Ar moto ''Zinātnes daudzveidība nākotnei'' aizvadīta pirmā attālinātā Zinātnieku nakts, kas ļāva ielūkoties zinātnes sasniegumos, kas jau mainījuši un nākotnē vēl vairāk izmainīs mūsu ikdienu.
Dārzkopības institūts šoreiz iepazīstina ar spektrālo fotogrāfēšanu, kas nākotnē ļaus lauksaimniekiem atklāt augu slimības ļoti agrīnā stadijā.
“Ābolu sapuvušu mēs paši redzam, bet mums vajag atrast, piemēram, uz lapām vai uz ābola slimības izpausmes, ko cilvēks neredz. Šī metode spēs atklāt to, ko eksperti ar trenētu aci neredz,” skaidroja Dārzkopības institūta Ģenētikas un selekcijas nodaļas zinātniskais asistents Toms Bartulsons.
Spektrālā fotogrāfēšana attēlu sadala daudzos līmeņos, tādejādi ļaujot atlasīt vajadzīgo spektra līmeni, kurā šis izmaiņas notikušas. Pati metode gan nebūt neesot jauna, vien šoreiz zinātniekiem jāizveido atpazīšanas metode, un kamerai jāiemāca atpazīt augu slimības.
“Hiperspektrālie attēli jau tiek izmantoti diezgan sen. Plašāk darbojas ar kosmosa datiem. Tehnoloģijām attīstoties, kameras kļuva aizvien mazākas, un līdz ar to tas ienāk arī lauksaimniecībā, bioloģijā,” stāstīja Bartulsons.
Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) Pārtikas tehnoloģijas fakultātes Zinātnieku nakts stends vēstīja, kā attīstījušies produktu iepakojumi no senatnes līdz mūsdienām. Te atklājās, ka, lai arī mūsdienās aizvien biežāk produkti tiek iepakoti dabai draudzīgā, pārstrādājamā iepakojumā, Latvijā tie, vismaz pārskatāmā nākotnē, paliks videi nedraudzīgi atkritumi.
“Daudziem ir uzskats – ja iepakojums ir biodegradējams, tad met zemē un tas dalās, bet tā nav, jo šie maisiņi dalās tikai 60 grādu temperatūrā. Skandināvijā, Igaunijā sistēma jau ir izveidota. Mums Latvijā Getliņos taisa šo sistēmu, bet šos materiālus tur neņems. Viņi ņems tikai bioloģiski noārdāmos materiālus, kas ir mizas un tamlīdzīgi. Līdz ar to tā situācija ir tāda, ka šobrīd vēl nav, bet drīzumā būs milzīga problēma, ka mēs domājam, ka pēc direktīvām izpildām dabai visu ļoti draudzīgi, bet atkritumu apjoms nesamazināsies,” stāstīja LLU Tehnoloģiju un zināšanu pārneses nodaļas vadītāja Sandra Muižniece-Brasava.
Attālinātajā Zinātnieku naktī izpalika dūmu mutuļi, burbuļi un sprādzieni, un katrai fakultātei tiešsaistē tika atvēlētas vien 20–30 minūtes, tomēr zinātnieki uzskata, ka tā bijusi pat, iespējams, vērtīgāka.
“Tas bija vairāk domāts manas paaudzes cilvēkiem – aizdomāties, ka ne viss, ko mēs ieraugām un kas liekas dabai draudzīgs, [tāds ir]. Jāsāk ir ļoti izvērtēt, kurā brīdī mēs to tikai redzams un kurā brīdī tas patiesībā tāds ir,” sacīja Muižniece-Brasava.
Attālinātā Zinātnieku naktsesot bijis parāds par pagājušajā gadā nenotikušo pasākumu. Iespējams, ka jau rudenī universitātes atkal aicināšot interesentus, ļaujot ielūkoties zinātnieku laboratorijās un ikdienā.
