Pirmizrādi LTV1 nupat piedzīvoja dokumentāla filma “Influenceri”. Tās galvenie varoņi ir populārie digitālā satura veidotāji Agnija Grigule un Rojs Rodžers, taču lielu filmas daļu aizņem ekspertu viedokļi, kuri dalās zināšanās par digitālo pratību, influenceru fenomenu, nākotnes scenārijiem u.c. Zīmolu stratēģis Kristaps Siliņš filmā stāsta par to, kādēļ influenceri ir būtiska reklāmas kampaņu sastāvdaļa.

ĪSUMĀ:

• Influenceru tendence neatšķiras no slavenību mārketinga, kas pasaulē ir jau simtiem gadu.
• Šobrīd Latvijā ir 2000 influenceru, kuriem ir vairāk nekā 1000 sekotāju no Latvijas, pēc gada viņu skaits varētu sasniegt 3000.
• Reklāmā būtiski, lai cilvēks ir profesionāls un adekvāts sadarbībā – šī iemesla dēļ bieži sadarbībai izvēlas vienus un tos pašus influencerus.
• Vairums influenceru nepelna ar savu darbību. Amatieri visbiežāk saņem drēbes, cita veida produktus kā dāvanas.
• Cilvēki vēlas lietot sociālos medijus vēl ātrāk un vienkāršāk, gūstot vairāk pozitīvo impulsu.
• Lai kļūtu slavens "Instagram", viss ir atkarīgs no personīgajām īpašībām – gluži kā reālajā dzīvē.
• Influenceriem ir psiholoģiski grūti, jo vieniem jātiek galā ar pienākumiem, ko lielajām zvaigznēm veic vesela komanda.

Slavenību mārketings nav nekas jauns

“Influenceris ir cilvēks, kurš tev patīk un ko tu gribi kopēt. Droši vien, ka pirmais influenceris ir mamma. Tas nav nekas jauns, arī senajos kuršu ciematos bija influenceri, vienkārši nav saglabājušās liecības par viņiem – viņiem nebija “Instagram” un “TikTok”,” par influenceru fenomenu stāsta Siliņš. Šobrīd “influenceris” ir mārketinga termins, ko aģentūras izmanto, lai pamatotu, ka reklāmā ir jauna tendence, un par to klientam jāmaksā  vairāk naudas. “Tā daļēji ir taisnība, jo digitālās lietas jāsaprot, tādēļ aģentūrām jāpiepulcina analītiķi, digitālie eksperti, jauni cilvēki komandā, bet faktiski tas neatšķiras no slavenību mārketinga, kas pasaulē ir jau simtiem gadu”, uzsver Siliņš.

 

Holivudas zvaigznes esot žanra klasika. Reklāmas un sabiedrisko attiecību nozare dzima 20. gadsimta Amerikā vienlaikus ar Holivudas spozmes rašanos. Reklāmas un Holivudas attīstība gājusi roku rokā. Kinofilmas bijušas labs mārketinga kanāls, lai reklamētu produktus, tāpat – Holivudas zvaigznes, kuras redzamas pīpējot kāda zīmola cigaretes, nēsājot kāda zīmola kleitas, tādējādi iekārdinot uz pirkšanu talanta piekritējus.

100 labi influenceri Latvijā

Pirms trim gadiem Latvijā bija 300 influenceru, kam bija vairāk nekā 1000 sekotāju no Latvijas, šobrīd tādu ir 2000, pēc gada būšot droši vien 3000 influenceru. “Ja runājam par kvalitāti un statistiski pieņemam, ka vismaz 5% ir labi, tad vismaz 100 labi influenceri Latvijā ir. Manuprāt, pirmā “Instagram” influencere Latvijā bija Agnija Grigule. Viņa ir pēc klasiska “Instagram” influenceru standarta radusies publiska personība. Tā nav slavenība, kas uz mediju atpazīstamības būvē “Instagram”, tā nav klasiska slavenība – aktieris, mūziķis, kas sācis lietot “Instagram”. Agnija bija pirmā, kas Latvijā pierādīja, ka ar digitāli veidotu saturu “Instagram” var kļūt slavens,” stāsta zīmolu stratēģis.

Slavenību mārketings nekad neesot bijis pateicīgākais reklāmas žanrs. Cilvēciskais faktors ļoti ietekmējot vēstījumu. “Skaidrs, ka slavenība var piedzerties, izraisīt avāriju alkohola reibumā. Un, ja ap šo cilvēku jau uzbūvēta milzīga mārketinga kampaņa, tas rada liekus riskus. No reklāmista skatu punkta, protams, labāk izslēgt cilvēcisko faktoru,” atzīst zīmolu stratēģis. Ērtāk vienmēr ir taisīt kampaņas, ko var kontrolēt – dizainus, klipus, pārbaudītas vērtības, kas noslīpētas, bez vietas improvizācijai. “Protams, tā ir viena no taktikām, kas dod cilvēcisko enerģiju, izmantojot slavenības, influencerus, bet reklāmistiem tas darbu vieglāku nepadara,” stāsta Siliņš.

Cilvēciskais faktors

Kā mārketingā izvēlas influencerus? Aplūko datus – viņu statistiku, sekotājus un piemērojamību produktam. Svarīgākais, lai influenceris darbu dara profesionāli – ir pieredze, izpratne, kā process notiek, var paļauties uz diskrētumu un sadarbību. Būtiska arī spēja piedāvāt radošas idejas un nebijušus vizuālus risinājumus, tādēļ svarīga arī prasme fotografēt un fotografēties pašam.

Reklāmā būtiski, lai cilvēks ir profesionāls un adekvāts sadarbībā. Šo nepieciešamo kvalitāšu dēļ Latvijā viss “griežas” ap vieniem un tiem pašiem influenceriem.

Tādēļ bieži vien pieprasīts influenceris reklamē vairākus produktus vienlaicīgi,” aizkulises atklāj Siliņš.

Reklāmas nozarē katru dienu vajag jaunas idejas. Lai dabūtu idejas, vajag impulsus no malas. Darbs ar jauniem, asprātīgiem cilvēkiem sniedzot papildu enerģiju aģentūrā. “Tādā ziņā ir patīkami sadarboties ar jauniem prātiem! Ilgtermiņā tam, ko dara, piemēram, Agnija Grigule ar savu aģentūru “Honeymoon High,” būs ļoti laba ietekme uz jauniešiem. Viņa pulcē jaunus cilvēkus ap sevi un aicina attīstīt savus talantus – fotografēt, filmēt, atrast savus talantus, motivāciju. Viņi kopīgi veido modes kolekcijas, kampaņas saturu. Jauniešiem vajag iespējas veidot kaut ko šķietami neracionālu, nepierastu, tas ir labu eksperimentu lauks, kas dod enerģiju komunikāciju nozarei,” uzsver zīmolu stratēģis.

Modes lieta – influenceri

Kādēļ pēdējā laikā bieži dažādus produktus un pakalpojumus reklamē interneta slavenības? “Mārketinga cilvēki, uzņēmuma vadītāji bieži vien dzīvo apjukumā, haosā. Domā, ko man darīt šogad ar savu mārketinga kampaņu, kur investēt? Panaceja tajā brīdī ir jaunākā tendence. Pirms vairākiem gadiem, piemēram, tendence bija gamification – taisīt visus risinājumus ar spēles elementiem. Šīs tendences visbiežāk nav nekas jauns, tās ir vecas lietas, kas nosauktas jaunos vārdos. Tāpat ir ar influenceriem. Tas nav nekas jauns – lai pārdotu produktus, virzītu idejas, tiek izmantoti populāri cilvēki,” stāsta Siliņš. Līdzīgi kā ar diētām – parādās jauna diēta, cilvēki sāk tai sekot, tad parādās nākamā diēta.

