Tas, ko RTU zinātniekiem izdevies sasniegt, nākotnē varētu kalpot par pamatu jauna programmatūras standarta izstrādei, ko izmantos programmētāji visā pasaulē.
Programmatūra ir datoru programmas, procedūras un ar tām saistītā dokumentācija un dati, kas nepieciešami datoru sistēmas darbībai. Arī bēdīgi slavenajai e-veselībai apakšā ir programmatūra. Jo programmatūra ir sarežģītāka, ar daudz un dažādām funkcijām, jo grūtāk to ir izveidot.
RTU profesors Jānis Osis shēmā rāda un stāsta, kā šobrīd visā pasaulē tiek izstrādātas programmatūras. "(..) un tad strādājam šeit beigu daļā - testēšanā. Lielākais Latvijas IT uzņēmums pasaka, ka visos projektos testēšanā strādā trešā daļa no cilvēkiem. Tiek tērēti lieki līdzekļi. Tikai trešā daļa visā pasaulē no visiem projektiem tiek veikti laikā, ir sekmīgi un iekļaujas budžetā."
Iemesls - parasti programmatūras pasūtītājs līdz galam īsti nezina, kas viņam būs nepieciešams. Savukārt informāciju tehnoloģiju (IT)uzņēmumi programmatūru veido, balstoties uz to, ko pasūtījis klients.
"Testēšanas laikā atklājas, ka to vajadzētu papildināt, un ne vienmēr papildinājumi ir veiksmīgi," saka RTU Datorzinātnes un informācijas tehnoloģiju fakultātes asociētā profesore Ērika Nazaruka.
Lai to vieglāk saprastu, ņemsim par piemēru tēvu un dēlu. Puika vēlas, lai tētis viņam uztaisa lielu kravas mašīnu, ar ko spēlēties smilšu kastē. Tēvs izveido, bet dēls nav apmierināts ar rezultātu. "Viņš saka: "Nē. Tas nav tas, ko es gribēju". Tēvs saka: "Ir taču liela, var pārvadāt kravas". Viņš saka: "Nē, es gribu, lai tā būtu zila un lai būtu lieli riteņi". Tātad - jūs izjaucat automašīnu un mēģināt pārtaisīt, izveidot jaunu."
Tehniskās universitātes speciālisti izstrādājuši teorētisku modeli, kas ļauj jau pašā sākumā, analizējot cēloņus un sekas, paredzēt, kas tieši klientam būs nepieciešams un kā būtu pareizāk programmēt.
"Mūsu modelis ļautu jums uzreiz saprast, ka vajadzīgi tādi riteņi, tāda kabīne, lai krāsa būtu sarkana, kādai vispār jābūt visai formai," saka Nazaruka.
Rezultātā būs vieglāk programmēt, jo projekta sākumstadijā jaut tiks ņemta vērā iespējamība, ka klientam vajadzēs lietas, par kurām viņš vai programmētājs pirms tam nav iedomājušies. Tas nozīmē, ka nākotnē varētu tikt mainīti programmēšanas pamati.