Dokumentālās filmas

Nemiera gars 6. Dokumentāla daudzsēriju filma

Dokumentālās filmas

Piešķirts par varonību. Pirmais valsts apbalvojums. LTV dokumentālā filma

Influenceri. Dokumentāla filma

Influencera statuss ir jānopelna. Saruna ar mārketinga speciālistu Denisu Ševeļovu

Portālu komentāru sadaļās bieži var lasīt: “Kas tie tādi ir? Es nemaz šo cilvēku nepazīstu! Viņš nemaz nav slavenība vai influenceris!” Tas ir indikators, ka cilvēki negrib samierināties ar to, ka viņu vietā kāds piešķīris ietekmīgu statusu, uzskata influenceru attiecību speciālists, uzņēmuma “BSMS” mārketinga nodaļas vadītājs  Deniss Ševeļovs. Veidojot mārketinga kampaņas, speciālisti identificē konkrētas auditorijas influencerus. Iespējams, ka šķietami nepazīstama seja ir kādas sabiedrības daļas elks.

Šogad LTV1 pirmizrādi piedzīvoja dokumentāla filma “Influenceri”. Tās galvenie varoņi ir populārie digitālā satura veidotāji Agnija Grigule un Rojs Rodžers, taču lielu filmas daļu aizņem ekspertu viedokļi, kuri dalās zināšanās par digitālo pratību, influenceru fenomenu, nākotnes scenārijiem u.c. Deniss Ševeļovs filmā skaidro, kādas ir influenceru darba aizkulises un kā identificēt labus digitālā satura veidotājus.

Pirmā Latvijas influencere - Agnese Kleina

Ševeļovs uzskata, ka līdz ar ātrgaitas interneta ienākšanu Latvijā pasaules tendences pie mums nonāk ļoti strauji: “To labi varēja novērot brīdī, kad ienāca hipsteru subkultūra. Šis fenomens parādījās vienlaicīgi visā pasaulē – hipsteri bija Losandželosā, Maskavā, Berlīnē, arī Rīgā. Tas saskanēja ar brīdi, kad sociālie mediji uzņēma savus apgriezienus”.

Intervijas ar filmas ekspertiem

Latvijas pirmie influenceri tagadējā izpratnē bija blogeri, kuri veidoja apskatus, fotoreportāžas un pauda savu viedokli par visdažādākajām tēmām. “Manai mileniāļu paaudzei ļoti labi zināma ir Agnese Kleina, manuprāt, viņa ir Latvijas pirmā influencere. Tobrīd veiksmīga žurnāliste, kura sekoja pasaules tendencēm, uzķēra aktuālo digitālā satura veidotāju vilni. Tas sakrita ar hipsteru svētvietas “Positivus” ienākšanu Latvijā. Kleina tur fotogrāfēja cilvēkus, pati veidoja spilgtus, atmiņā paliekošus tēlus. Viņa, manuprāt, ir pirmā, kura Latvijā veiksmīgi runāja par modi, dzīvesstilu,” uzskata influenceru attiecību speciālists.

Lai kļūtu par sabiedriskās domas līderi, galvenais ir autentiskums: “Dažas influenceres – es viņas saucu jau folklorizētajā vārdā par ietekmelēm – mēģina izdarīt visu, lai dabūtu uzmanību, paceltu iesaistes līmeni. Vienu dienu māca valodas, otru dienu stāsta par kosmētiku, trešo dienu – aicina piedalīties mītiņos. Sociālajos medijos mēs gribam redzēt patiesumu, nevis izlikšanos par ekspertu visās iespējamās jomās,” pamāca influenceru attiecību speciālists.

Atpazīstamība sociālajos tīklos

“Influenceris ir digitālā satura veidotāja statuss. To mēs kā sabiedrība varam piešķirt konkrētam cilvēkam. Gluži kā ar zvaigznēm, slavenībām, elkiem. Tie ir statusi, ko indivīds var nopelnīt. Man slavenie digitālā satura veidotāji ir ikdienas darbs, viņi ir cilvēki – kanāli. Jau divus gadus mēģinu izskaidrot starpību starp statusu un nodarbi,” uzsver Ševeļovs.

Ir cilvēki, kuri apzināti vēlas nopelnīt influenceru statusu – viņi padziļināti analizē pasaules vēsmas, skatās, kā performē viņu saturs, manipulē un pielāgo saturu kopējām sabiedrības tendencēm.

Taču ir arī cilvēki, kuriem vienkārši patīk veidot saturu sociālajos tīklos un ar to dalīties. Laika gaitā, piedāvājot unikālu saturu, viņi nevilšus iegūst influneceru statusu, jo ir piesaistījuši auditoriju.

Vai ir paņēmieni, kā viegli piesaistīt uzmanību tīmeklī? Skandalozitāte, kailums, provocēšana? “Protams, var piedāvāt šokējošu saturu – plikumus, šokējošu uzvedību, atklātu viedokli, bet vai šī uzmanība konvertējas influencera statusā? Ne vienmēr. Tas tomēr ir ilgstošs process, kurā subkultūras vienojas savā starpā – jā, viņš ir mūsu domu līderis! To, vai cilvēks ir līderis, var redzēt komentāru skaitā, laikos, iesaistes rādītājos un tajā, vai par šiem cilvēkiem runā, raksta citi satura veidotāji un mediji. Neesmu nekad nopietni analizējis, vai trash (slikts – red.) saturs var transformēties ietekmē. Cilvēki bieži vien vēro to visu kā freakshow (savādu izrādi – red.), neietekmējoties vai gluži otrādi – ietekmējas pretēji, nodomājot – ja šis skandalozais cilvēks šo reklamē, es to negribu. Kopumā – influenceru statusa nopelnīšana ir ilgtermiņa process,” uzsver Ševeļovs

Kļūdu atzīšana

Latvijas reklāmas un sabiedrisko attiecību aģentūras nopietni ar influenceru mārketingu sāka nodarboties pirms trim četriem gadiem. Deniss Ševeļovs ikdienā monitorē Latvijas digitālā satura veidotāju reputāciju:  “Skatos, cik konsekventi viņi ir, kāda ir viņu viedokļu un uzskatu pēctecība. To skaidroju arī klientiem, kad viņi ļoti vēlas strādāt ar noteiktu satura veidotāju – vienmēr pabrīdinu par potenciālajiem riskiem, pieminu skandālus.

Mūsu sabiedrība nav vienaldzīga, ir watch dogs (neformāli sabiedrības uzraugi – red.), kas skatās, taisa ekrānšāviņus, sūta arī man, apspriež savās slēgtajās grupās,” aizkulises atklāj Ševeļovs.

Vai influenceri atvainojas par samelošanos vai neprecīzu informāciju? Vai spēj pieņemt kritiku? Tas atkarīgs no viņu cilvēciskajām īpašībām: “Ja uzskati, ka ir ok sameloties, tad neatvainosies. Tieši tāpat, kā tas ir dzīvē. Uzskatu, ka tas nav pieņemami, jo grauj uzticību un reputāciju.”

Vai veidot digitālo saturu ir vienkārši? Tas ir laikietilpīgs process. “Zinot aizkulises, influenceri iegulda daudz darba, algo profesionālus grima māksliniekus, frizierus, fotogrāfus, video operatorus. Pērk montāžas programmas. Tas galīgi nav vienkārši. Saturam, iespējams, ir īss mūžs, bet mēs dzīvojam informācijas pārblīvētā pasaulē, kurā, lai piesaistītu kaut uz pāris sekundēm, vajadzīgs ļoti resursietilpīgs process.” uzsver Ševeļovs.

Tviterciems

Sociālie mediji ir ļoti dažādi. Vislabākais tīkls kampaņām ir “Instagram”, jo tā ir platforma, kas detalizēti piedāvā informāciju par auditorijām. Protams, ir arī “Facebook”, ko vairāk izmanto kā ziņu kanālu. Daudzi izmanto “Facebook pages”, interešu grupas: “Manā uzņēmējdarbībā tas nav tik aktuāls kanāls. Arī “Twitter” ir tāds ciemats, tur ir savas klačas, cīņas, kas ir interesantas. Tas ir spēcīgs kanāls, lai ietekmētu politiskos procesus, sociālo domu. Lietuvā un Igaunijā “Twitter” nespēlē tik būtisku lomu. Es personīgi “Twitter” neieteiktu kā vietu, kur reklamēt produktus vai pakalpojumus. Pārāk daudz nezināmā. “Youtube” ir vislietotākā platforma Latvijā, gandrīz miljons aktīvo lietotāju. To gan vairāk izmanto kā datu krātuvi – visdrīzāk tur klausāmies mūziku, skatāmies seriālus utt. Britu, krievu, austrāliešu jūtūberi gan spēj konkurēt ar sabiedriskajiem medijiem, jo viņus skatās milzīgs skatītāju loks. Bieži vien interneta slavenības sabiedriskie mediji piesaista satura veidošanā, arī Latvijas Televīzija to veiksmīgi dara ar savu 16+ platformu,” stāsta influenceru attiecību speciālists.

Latvijas influenceru topi

Vairākkārt bijuši centieni izprast, kas notiek Latvijas influenceru industrijā. Ir veidoti topi, aptaujas un saraksti. Sabiedrisko attiecību aģentūra “Golin Riga” izveidoja starptautiskā metodoloģijas balstītu influenceru indeksu, kura līdzautors bija arī Ševeļovs. Tajā tiek izmantoti gan kvantitatīvi dati, gan ekspertu viedokļi.

“Iedalījām influencerus deviņās ietekmes jomā: dzīvsstils, sports, skaistums, mode, ēdieni, dizains, izklaide, foto un video, jaunatne. Cik katrs no mums ir satura veidotājs? Vai katrs no mums ir influenceris? Grūti pateikt. Varbūt esi influencers savā ģimenē, kolēģu vai draugu vidū, bet tas nav aktuāli lielām mārketinga kampaņām. Latvijā ir ap 3000 satura veidotāju, ar kuriem ir vērts strādāt,” uzsver influenceru attiecību vadītājs.

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) izveidojis rokasgrāmatu – vadlīnijas influenceriem  – un komunicē caur medijiem, ka jānorāda, ja reklāma apmaksāta. “Mums, lietotājiem, ir tiesības zināt, vai vēstījums apmaksāts.

Piemēram, Maija Armaņeva tikai pēc PTAC vadlīniju ieviešanas  pierakstīja pie “Instagram” fotogrāfijām to, ka tā bijusi reklāma.

Izrādījās, ka lielāka daļa no viņas satura bijis apmaksāts. Veidojot indeksu, sapratām, cik svarīgi ievest standartus, – satura veidotājiem informācija jāpārbauda, jāuzņemas atbildība satura patērētāju priekšā un jāievēro elementāras cilvēktiesību normas,” skaidro Ševeļovs.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Tehnoloģijas un zinātne
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt