Sadaļas Sadaļas

Rīta Panorāma

Intervija ar Leļļu teātra aktieriiem Artūru Putniņu un Miķeli Žideļūnu

Rīta Panorāma

Itālijā gatavojas atzīmēt Dantes nāves 700. gadadienu

Izstrādā injicējamus materiālus mīksto audu atjaunošanai

Latvijā Izstrādā injicējamus biomateriālus mīksto audu atjaunošanai

Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Vispārīgās ķīmijas tehnoloģijas institūta zinātnieki attīsta inovatīvus injicējamus biomateriālus mīksto audu atjaunošanai pēc sejas un žokļa operācijām vai traumām.

“Ir ļoti daudz traumu un slimību, kuru laikā cilvēki zaudē audus. Gan kaulu audus, gan mīkstos audus – taukus, muskuļus. Lai audus atjaunotu, ir jāveic ķirurģiska operācija. Tā ietver griešanu vaļā, šūšanu, daudz asiņu. Injicējamie materiāli ir vienkārši. Tos iepilda šļircē un ir iespējams injicēt tajā  vietā, kur šis audu trūkums ir,” stāstīja RTU Vispārīgās ķīmijas tehnoloģijas institūta vadošā pētniece Arita Dubņika.

Sejas audi parasti tiek zaudēti pēc autoavārijām un onkoloģiskām operācijām. Jaunie injicējamie materiāli Rūdolfa Cimdiņa Rīgas Biomateriālu inovāciju un attīstības centrā tiek pētīti un izstrādāti sadarbībā ar partneriem  Čehijā, Turcijā un Izraēlā. 

Injekciju pamatā tiek izmantotas cilmes šūnas, kas iegūtas no cilvēku smaganu audiem.

“Materiāls tiek injicēts vietā, kur nepieciešams atjaunot audus noteiktā daudzumā. Materiāls satur ne tikai vielu, kas aizvieto audus, bet arī bioaktīvas vielas, kas palīdz ātrāk šūnām nokļūt bojātajā vietā, augt tur iekšā un atjaunot struktūru. Materiāls bieži vien satur arī šūnas, un tad šis process notiek vēl ātrāk, efektīvāk. Cilvēkam mazāk sāp, nav iekaisuma efekta,” ieguvumus uzskaitīja Dubņika.

Trīs gadu laikā zinātnieki plāno izstrādāt optimālu pagatavošanas metodi inovatīvajām injekcijām. Biomateriālu inovāciju un attīstības centrā tiek strādāts arī pie līdzīgiem materiāliem, kas varētu atjaunot kaulus, piemēram, pēc lūzumiem vai osteoporozes gadījumos.

“Mēs strādājam kopā ar Stomatoloģijas institūa ārstiem. Ir piesaistīti partneri, padomdevēji no kompānijām Francijā, Somijā, Čehijā, kas mums palīdz uzreiz ideju veidot tā, lai būtu vieglāk pārnest tirgū un daudz vieglāk piesaistīt klāt uzņēmumu, kas varētu ražot,” stāstīja pētniece.  

Tomēr vajadzīgi vēl aptuveni 10 gadi, līdz šādus injicējamus biomateriālus varēs reāli pielietot medicīnā. Ceļš no pētījumiem laboratorijā līdz reāliem pacientiem ir visai garš.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Tehnoloģijas un zinātne
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt