Sadaļas Sadaļas

Latvijas zinātnieki CERN projektā veidos zinātnes, medicīnas un ražošanas sadarbības tīklu

Latvijas Universitātes (LU) Medicīnas fakultātes, Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) un LU Ķīmiskās fizikas institūta zinātnieki Eiropas kodolpētījumu organizācijas (CERN) koordinētā projektā veidos sadarbības tīklu starp zinātniekiem, medicīnas speciālistiem un ražotājiem radioloģijas jomā, informēja LU pārstāve Jana Saulīte.

Latvijas zinātnieki iesaistījušies “Horizon 2020” projektā par inovatīvu medicīnas radiofarmpreparātu programmas PRISMAP izveidi, ko finansē Eiropas Savienība un koordinē CERN. Projekta lielākais ieguvums būs pieeja informācijai par pētījumiem un ražošanas inovācijām radioloģijas jomā visā Eiropā.

Latvija 2. augustā kļuva par CERN asociēto dalībvalsti. Asociētās dalībvalsts statusā Latvija varēs piedalīties visos CERN zinātnes projektos, kā arī mācību un izglītības programmās un industrijas iepirkumos.

Konkrētajā projektā LU un RTU konsorcija uzdevums ir veicināt Eiropas radiofarmpreparātu industriālo un farmaceitisko partneru, kā arī klīnisko medicīnisko un zinātnisko struktūru sadarbību Eiropā, lai uzlabotu pieejamību jaunu radiofarmpreparātu ražošanai un apritei medicīnā – onkoloģisko slimību diagnostikai un ārstēšanai. Latvija ir vienīgā no Baltijas valstīm, kas kā vadošais partneris iesaistījusies šajā izpētes un sadarbības projektā.

Projekta gaitā Latvijas zinātnieki arī plāno sekmēt PRISMAP pakalpojumu integrāciju zinātnes un industrijas vajadzībām un veicināt Latvijas nukleārās medicīnas zinātniskās aktivitātes un iekļaušanos PRISMAP konsorcijā.

“Iespēja vadīt vienu no milzīga projekta nozīmīgām daļām ir augsts novērtējums Latvijas medicīnai un zinātnei,” uzsvēra LU Medicīnas fakultātes profesore, Latvijas Radiologu asociācijas prezidente Maija Radziņa.

“Būtībā ar šo soli Latvija “tiek uzlikta” uz CERN kartes, atzīmējot mūs kā ģeogrāfiski svarīgu punktu Eiropas zinātnē," sacīja Radziņa.

Kā stāstīja profesore Radziņa, projekta lielākais ieguvums būs pieeja informācijai par pētījumiem un ražošanas inovācijām radioloģijas jomā visā Eiropā: “Vienkāršā valodā runājot, piemēram, ja onkoloģijas pacientam būs nepieciešams specifisks preparāts vai procedūra, kas kādu iemeslu dēļ nav pieejama Latvijā, mēs spēsim ātri noteikt, kā pacients šo pakalpojumu var saņemt no citas valsts – vai ir iespējama pakalpojuma vai produkta transportēšana, vai labāk pacientam doties uz vajadzīgo valsti. Tas ir tikai viens mazs piemērs, kā mēs varam veidot sadarbības tīklu zinātnei un medicīnai diagnostikā un ārstēšanā vēža pacientu mērķa grupā.”

RTU projektā izstrādās nanodozimetrus, lai mērītu vēža terapijā izmantojamās starojuma dozas, ko absorbē tik mazi objekti kā cilvēka šūnu DNS molekulas. Patlaban trūkst iespēju, lai izmērītu, cik lielu dozu šūnu nanoizmēra struktūras saņem un kā starojums uz tām iedarbojas, jo viena DNS molekula ir ļoti, ļoti maza – tās diametrs ir tikai 2 nanometri jeb 100 000 reižu mazāks par cilvēka mata platumu. Savukārt CERN iegūst staru terapijā izmantojamos radioaktīvos izotopus, kuriem piemīt augsta tīrības pakāpe un kas nesatur piejaukumus. Precīzos starojuma dozu mērījumus šūnu nanoizmēra struktūru līmenī, kā arī izotopus bez piejaukumiem varēs izmantot vēl precīzākā un drošākā cilvēkam nelabvēlīgo vēža šūnu apstarošanā un iznīcināšanā.

CERN Baltijas grupa ir dibināta 2018. gadā, un tajā ietilpst galvenās Baltijas valstu universitātes – Rīgas Tehniskā universitāte (RTU), Latvijas Universitāte, Rīgas Stradiņa universitāte, Kauņas Tehnoloģiju universitāte, Viļņas universitāte, Tallinas Nacionālais ķīmijas fizikas un biofizikas institūts, Tallinas Tehnoloģiju universitāte un Tartu universitāte, Vitauta Dižā Universitāte.

KONTEKSTS:

CERN ir Eiropas zinātniska organizācija, kas nodarbojas ar fundamentālās fizikas pētījumiem un ļoti plaša spektra tehnoloģiju izstrādi.

Lai Latvija varētu kļūt par asociēto dalībvalsti, CERN piecu gadu griezumā vērtēja Latvijas izaugsmi augstas enerģijas fizikas jomā atbilstoši vairākiem kritērijiem, kā arī valsts potenciālu īstermiņā un ilgtermiņā. Pārliecinoties par Latvijas gatavību pievienoties CERN, 2020. gada decembrī CERN padome nolēma uzsākt sarunas ar Latviju par asociācijas līgumu.

2021. gada 14. aprīlī tika parakstīts līgums par Latvijas pievienošanos CERN asociētās dalībvalsts statusā, savukārt 27. maijā šo līgumu ratificēja Saeima.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt