Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) zinātnes komercializācijas programmā šogad kopš vasaras uzņēmējiem piedāvā izsolēs iegādāties 28 Latvijas zinātnieku radītās inovācijas. LIAA Zinātnes komercializācijas nodaļas vadītājs Māris Kromāns norādīja, ka izsoles vēl turpinās, un oktobrī tādas bijušas desmit. Viņš stāstīja vairāk par rezultātiem tehnoloģiju pārnesē no augstskolām vai zinātnes institūtiem uz uzņēmumiem.
"Te ir apmēram 80% gadījumu, kad komersantus tiešām interesē šī izstrādātā tehnoloģija un viņi ir gatavi iegādāties vai licences veidā tālāk izmantot tiesības, lai veidotu produktu.
Izsolēs var pieteikties gan Latvijas gan ārzemju uzņēmumi, un to mēs arī redzam rezultātos. Ir vairākas tehnoloģijas pārdotas ASV kompānijām divos gadījumos, kā arī viena licence pārdota Vācijas kompānijai. Taču kopumā lielākā daļa no interesentiem ir tepat Latvijā," teica Kromāns.
LIAA pārstāvis norādīja, ka šobrīd uzņēmējus zinātnes laukā interesē inovācijas enerģētikas jomā. Savukārt Covid-19 pandēmijas iespaidā īpaši pieprasīti ir arī dažādi risinājumi personalizētās medicīnas jomā, digitālo tehnoloģiju un biotehnoloģiju jomās.
"Piemēram, mums nesen izveidojās jaunuzņēmums "Cellbox Labs", kas izmantojot sensorus un iespēju uz čipa izaudzēt orgānus, kā cilvēka sirds vai plaušas, un uz šiem orgāniem, uz tā čipa ir iespējams arī testēt zāles. Tas, iespējams, atvieglo zāļu izveidi, netiek eksperimentēts uz dzīvniekiem un iespējams arī saīsināt klīnisko pētījumu laiku uz cilvēku. Šim projektam šobrīd tiek piesaistīts finansējums arī akcelerācijas fondos, un ceram, ka Latvijā izveidosies biotehnoloģijās balstīts jauns strauji augošs uzņēmums. Un tas ir tapis tieši izsolēs," klāstīja LIAA pārstāvis.
Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Inovāciju un tehnoloģiju pārneses centra direktore Laila Eliņa norādīja, ka arī pēc uzņēmumu pasūtījuma augstskolā šobrīd vidēji ik gadu tiek realizēti ap 120 līgumpētījumi – gan lieliem, gan maziem un vidējiem. Un šī interese no uzņēmumiem pēdējos gados tikai pieaugusi, īpaši par kādām vides tehnoloģijām. Savukārt minētās LIAA projekta izsoles universitātei ir jauna pieredze.
"Šo tehnoloģiju izsoles veic katra universitāte pati. Mums jau ir deviņas veiksmīgas izsoles, kuras ir rezultējušās ar licences līgumu, bet process līdz tam ir diezgan sarežģīts.
Viens ir attīstīt tehnoloģiju pietiekami augstā līmenī, bet otrs jautājums, kā projekta laikā iet un runāt ar uzņēmumiem, kas potenciāli varētu būt nākotnes lietotāji šai tehnoloģijai. Jo ļoti bieži ir tā, ka, laboratorijā sēžot, mēs domājam vienu, bet uzņēmēju vēlmes un ekspektācijas ir citas. Līdz ar to ir jāiet un jārunā, kas savā ziņā arī zinātniekiem ir iziešana no komforta zonas, bet vērtīga pieredze," atzina Eliņa.
Latvijas Universitātes (LU) Fizikas institūta izpilddirektors Gints Rieksts arī vērtēja, ka tehnoloģiju izsolēs pašām pētnieku komandām jāiegulda liels darbs, lai kāds pieteiktos, taču arī paši uzņēmumi uz izsoļu formātu bieži raugās piesardzīgi.
"Fizikas institūtā pērn trīs izsoles organizējām, un visas bija veiksmīgas – divi līgumi noslēgti ar starptautiskiem partneriem, viens ar Latvijas uzņēmēju. It kā ir tie gribētāji, bet, no otras puses, tie uzņēmēji nemīl taisīt kaut kādus dokumentus un pieteikties, un, es domāju, ka Latvijas uzņēmēji arī daļēji baidās pieteikties un no kaut kādām saistībām. Savukārt starptautiskie lielie uzņēmēji.. mums bija gadījums ar elektromagnētisko sūkņu izsoli, kur bija liela franču kompānija, kas teica, ka viņiem, lai saskaņotu līgumu un izietu kaut kādas procedūras tik lielā kompānijā, ir vajadzīgs pusgads. Bet diemžēl, ja tu realizē kaut kādu projektu, tad tur bieži ir citi nosacījumi, ka kaut kādā noteiktā periodā ir jābūt rezultātam un noslēgtam līgumam, kā dēļ tu nevari ilgi gaidīt," stāstīja Rieksts.
LIAA zinātnes komercializācijas programma izsoles vēl noritēs līdz gada beigām, bet tehnoloģijas, kuras šobrīd netiks iegādātas, arī pēc izsolēm būs pieejamas uzņēmējiem iegādei.
