
Kristaps Kovaļevskis ir DA "Pērle" komandas kapteinis. Dzimis Gulbenē, uzaudzis Tirzas pagastā, kur jau no sešu gadu vecuma uzsācis dejot tautas dejas un līdz šim nav izlaidis nevienu gadu: "Uzsākot studijas Rīgā 2010. gadā, es meklēju jaunu deju kolektīvu, līdz nolēmu pievienoties avantūrai, un kopā ar draugiem izveidojām jaunu deju kolektīvu "Pērle". Kolektīvā iegūti daudzi draugi un nu jau arī dzīvesbiedre, piedzīvoti divi Dziesmu un deju svētki, kā arī dejots starptautiskos pasākumos kopā 10 pasaules valstīs. Esmu viens no pirmajiem "Pērles" dejotājiem, kas kolektīvā izveidojis pats savas horeogrāfijas, un vairākus gadus bijis kolektīva prezidents, rūpējoties par iekšējās sadzīves jautājumu plānošanu un risināšanu," viņš stāstīja.
Tad nu arī diezgan pašsaprotami, ka Kristaps uzņēmies kapteiņa funkcijas. Otrs apstāklis, kas viņam uzliek šos pienākumus, ir tas, ka jau 2012. gadā ir spēlējis vipā, lai arī ne visai veiksmīgi finālā, tomēr pieredze ir, un bijis arī radiospēles "Lieliskais piecinieks" dalībnieks.
Abas komandas biedrenes Madara Ivanovska un Lelde Krēsliņa kolektīvā, kā pašas saka, "esam no īsā gala", Lāčplēša augumā nav arī Kristaps, tāpēc bieži dejās Kristaps ir ar abām pārī. Sadejojušies var saspēlēties.
Madara Ivanovska – īsta rīdziniece, kas jau piektajā paaudzē ir skolotāja. Beigusi Jāzepa Vītola Latvijas mūzikas akadēmiju kā mūzikas skolotāja, un šomēnes būs absolvējusi arī dejas pedagoga specialitāti. Madaru var dēvēt par cilvēku orķestri, jo Dziesmu un deju svētkos spējusi apvienot gan dziedāšanu kora rindās Mežaparkā, gan dejošanu Daugavas stadionā, gan kokles spēli. 2018. gada svētkos Madara bija redzama uz lielajiem svētku plakātiem visā Rīgā, bet noslēguma koncertā ar koklētāju ansambli "Cantata" spēlēja solo. Uģim Jokstam loģisks jautājums,
– kā to visu apvienot?
"Mani interesē viss, un es visur gribu būt, tad ir jāpaspēj. Tas ir tik skaists piedzīvojums, nu šogad gan mana slodze svētkos būs mazāka!" stāstīja Madara.
Līdzīgs stāts ir Leldei Krēsliņai: "Esmu deju pedagoģe un deju kolektīva vadītāja. Katra darba diena tiek pavadīta deju zālē un mēģinājumu atmosfērā, vēl divi vakari, pašai dejojot "Pērlē". Patīk mērķtiecīgs darbs un lieli deju projekti. Šobrīd paralēli vasarā gaidāmajiem deju svētkiem, kuros būšu gan dejotāja, gan kolektīva vadītāja, notiek intensīvs darbs pie šī gada tautas deju festivāla "Latvju bērni danci veda", kam pati gatavoju horeogrāfiju."
Tiesa, vairākkārt Leldes dejas ieguvušas arī godalgotas vietas jaunrades deju konkursos. Pagājušajā vasarā ASV Dziesmu un deju svētku lieluzvedumā Leldei bija uzticēts izveidot deju lieluzvedumam finālu.
"Deju pedagoģija nebija mana pirmā izvēle, augstskolu meklējot," norādīja Lelde, piebilstot: "Pirms deju pedagoga grāda esmu jau ieguvusi maģistru ar deju nesaistītā jomā. Es vairākas vasaras pavadīju Amerikā, Amerikas latviešu centra "Garezers" rīkotajās vasaras nometnēs kā deju skolotāja, tādējādi iemīlēju deju arī no pedagoģiskās puses. No likteņa neizbēgsi, jo mamma un vecmamma – abas pedagogi!"
