Rīta Panorāma

Telefonintervija ar Tomu Brici - LTV laika ziņu redaktoru

Rīta Panorāma

Intervija ar Andri Sprūdu - Latvijas Ārpolitikas institūta direktoru, RSU profesoru

RTU zinātnieki varētu mainīt programmēšanas pamatus visā pasaulē

RTU zinātnieki varētu mainīt programmēšanas pamatus visā pasaulē

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 6 gadiem.

Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Datorzinātnes un informācijas tehnoloģiju fakultātes pētnieki izstrādājuši oriģinālu topoloģiskās funkcionēšanas modelēšanas teoriju. Aiz šī sarežģītā nosaukuma patiesībā slēpjas vērienīgs atklājums, kas nākotnē visā pasaulē varētu mainīt veidu, kā tiek izstrādātas datoru programmatūras. Latvijas Zinātņu akadēmija šo atklājumu ierindojusi kā vienu no svarīgākajiem zinātnes sasniegumiem aizvadītajā gadā.

Tas, ko RTU zinātniekiem izdevies sasniegt, nākotnē varētu kalpot par pamatu jauna programmatūras standarta izstrādei, ko izmantos programmētāji visā pasaulē.

Programmatūra ir datoru programmas, procedūras un ar tām saistītā dokumentācija un dati, kas nepieciešami datoru sistēmas darbībai. Arī bēdīgi slavenajai e-veselībai apakšā ir programmatūra. Jo programmatūra ir sarežģītāka, ar daudz un dažādām funkcijām, jo grūtāk to ir izveidot.

RTU profesors Jānis Osis shēmā rāda un stāsta, kā šobrīd visā pasaulē tiek  izstrādātas  programmatūras. "(..) un tad strādājam šeit beigu daļā - testēšanā. Lielākais Latvijas IT uzņēmums pasaka, ka visos projektos testēšanā strādā trešā daļa no cilvēkiem. Tiek tērēti lieki līdzekļi. Tikai trešā daļa visā pasaulē no visiem projektiem tiek veikti laikā, ir sekmīgi un iekļaujas budžetā."

Iemesls - parasti programmatūras pasūtītājs līdz galam īsti nezina, kas viņam būs nepieciešams. Savukārt informāciju tehnoloģiju (IT)uzņēmumi programmatūru veido, balstoties uz to, ko pasūtījis klients.

"Testēšanas laikā atklājas, ka to vajadzētu papildināt, un ne vienmēr papildinājumi ir veiksmīgi," saka RTU Datorzinātnes un informācijas tehnoloģiju fakultātes asociētā profesore Ērika Nazaruka.

Lai to vieglāk saprastu, ņemsim par piemēru tēvu un dēlu. Puika vēlas, lai tētis viņam uztaisa lielu kravas mašīnu, ar ko spēlēties smilšu kastē. Tēvs izveido, bet dēls nav apmierināts ar rezultātu. "Viņš saka: "Nē. Tas nav tas, ko es gribēju". Tēvs saka: "Ir taču liela, var pārvadāt kravas". Viņš saka: "Nē, es gribu, lai tā būtu zila un lai būtu lieli riteņi". Tātad - jūs izjaucat automašīnu un mēģināt pārtaisīt, izveidot jaunu."

Tehniskās universitātes speciālisti izstrādājuši teorētisku modeli, kas ļauj jau pašā sākumā, analizējot cēloņus un sekas, paredzēt, kas tieši klientam būs nepieciešams un kā būtu pareizāk programmēt.

"Mūsu modelis ļautu jums uzreiz saprast, ka vajadzīgi tādi riteņi, tāda kabīne, lai krāsa būtu sarkana, kādai vispār jābūt visai formai," saka Nazaruka.

Rezultātā būs vieglāk programmēt, jo projekta sākumstadijā jaut tiks ņemta vērā iespējamība, ka klientam vajadzēs lietas, par kurām viņš vai programmētājs pirms tam nav iedomājušies. Tas nozīmē, ka nākotnē varētu tikt mainīti programmēšanas pamati.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti