RTU zinātnieki aicina iedzīvotājus izmantot videi draudzīgākās ekonomiskās spuldzes

Skaidrojot mājsaimniecību paradumus apgaismojuma spuldžu iegādē, Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) zinātnieki cer ne vien apzināt dažādu spuldžu veidu patēriņu un pircēju paradumus, bet arī mudināt iedzīvotājus domāt par apgaismojuma ierīču ietekmi uz vidi. Izvēloties enerģiju mazāk patērējošas spuldzes, iespējams telpu apgaismot, bet izvēloties energoneefektīvas – telpa tiek arī nevajadzīgi sildīta. Zinātnieki jau ir vienisprātis, ka klimata pārmaiņas ir reālas un skar arī Latviju, tāpēc aicina domāt par ilgtspējību.

Diskusiju par to, vai un cik drīz gaidāmas klimata pārmaiņas visur pasaulē un arī Latvijā, zinātnieku vidū vairs nav. Ir skaidrs, ka pārmaiņas jau ir un tās lielā mērā radām mēs paši.

Rīgas Tehniskās universitātes Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūta pētnieku un jauno zinātnieku komanda pēta energoefektivitātes, konkrēti mājsaimniecību apgaismojuma spuldžu iegādes paradumus un šo gaismekļu ietekmi uz vidi. Zinātnieki jau secinājuši, ka mazāk energoefektīvas spuldzes veicina klimata izmaiņas.

„Mums radās ideja paskatīties tādu visiem zināmu produktu kā apgaismes spuldzes un paskatīties, kā tas notiek mājsaimniecībā – kā izvēlas cilvēki, kāpēc, atnākot uz veikalu, viņš izvēlas tieši šo spuldzi, kāpēc ne citu un kādi apsvērumi viņu vada. Pastāv dažādi varianti – gan tā saucamās ekonomiskās spuldzes, gan pašlaik ir arī LED spuldzes, kas ir vēl pakāpi energoefektīvākas, un tas ir vienkāršs risinājums, kā mēs katrs varam samazināt vienlaikus savu elektroenerģijas patēriņu, gan arī visas saistītās sekas,” stāsta RTU Vides institūta pētniece un doktorantūras studente vides inženierzinātnē Lelde Timma.

Pircēju paradumus institūts pēta, aicinot cilvēkus aizpildīt aptaujas internetā. Tajās vaicāts, kad pēdējo reizi mājsaimniecībā mainītas spuldzes un kādas spuldzes iedzīvotāji izvēlas. Pašlaik aptauju aizpildījuši jau vairāk nekā 100 cilvēki, taču atbilžu apkopojums gaidāms vien vasaras beigās. Latvijas Radio uzrunātie iedzīvotāji stāsta, ka izmanto gan kvēlspuldzes, kas uzskatāmas par īpaši elektroenerģiju patērējošām, gan tā saucamās ekonomiskās spuldzes un vēl efektīvākās LED gaismas. Uzrunāto iedzīvotāju apsvērumi, kāpēc viņi izvēlas konkrētā tipa spuldzi, atšķiras. Piemēram, Edgars vispirms skatās, kas lētāk nopērkams, vienlaikus pievēršot uzmanību arī pirkuma efektivitātei: „Izmantoju pagaidām ekonomiskās spuldzes, bet domāju pāriet uz LED spuldzītēm, tomēr viņas ir daudz efektīvākas, vienīgi ir sadārdzinājums viņām.”

Savukārt Elīna vadās pēc draugu un paziņu ieteikumiem: „Mēs izmantojam ekonomiskās un LED spuldzes, jo LED spuldzes ir daudz ekonomiskākās un viņas kalpo ilgāk. Es zinu, ka maniem radiniekiem viena tā LED spuldze kalpoja tieši septiņus gadus. Mums ieteica un mēs pārgājām arī [uz tām] pirms pāris gadiem.”

„Ikdienā es izmantoju LED spuldzes tāpēc, ka tās ir ekonomiskas elektropatēriņa ziņā, protams, viņas ir nedaudz dārgākas, taču ar laiku viņas attīstīsies un kļūs lētākas,” savu izvēli pamato arī Mārtiņš.

Nīderlandē līdz šim veikts līdzīgs pētījums, apzinot, kas ietekmē patērētāju izvēli, ja jāiegādājas kāds produkts, kurš tieši vai netieši ietekmē apkārtējo vidi. Pētījumā noskaidrots, ka daļa cilvēku izvēlas produktus, kas ir ērtāk lietojami, daļa pērk to, kas ir lētāks, bet vēl daļa, līdzīgi kā Elīna, pilnībā paļaujas uz draugu un paziņu ieteikumiem. Piemēram, uz ielas satiktais Aleksandrs vairs nelieto enerģiju patērējošās kvēlspuldzes, taču arī ieteicamās LED gaismas vēl neizmanto, jo tās izmaksā dārgāk:

„Es lietoju ekonomiskās spuldzītes, vēl nepārgāju uz LED spuldzītēm, jo viņas vēl pārāk dārgas ir, ar ekonomiskajām spuldzēm es jau 40% ekonomēju elektroenerģijas patēriņu. LED spuldzes ir vēl ekonomiskākas.”

Svarīgi ir saprast, kā rīkojas patērētāji Latvijā, un izzināt, kā cilvēkus aicināt iegādāties nevis lētāko vai ērtāko preci, bet gan to, kas videi draudzīgāka. Tāpat RTU pētniece un doktorante arī stāsta, ka klimata izmaiņas ne vienmēr nozīmē nereti piesaukto globālo sasilšanu un sekas, kas saistās ar to. Klimata pārmaiņas ir arī nepastāvīgie laika apstākļi, kas īpaši vērojami šovasar Latvijā.

„Klimata pārmaiņas nebūt nenozīmē, ka mums būs tikai karstāks, klimata pārmaiņas nozīmē, ka mums var būt gan ļoti aukstas ziemas, gan ļoti karstas vasaras, gan ļoti vēsas vasaras un ļoti siltas ziemas. Tātad klimats paliek nepastāvīgs,” secina Lelde  Timma.

Piedalīties pētījumā aicināts ikviens iedzīvotājs un aptaujas aizpildīšana aizņem aptuveni desmit minūtes. Iesniegt aptaujas varēs vēl divas nedēļas, un pēc tam, balstoties uz apkopotajiem rezultātiem, taps arī zinātniska publikācija. Aptauja atrodama interneta adresē Taupī.

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt