Lai arī hlora dezinficējošais efekts nav apstrīdams, noteiktos apstākļos šīs vielas izraisītajos ķīmiskajos procesos var tikt radīta labvēlīga vide baktēriju attīstībai. RTU Ūdens pētniecības laboratorijas zinātniece Alīna Neščerecka konstatējusi, ka „ūdenī ar zemu fosfora līmeni tieši hlorēšana var izraisīt baktēriju attīstībai nepieciešamo barības vielu rašanos”.
Viņa secinājusi, ka hlors iedarbojas uz baktēriju membrānām, kuru bojājumi parasti izraisa mikroorganismu bojāeju. Baktēriju membrānas sagraušanas rezultātā notiek arī adenozīntrifosfāta izplūde. Tā nonākšana ūdenī var sekmēt labvēlīgu vidi dezinfekcijā izdzīvojušajiem mikroorganismam, jo tie izmanto no bojāgājušajām šūnām izplūdušo ATP kā barības vielu.
Teorētiski ūdens attīrīšanā ar pārāk lielu hlora koncentrāciju var tikt ierosināta ūdensvada bioplēvē esošu baktēriju šūnapvalku šķelšanās, kas rada barības vielas pārnesi citu baktēriju augšanai, norāda RTU, atsaucoties uz Neščereckas pētījumu.
Kā skaidro pati zinātniece, vides zinātnēs pārsvarā pēta ATP saistībā ar šūnas iekšpusē notiekošajiem procesiem. Tas, ka ATP var atrasties ārpus šūnas, piemēram, ūdenī, ir zināms, taču ATP loma un izcelsme šādos gadījumos gandrīz nav pētīta.