Jautāti, kāpēc piekrituši piedalīties erudīcijas spēlē, viņi stāsta: "Visi esam kaismīgi "V.I.P." skatītāji, ierasti pārrunājam spēli. Parastā ceļā diez vai paši būtu pieteikušies, bet šādā formātā – kad svētku gadā tiek aicināti deju kolektīvi, kāpēc ne! Vēlamies pārbaudīt savas zināšanas dažādos jautājumos par un ap deju, mūziku un Dziesmu un deju svētkiem, kā arī citām tēmām. Kristapa pamatprofesija ir saistīta ar analītisku darbu, ko viņš pielieto arī kolektīvā – jau kopš 2010. gada viņš apkopo statistiku par kolektīva koncertu un deju skaitu, katra dejotāja dejoto deju skaitu, tad nu arī šo varēs pieskaitīt pie mūsu labajiem darbiem!"
DA "Austris" komanda
"1957. gadā, kad uz Rīgu atnāk jaunais rasēšanas skolotājs Jānis Upītis un nodibina deju kolektīvu, tad arī patiesībā tiek likts pamats šodienas Rīgas Celtniecības koledžas deju ansamblim "Austris", kurš savu celtniecisko, būvniecisko satvaru nav mainījis līdz šodienai. "Austri" pazīst kā vienu no vadošajiem A grupas kolektīviem," ar lepnumu par savu kolektīvu stāstīja komandas kapteinis Kaspars Pakulis .
Kaspars ir Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Datorzinātnes un informācijas tehnoloģijas fakultātes students, strādā RTU Bērnu jauniešu universitātē un ir programmēšanas skolotājs Ogres novadā.
"Es sevi raksturotu kā slinku perfekcionistu – novelku līdz pēdējam brīdim, bet tad izdaru par visiem 100," atzina Kaspars, norādot: "Gribot negribot bieži sanāk grupā izvirzīties par līderi. Esmu pieradis, ka manam viedoklim ir spēks, tāpēc cenšos izteikties apdomīgi. Brīvos brīžus labprāt pavadu dabā, grāmatas lapās vai plašajā "Spotify" [mūzikas straumēšanas platforma – red.] mūzikas bibliotēkā."
Kaspars Pakulis ir šī spēļu cikla idejas aizsācējs, jo pats jau spēlējis vipu, kad tieši pirms gada bija erudītu grupas "Gaujas hiēnas", kā viņi paši saka, "derbijs vipā".
Komandā ir arī studente Evelīna Beizītere – cilvēks ar izteiktu vēlmi palīdzēt, ārēji noslēgta, bet iepazīstot ļoti interesanta personība.
Viņa sacīja: "Ļoti patīk strādāt ar bērniem, kā arī pavadīt laiku, ceļojot ar saviem mīļajiem. Man patīk būt radošai, varu aizrauties, plānojot kādu pasākumu vai ballīti, lai rezultāts nāk kā pārsteigums!"
Savukārt Renārs Paukštello ir cilvēks ar radošu prātu un labu humora izjūtu. Bieži mēdz izraisīt kādu smieklīgu situāciju vai nu speciāli, vai nejauši. Tajā pašā laikā Renārs ir atbildīgs un mērķtiecīgs, viņam ir labas organizatoriskās un plānošanas spējas. Šīs ir arī īpašības, kas Renāram nepieciešamas kā mārketinga projektu vadītājam.
"Man nepatīk bezmērķīgas lietas. Patīk laiku pavadīt ar ģimeni, pēdējos mēnešus tas izpaužas ārvalstu izzināšanā ceļojot. Lai arī bieži vien deg aste, jo visu atstāju uz pēdējo brīdi, māku atrast izeju no jebkuras situācijas," prātoja Renārs un norādīja: "Man citi saka, ka esmu spēcīgs ciparos, tomēr izvēlējos dzīvē radošo ceļu, jo neuztveru visu nopietni, dzīvoju mūžīgā humorā un sarkasmā!"
Spēle aizrit samērā sarežģītas dejas ritmā, kur mierīgāki posmi mijas ar dažiem izklupienim un pēkšņu raksturu maiņu, jo ir jautājumi, uz kuriem atbildes pat ar visām atvērtām papildiespējām nedodas rokās, un ir tādi, kur atbilde rodas zibenīgi.
Vienkārši – dinamisks solis, meklējot atbildes!