Čenam Junam bezpilota lidmašīnu pacelšana gaisā nesagādā nekādas grūtības – viņš to darījis jau gadiem ilgi un tagad savas zināšanas nodod arī citiem interesentiem. Viņš pasniedz divas nedēļas ilgu intensīvu treniņu kursu, kuru nokārtojot viņa studentiem būs iespēja iegūt speciālu bezpilota lidmašīnu vadīšanas licenci.
“Es domāju, ka mācīties vadīt bezpilota lidmašīnu ir tas pats, kas mācīties braukt ar automašīnu. Abām nodarbēm vajadzīgs izkopt tehnisko prasmi un nepieciešama regulāra prakse. Tāpat jāpārliecinās, ka visi labi zina saistošos noteikumus un kārtību,” stāsta students Juans Je.
Un tā nav vienkārša izklaide – ļoti daudzas nozares pret šo jauno tehnoloģiju izturas ļoti nopietni. Bezpilota lidmašīnas tiek izmantotas lauksaimniecībā, kā arī videofilmēšanas, loģistikas un daudzās citās nozarēs. Licences iegūšana bezpilota lidmašīnas vadītājiem var ļaut pelnīt aptuveni 800 ASV dolārus mēnesī, kas ir ļoti pieklājīga alga vēl augošajā Ķīnas ekonomikā, un pieredzējuši piloti var saņemt pat divtik. Kopumā visā Ķīnā pašlaik jau ir vairāk nekā 30 bezpilota lidmašīnu vadīšanas skolu, un to skaits var tikai pieaugt – tiek rēķināts, ka šogad Ķīnas ekonomikai varētu būt nepieciešami pat desmit tūkstoši šādu speciālistu, kas ir 10 reizes vairāk par esošo licencēto pilotu skaitu.
No sākuma studentiem 20 stundas jāpavada datora simulatorā, lai apgūtu pirmās iemaņas un nesasistu samērā dārgos lidaparātus, kas ir diezgan viegli izdarāms. Pēc tam jau ļauts lidaparātus vadīt pa īstam.
"Ja mēs ļautu trenēties ar bezpilota lidmašīnām no paša sākuma, zaudējumi būtu milzīgi. Tas nav tik vienkārši kā izskatās. Tāpēc arī izmantojam simulatorus, lai celtu pārliecību par saviem spēkiem," skaidro skolotājs Čens Juns.
Vienlaikus paralēli šiem profesionālajiem kursiem Ķīnā bezpilota lidaparāti kļūst arvien populārāki kā hobijs. Tāpat arī šīs tehnoloģijas pieejamība radījusi bažas par drošību – tāpēc Ķīnas valdība lēmusi, ka bezpilota lidmašīnām, kas paceļas lielpilsētu centrālajās daļās, nepieciešama speciāla atļauja.
