Pirmais, 300 metrus lielais asteroīds Nereus, Zemei pietuvosies 11. decembrī. "Asteroīds Nereus pietuvosies Zemei, bet patiesībā pietuvošanās nebūs tuva ikdienas izpratnē. Tas palidos garām Zemei apmēram 10 reizes tālāk, nekā atrodas Mēness," norādīja Bērziņš. "Būtībā nekādas bīstamības nav."
"Tomēr, ja šāds objekts, ap 300 metri, tiešām trāpītu pa Zemi, tas varētu radīt 3–4 kilometrus lielu krāteri. Tāda izmēra objekts var iznīcināt tādu valsti kā Latvija," atzina astrofiziķis. Viņš gan uzsvēra, ka šis asteroīds mūsu planētai pietuvojas regulāri un tiešām draudus nerada.
Savukārt 17. decembrī vēl nedaudz tālāk no Zemes palidos gandrīz 800 metrus liels asteroīds. "Būtībā, kaut arī tas ir tālāk, potenciāli varētu radīt lielāku postījumu Zemei," atzina Bērziņš, taču arī ar šo asteroīdu sadursme netiek prognozēta.
Dažāda asteroīdu pietuvošanās ir regulāra parādība. "Katru mēnesi Zemei garām palido lielāki vai mazāki izmēra objekti. Vēl vairāk – katru mēnesi Zemei pietuvojas kādi nelieli asteroīdi, un dažkārt tos atklāj tikai tad, kad tie jau ir pietuvojušies," norādīja zinātnieks.
Šobrīd viens no zinātnieku galvenajiem uzdevumiem ir iemācīties atklāt arī mazāka izmēra asteroīdus, norādīja Kārlis Bērziņš. Šobrīd lielus asteroīdus, kas varētu apdraudēt Zemi, atklāj jau vairākus gadus iepriekš, taču nelielus atklāj novēloti.
“Ja tuvojas neliels, dažu desmitu metru liels objekts, tas var radīt būtiskas sekas ciemata, pilsētas izmēra teritorijai. Tas nozīmē, ka patiesībā, ja mēs šādu objektu – 20 līdz 30 metrus lielu – pēkšņi atklājam pēdējā brīdī, tad mēs varam diezgan droši veikt evakuāciju, kas ir pagūstama, dažas dienas iepriekš uzzinot,” astrofiziķis skaidroja.
Tomēr jau šobrīd zinātne attīstījusies tik tālu, lai nepieciešamības gadījumā varētu noteikt asteroīda un Zemes sadursmes vietu, kā arī to, cik lieli ir mūsu planētai pietuvojušies asteroīdi.
“Mums ir zināmas asteroīdu vidējās īpašības. Skatot, kā asteroīdi rotē, novērojot, ir iespējams noteikt, kāda tipa objekts, kāda ir tā virsmas struktūra un noteikt tā izmērus. Varam izveidot rotācijas modeli šim ķermenim un saprast, cik lielam jābūt šim objektam, lai tas izskatītos tā, kā mēs to novērojam,” stāstīja Bērziņš.
Vienlaikus viņš norādīja, ka rezultāti ir aptuveni. 300 metru lielus objektus tipiski novērtē ar 50 metru kļūdu, kamēr tie vēl atrodas attālumā. Šajā jomā viss notiek automatizēti, un tiklīdz objektu atklāj, tiek aprēķināta arī tā orbīta, ja dati ļauj to izdarīt.