Šis ir brīdis, kad influenceri ir šī jaunā supertendence. Ir nozare, kas uz to vēlas nopelnīt, un ir efekts, bet, reāli skatoties, influenceru mārketings ir viena no 28 lietām, ko zīmols var darīt, lai veicinātu biznesa rezultātus, bet, visticamāk, paralēli tāpat jādara vēl astoņas citas lietas. Influenceru mārketings ir tikai viena no funkcijām. Eksperts atzīst, ka retos gadījumos ir produkti, ko var uzbūvēt tikai ar influenceru mārketingu, bet statistiski tas nav galvenais ceļš, ko iet vidējam zīmolam.

Tipiska daļa no kampaņu plānošanas esot cilvēku dienas cikls – ko un kādos laikos ierasts darīt.

Paradumi ir liela daļa no tā, kā tiek plānots reklāmu izvietojums. Cilvēks pamostas, pirmais, ko dara, – paņem telefonu un apskatās sociālos medijus.

Dienas vidū darbā atver un paskatās “Youtube”. Mājās vakarā kopā ar ģimeni straumē saturu. Ekrāniem un platformām parādoties arvien vairāk, aizvien niansētāk izvērtē to, kurā dienas posmā un vietnē reklāmas aģentūras izvieto saturu.

Influenceri pie ierakstiem pievieno mirkļbirkas, ka tā ir reklāma vai sadarbība. Jau tagad “Instagram” piedāvā iespēju automātiski to norādīt, ka saturs ir sponsorēts. Šobrīd influenceri paši izvēlas to norādīt vai ne, bet tendence ir, ka profesionāli influenceri to norāda. “Lielākā daļa influenceru nepelna ar savu darbību. Amatieri visbiežāk saņem drēbes, cita veida produktus kā dāvanas,” stāsta Siliņš.

Arvien vienkāršāks saturs

Sociālo mediju attīstība notikusi ļoti strauji: “Sākumā bija “Facebook” – tas ir teksts un bildes. Ar laiku cilvēki nogura no tekstiem, saprata, ka tekstu nevajag, radās “Instagram”, kur ir tikai bilde un īss teksts, tad nāca “TikTok”, kur pietiek ar video, var iztikt bez teksta”.

Siliņš domā, ka tendence turpināsies – attīstīsies vēl primitīvāki sociālie mediji. Viņš to skaidro ar paradumiem. Mēs esam pieraduši skrollēt sociālos medijus, bet ar laiku gribas vēl ātrāk un vienkāršāk, gūstot vairāk un vairāk pozitīvo impulsu. Proti, redzēt arvien vairāk foršu bilžu vienā minūtē, īsāk skrollēt, ar ātrākām pārejām. Mēs pierodam pie šī satura un gribam arvien intensīvāku atdevi. Tagad, kad sociālie mediji bijuši aktuāli vairāk nekā 10 gadus, esam pieraduši pie tiem.

Tas ir cilvēku dabā – gribēt ātrāk, īsāk, kodolīgāk, interesantāk.

Sociālo mediju algoritmi, formāti pielāgojas – saspiest informāciju, lai ātri var izdalīt priecīgas vielas smadzenēs,” skaidro zīmolu stratēģis.

Skaistums un izdoma

Kā kļūt slavenam “Instagram”? Kristaps Siliņš uzskata, ka tas ir tieši tāpat kā reālajā dzīvē un atkarīgs no personīgajām īpašībām. Ja cilvēks ir piedzimis klasiski skaists, uzreiz ir vieglāk kļūt par tādu, ko citi vēlas kopēt. Ja cilvēks ir asprātīgs vai ar izteiktiem talantiem, tas arī palīdz. “Interesanti ir tad, ja parādās provokācija, pretruna, stāsts. Tās metodes ne ar ko neatšķiras arī reālajā dzīvē. Ja kāds cilvēks šķiet foršs un interesants reālajā dzīvē, visdrīzāk tas ir labs “Instagram” influenceru materiāls arī sociālajos medijos,” stāsta Siliņš. Tam klāt nākot spēja fotografēt, spēja prasmīgi lietot sociālos medijus. “Ir pieejami rīki – “Instagram”, “Youtube”, “TikTok”, bet ne katrs spēj kļūt slavens, tas izdodas tikai dažiem.

