Latviešu zinātnieks Ivars Kalviņš nominēts Eiropas Izgudrotāju balvai

Izceļot ķīmijas doktora, Latvijas Organiskās sintēzes institūta direktora Ivara Kalviņa nozīmīgo ieguldījumu zinātnē, Eiropas Patentu iestāde ir nosaukusi viņu par vienu no trīs finālistiem 2015.gada Eiropas Izgudrotāju balvai kategorijā “Mūža ieguldījums”, informēja Eiropas Patentu iestādē.

Projekta pārstāvji informēja, ka inovāciju balva šogad notiks jau desmito gadu, un tā ir pirmā reize, kad balvai nominēts zinātnieks no Latvijas. Uzvarētāji tiks pasludināti svinīgā ceremonijā Parīzē 11.jūnijā.

„Ivara Kalviņa izcilā zinātniskā darbība ir veicinājusi nozīmīgus atklājumus medicīnā, palīdzot ārstēt nopietnas slimības ar preparātiem, kas imitē dabiskos savienojumus,” esot paudis Eiropas Patentu iestādes prezidents Benuā Batistelli, izziņojot Eiropas Inovāciju balvas finālistus, “Kalviņa kungs ir ne tikai viens no izcilākajiem izgudrotājiem Baltijas reģionā, bet viņa radošais talants ir apbrīnas cienīgs piemērs visas Eiropas inovāciju spēkam biomedicīnā.”

Kalviņš 2006.gadā par saviem nopelniem zinātnē saņēmis Latvijas valsts augstāko apbalvojumu - Triju Zvaigžņu ordeni. Savu zinātnieka karjeru vairāk nekā 40 gadu garumā viņš ir veltījis, pētot, kā efektīvi ārstēt slimības, imitējot dabiskos ķīmiskos savienojumus. Kalviņa nozīmīgāko izgudrojumu pamatā ir veiksmīgi sintezēti organiskie savienojumi, kas atjauno vielmaiņas līdzsvaru.

Atšķirībā no citiem nozares pētniekiem, kuri bieži vien izmēģināja tūkstošiem savienojumu, Kalviņš izvēlējās citu pieeju. No sākuma viņš veica rūpīgu analīzi, izvērtējot, kuri savienojumi varētu būt piemēroti ārstēšanai, un tikai tad uzsāka molekulu sintezēšanu. Samazinot savienojumu skaitu jau pašā sākumā, viņam izdevās ietaupīt vērtīgus laika resursus un veikt nozīmīgus atklājums ātrāk kā citiem.

Pateicoties šai pieejai, 1976.gadā atklāja unikālā meldonija savienojuma spēju risināt problēmas šūnu vielmaiņas procesos sirds slimību gadījumos. Izšķirošais sasniegums bija Kalviņa atklājums, ka mērķtiecīga meldonija kā medikamenta izmantošana var izmainīt šūnu enerģijas ražošanu, samazinot skābekļa patēriņu. Pateicoties tam, sirds muskulim ir pieejams vairāk enerģijas, kas palīdz atjaunot šūnas enerģijas vielmaiņu sirds slimību pacientiem un ļauj izvairīties no sirds audu bojājumiem, kas nopietnākajos gadījumos var izraisīt sirdstrieku, norāda projekta pārstāvji.

Meldonijs Latvijā pazīstams ar farmācijas uzņēmuma „Grindeks” ražoto un izplatīto zīmolu “Mildronāts”. Meldonija veiksmei bija izšķiroša nozīme, Kalviņam un viņa komandai Latvijas Organiskās sintēzes institūtā radot jaunu medikamentu paaudzi, kas imitē dabiskus savienojumus. Viņa atklājumu pamatā ir bijusi arī personīga motivācija: kad viņa sievai diagnosticēja saslimšanu ar vēzi, pētnieks izstrādāja zāles viņas ārstēšanai – pretvēža imunostimulatoru leakadīnu – kas palīdzēja viņai nodzīvot vēl 18 gadus un ir nosaukts viņas vārdā. Zināšanu attīstība šajā nozarē vēl aizvien ir Kalviņa darbības prioritāte.

Cits nozīmīgs Kalviņa izgudrojums vēža ārstēšanas jomā, papildus leakadīnam, ir pretvēža medikaments belinostats. Pētnieks un viņa komanda savas zinātniskās darbības laikā radījuši arī citus inovatīvus preparātus, to skaitā sadarbībā ar Lielbritānijas, Dānijas, Zviedrijas un Vācijas zinātniekiem radītais "include the neuroprotectant Neramexane", pretiekaisuma preparāts OX-MPI, kā arī nākošās paaudzes kardioprotektors “Mildronāts”, kas ir Latvijas veiksmīgākā medicīniskā eksporta prece. 2013.gadā preparāta eksporta apgrozījums sasniedza 60-70 miljonus eiro jeb aptuveni 0,7% no visa Latvijas eksporta. Preparāta ražotājs "Grindeks" šobrīd nodarbina ap 1000 darbinieku un 2013. gada uzņēmuma peļņa sasniedza 118,5 miljonus eiro; lielākā daļa no tā ir ienākumi no “Mildronāts” pārdošanas. Pēc „Transparency Market Research” datiem, “Mildronāts” tipa sirds slimību medikamentu tirgus tuvākajā nākotnē pieaugs par 3,5% gadā, 2018.gadā sasniedzot 10,3 miljardus eiro.

Tehnoloģijas un zinātne
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti