Agnis Jakubovičs ir inženieris, autodidakts. “Ar daudzām iesāktām izglītībām un maz pabeigtām,” viņš piebilst.
Pirms septiņiem gadiem viņš dibināja uzņēmumu "Apply", kura darbības fokuss jau sākotnēji bija mākslīgā intelekta sistēmas un datorredzes risinājumi. Pašlaik uzņēmumā ir aptuveni 45 darbinieki, tostarp ārštata darbinieki.
“Starp projektiem ir gan datorredzes jeb mākslīgā intelekta datorredzes risinājumi, gan arī dažādi regulāri informācijas tehnoloģiju (IT) projekti, kas ir lielākas, mazākas, sarežģītākas, vienkāršākas IT sistēmas, kuras mēs izstrādājam saviem klientiem,” stāsta uzņēmējs.
Jakubovičs atceras, kā sācis savu biznesu: “Aizgāju no "Accenture" ar domu, ka es būšu programmētājs frīlanceris un programmēšu tikai mobilās aplikācijas. Pēc trijiem mēnešiem mēs jau bijām trīs cilvēki, un pēc deviņiem mēnešiem mēs jau bijām seši cilvēki, kas jau taisīju ne tikai mobilās aplikācijas, arī "Webus". Un faktiski kompānija radās 2012. gada vasaras vidū, un decembrī mums bija pilnīgi skaidrs, ka mēs turpināsim savu darbu ar ļoti izteiktu fokusu tieši uz mākslīgo intelektu. Mums bija pāris mēģinājumi, sākumā tie bija ļoti pozitīvi. Likās, ka tas ir daudz vieglāk, nekā mēs bijām domājuši. Pēc tam mēs sapratām, ka tas ir daudz grūtāk, un tad atkal sapratām, ka būs nedaudz vieglāk. Bet tajā brīdī likās, jā, viss tajā ir nākotne, mums sanāk, iesim un darīsim to.
Ļoti daudz pudu sāls mēs esam izēduši pa ceļam, bet tajā brīdī mēs, protams, par to visu neko nezinājām.”
Viņš stāsta, ka uzņēmumā neveiksmes bijušas daudzas. “Kādreiz man likās – par neveiksmēm nevajag runāt. Bet patiesībā neveiksmes ir tās lietas, kas mums, man, "Apply" ir ļāvušas tieši mācīties,” stāsta uzņēmējs, piebilstot, ka cenšas nepieļaut, lai neveiksmes skar klienta maciņu, “tā gan ir būtiskā lieta, jo tajā brīdī ar mums vairs neviens negribēs strādāt.
Līdz ar to neveiksmēs mēs ejam paši. Sāpīgi. Citreiz bija tā, ka mēs knapi varējām norīt šīs neveiksmes. Šobrīd pēdējos gados mēs esam iemācījušies.”
Uzņēmējs stāsta par vienu no šādām neveiksmēm, kas bija negaidīta izgāšanās: “Mēs būvējām vienu automatizētu sistēmu, robotu. Mēs tikām galā ar ļoti svarīgām lietām, nesaukšu tagad šīs matemātiskās dilemmas, ko mēs atrisinājām. Bet mēs pavisam aizmirsām un patiešām nepievērsām uzmanību tam, kā tad tas būs lietojamības ziņā. Cik tad viegli būs tam operatoram vai tam lietotājam ar šo sistēmu strādāt,” stāsta Jakubovičs.
Rezultātā klients esot bijis ļoti neapmierināts. “Un mums likās – nu, kā tad tā, nu kāpēc jūs esat neapmierināts, mēs taču patiesībā izdarījām tādas lietas, kuras tajā brīdī pasaulē nebija vispār. Bet, jā, šī lietojamības daļa jeb lietotāja interfeiss, kā mēs to saucam, tas bija nekvalitatīvā līmenī, kas faktiski neļāva ērti vai saprātīgi lietot šo sistēmu, kur klientu frustrācija bija absolūti saprotama,” stāsta Jakubovičs.
Uzņēmējs nepiekrīt, ka Latvijā nav ražotnes: “Kur mēs braucam, tur ir ražotnes, un tās ražotnes ir ļoti kvalitatīvas. Un tās noteikti ir tas, ko mēs esam pieraduši domāt un uztvert kā Eiropas līmeņa. Tās ir kvalitatīvas, ļoti labi organizētas. Eksports ir pietiekoši lielos apjomos. Vai to varētu vēl stimulēt? Jā, protams. Bet teikt, ka Latvijā nekas nenotiek, kopš krievu laiki ir beigušies, ka mēs esam visu to tā kā prihvatizējuši, pilnīgi noteikti nē!
Latvija var, Latvija var daudz, daudz vairāk un labāk, nekā mēs esam pieraduši sabiedrībā par to runāt.”
Viņš arī nepiekrīt viedoklim, ka nākamajos 10 gados optimizēsies un aizstāsies 50% no visām profesijām. “Industriālās revolūcijas laikā, kad arī tika aizvietotas virkne ar profesijām, uz katru profesiju, kuru aizvietoja tieši mašīnas, ir radušās vismaz trīs jaunas profesijas šodien. Un tajā brīdī neviens tās nevarēja pat iedomāties. Līdzīgi kā šobrīd, es ļoti daudzas no jaunajām profesijām nemaz nezinu. Mēs nezinām, kā attīstīsies un ies uz priekšu rītdiena. Es domāju, ka radīsies jaunas profesijas, bet
uz šodienu automatizācija, tas, ko mēs redzam ikdienā, neaizvieto cilvēku. Tā atbrīvo cilvēka laiku darīt svarīgākas lietas,” argumentē uzņēmējs.
Viņaprāt tuvākajos trijos piecos gados tikai pieaugs pieprasījums pēc cilvēkiem darba tirgū. Vienlaikus cilvēkiem būs jābūt kvalificētākiem, būs vairāk jāmācās, būs jāspēj pārkvalificēties ātrāk. “Kādreiz mēs piedzimām, tad mēs mācījāmies, un tad mēs cerējām visu mūžu, ka mēs nezaudēsim to darbu visu mūžu, nostrādāsim vienā vietā. Šobrīd tas būs citādāk.
Es domāju, ka mēs katrus 10, 15 gadus dabūsim pārkvalificēties. Tas gan ir tas, ar ko jārēķinās.
Bet es nedomāju, ka cilvēkam nebūs ko darīt,” saka Jakubovičs.