“Instagram” esot reālās dzīves spogulis – cilvēkiem interesē citu cilvēku privātā dzīve, interesē saturs par to, kā labi izskatīties, kā notievēt, ko darīt ar bērniem, kā gatavot ēst. Kopumā esam diezgan paredzami.

Strādājot fokusgrupās ar jauniešiem, redzam, ka daudzi Rīgā vēlas kļūt par videoblogeriem, interneta slavenībām, influenceriem. Grib pirkt dārgas lietas, dzīvot slavenību dzīvesveidu.

To vairs nevar mainīt, bet šos sapņus var labi izmantot, motivējot jauniešus apzināties, ka, lai jebkurus mērķus sasniegtu, vajag zināšanas un prasmes. Arī influenceru darbā jāmāk filmēt, programmēt, montēt, jāprot valodas. Skatoties uz to pozitīvi, jebkuri sapņi ir motivators, lai pūlētos, mācītos, kļūtu par profesionāļiem. Laba digitālā satura veidošana prasa daudz laika un zināšanu,” atzīst Kristaps.

Influenceru vientulība

Influenceri saņem līdzīgu spiedienu kā savulaik mūziķi, filmu zvaigznes, bet zvaigznēm apkārt vienmēr bijusi atbalsta komanda – producenti, terapeiti, fotogrāfi, tekstu veidotāji, cilvēki, kas ar viņiem strādā. Influenceris ir visa šī komanda vienā personā. Līdz ar to viņiem nav īsti, ar ko parunāt. Latvijā ir grūti uzturēt komandu ap sevi.

Psiholoģiski ir grūti, ja jātiek ar problēmām galā vienam pašam. Vērtīgi par šo tēmu runāt, influenceriem vērst uzmanību uz to, ka viņiem vajag atbalstu, varbūt ir liels spiediens. Vietējiem influenceriem jākonkurē ar influenceriem citviet.

Tiem, kuri smejas par to, ka influenceru darbs nav pilna laika darbs, lai pamēģina izveidot foto, kurš iegūs 3000 Like atzīmes "Instagram".

Bieži vien tas ir ilgs plānošanas, fotografēšanas, pēcapstrādes darbs,” skaidro zīmolu stratēģis.

Gaišā puse

Nesen tika publicēts sabiedrisko attiecību aģentūras “Golin Riga” influenceru indeksa ikgadējais pētījums, kurā noskaidroja, kā un kur jaunieši uzzinājuši par Covid-19 un to, kā jārīkojas, lai izvairītos no inficēšanās. Tajā 45 procenti jauniešu atzina, ka par Covid-19 ierobežojumiem uzzināja no “Instagram” un influenceriem. “No vienas puses, biedējoši, ka par svarīgām lietām uzzina no influenceriem, bet, no otras puses, – labi, ka uzzina vispār! Šis noteikti ir svarīgs kanāls, iespēja, veids, kā informēt jauniešus,” atzīst Siliņš.

Apmēram 40 % cilvēku vecumā zem 50 seko vismaz vienai “Instagram” zvaigznei, norādīts “Golin Riga” pētījumā. Faktiski varam uzskatīt, ka tā nav tikai jauniešu izklaide. “Viena lieta, ko redzam, ka lielas kompānijas, kurām jāpārdod biznesa risinājumi citām lielām kompānijām un viņu vadītājiem, izmanto radošus gājienus. Stereotips būtu, ka jāreklamējas biznesa medijos – nopietnos kanālos. Realitāte ir tāda, ka valdes priekšsēdētājs starp sapulcēm tāpat skrollē “Instagram” un skatās tās pašas interneta slavenības, kas ievieto jocīgo saturu. Tas ir visu mūsu kopīgais laiks muļķībām,” skaidro zīmolu stratēģis.