Stāsti

Šogad dome apmēram 1200 rīdziniekiem apmaksās latviešu valodas kursus

Stāsti

Latvijā atsāks audzēt tradicionālo šķirņu kaņepes, lauka pupas un soju

LU Dabaszinātņu centrā šodien Eiropas Kosmosa aģentūras informācijas diena

Latvija piedalās 13 Eiropas Kosmosa aģentūras projektos

Kā norisinājusies Latvijas un Eiropas Kosmosa aģentūras divu gadu ilgā sadarbība un kādas ir nākotnes iespējas – šādiem jautājumiem šodien, 11. janvārī, veltīta Eiropas Kosmosa aģentūras informācijas diena Latvijas Universitātes Akadēmiskajā dabaszinātņu centrā. Izglītības un zinātnes ministrija īpaši aicina piedalītie inovatīvās kompānijas, zinātniskos institūtus un augstskolas.

Jau vēstīts, ka sadarbības līgums ar Eiropas Kosmosa aģentūru paredz, ka piecos gados Latvija kopumā investē aptuveni septiņus miljonus eiro aģentūras programmās, ko pēc tam var atgūt. Jau bijuši divi uzsaukumi un apstiprināti 13 projekti nepilnu divu miljonu eiro apmērā, un no janvāra beigām varēs pieteikties trešajai iespējai.

„Šis, ko jūs redzat, ir materiāls, iegūts ar smidzināšanas paņēmienu, virsma ir līdzīga jēra ādai, bet virsmas kvalitāte ir akceptējama no kosmosa lidojuma prasību viedokļa,” Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūta direktors un Polimēru laboratorijas vadītājs Uģis Cābulis rāda iedzeltenu poliuretāna plāksni.

Laboratorija jau vairākus gadus sadarbojas ar Eiropas Kosmosa aģentūru un kompāniju „Airbus”, izstrādājot siltumizolācijas materiālu ļoti zemām temperatūrām jaunākās paaudzes Eiropas kosmiskajām nesējraķetēm „Ariane-5'' un „Ariane-6”.

„Tas ir efektīvākais zināmais siltumizolācijas materiāls ar zemāko siltumvadītspējas koeficientu, taču ikdienā lietojamais materiāls, ko lieto temperatūrās, piemēram, no -30 ziemā līdz +50 vasarā, neder kriogēnām tvertnēm, kur ir ļoti zemas temperatūras,” skaidro zinātnieks.

Institūtam ir zināšanas, pieredzes un idejas, kā panākt, lai šis materiāls zemajās temperatūrās būtu vēl nedaudz elastīgs un kalpotu kosmisko nesējraķešu degvielas tvertnēm kā izolācija, stāsta Uģis Cābulis:

„Kā degviela tiek izmantots sašķidrinātais skābeklis un sašķidrinātais ūdeņradis, sašķidrinātā ūdeņraža temperatūra ir mīnuss 253 grādi pēc Celsija, pie šīm zemajām temperatūrām visi materiāli paliek ļoti trausli. Arī tas bija viens no iemesliem ''Columbia'' traģēdijai amerikāņu kosmosa programmā. Tur no ūdeņraža tvertnes atdalījās putuplasta gabals, izlūza, izdrupa, ievainoja kosmosa kuģi, un atgriežoties gāja bojā septiņi astronauti.”

Paredzēts, ka siltumizolācijas materiāls kalpos degvielas tvertnēs nesējraķetēs ''Ariane-6'', ko plāno ieviest 2021. - 2023.gadā.

Šis ir viens no līdz šim 13 Latvijas projektiem, ko īsteno sadarbībā ar Eiropas Kosmosa aģentūru.

Pirms trim gadiem Latvija ar aģentūru noslēdza līgumu, kas paredz: piecos gados Latvija kopumā investē aptuveni septiņus miljonus eiro aģentūras programmās.

Tātad zinātniskie institūti un uzņēmumi var pieteikties projektiem, ko administrē aģentūra, un 90-92 procenti naudas atgriežas kontraktu veidā pie uzņēmumiem, kas pierādījuši, ka projektu kvalitatīvi īsteno.

„Arvien vairāk valstis vēlas investēt tieši kosmosā, jo kosmoss ir tā joma, kas ir ar ļoti augstu pievienoto vērtību, kur strādā augsti kvalificēti cilvēki; tas ir ieguvums ekonomikai, zinātnei un tamlīdzīgi.” Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāvis Kaspars Karolis norāda, ka ar Latvijas projektiem šobrīd nekādu būtisku problēmu nav, un arī ieskicē ieguvumus Latvijai:

„Tā ideja ir tāda: audzēt savu kompetenci, un tad tās zināšanas viņi var komercializēt ārpus šiem kontraktiem. Eiropas Kosmosa aģentūra nav vienīgais klients, pasaule ir liela, Amerika ar desmitreiz lielāku budžetu kā visai Eiropai kopumā, arī Japāna, Ķīna, Krievija. Tirgus ir diezgan milzīgs,” saka Karolis.

Eiropas Kosmosa aģentūras pētniecības centros līdz šim ir stažējušies jau trīs Latvijas jaunie zinātnieki.

Viens no viņiem ir Kaspars Kalniņš, Rīgas Tehniskās universitātes materiālu un konstrukciju institūta vadošais pētnieks. Viņš stažējās 2011.gadā aģentūras tehnoloģiju centrā Holandē un veica dažādus pētījumus saistībā ar dažādu konstrukciju materiālu nestspēju. Kosmoss un aviācija bija tieši saistīta ar Kalniņa pētniecības dzīvi.

„Protams, katrs pētnieks zina, ka visi vēlas uz NASA nokļūt, bet, ja godīgi - ja salīdzina Eiropas Kosmosa aģentūru un NASA, objektīvi interesantāk ir Vācijas kosmosa aģentūrā,” atzīst Kalniņš, kurš Latvijā tagad arī vada vienu no projektiem Eiropas Kosmosa aģentūras sadarbības programmā. Tā centrā ir ārkārtīgi vieglu un stipru satelītu saules bateriju paneļu ražošana no oglekļa šķiedras un alumīnija bišu šūnas:

„Šis panelis ir superultra viegls, tas sver, piemēram, 20 gramu. Un šie paneļi var pat divas tonnas izturēt. Tas nozīmē, ka jūs uz tādas ''Coca-Cola'' bundžiņas varat uzlikt vieglo mašīnu. Ticiet man, ka neviens inženieris uz šīs planētas nav gatavs parakstīties, ka tas varētu izturēt divas tonnas! Šos paneļus veidojot, var rasties tehnoloģiskas problēmas, piemēram, iespiedums no pirkstiem, kamēr nesat, vai, skrūvgriezim nokrītot uz paneļa, rodas bojājums, ko grūti novērtēt, vai drīkst tādu satelītu vispār palaist. Ja uzies augšā un nestrādās, zaudējumi būs miljonos”.

Projektā pēta, kā vizuāli grūti konstatējumi bojājumi ietekmē šo sendviča tipa konstrukciju nestspēju.

Apmaksāta stažēšanās ir viena no Eiropas Kosmosa aģentūras piedāvātajām iespējām, un Izglītības ministrija šobrīd meklē ceturto jauno zinātnieku doktorantu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Tehnoloģijas un zinātne
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti