Atgriešanās akmens laikmetā – fizioterapeits skaidro, kā viedierīces maina mūsu skeletus

Bieži neaizdomājamies, ka galvas reiboņi un redzes problēmas var rasties no pozas, kādā skatāmies telefonos. Viedierīcēs aplūkojamais saturs mūs tā aizrauj, ka aizmirstam kustēties – ieņemam šķību pozu un galvu noliecam uz leju. Šādā stāvoklī pavadām 30 minūtes, stundu, divas vai pat ilgāk. “Tas nav ne labi, ne slikti, tā vienkārši ir mūsdienu realitāte. Svarīgi, lai nezaudējam līdzsvaru starp kustēšanos un laiku, ko pavadām, skatoties ekrānos,” iesaka fizioterapeits Raivis Aršauskis.

10. novembrī pirmizrādi LTV1 piedzīvos dokumentāla filma “Influenceri”. Tās galvenie varoņi ir populārie digitālā satura veidotāji Agnija Grigule un Rojs Rodžers, taču lielu filmas daļu aizņem ekspertu viedokļi, kuri dalās zināšanās par digitālo pratību, influenceru fenomenu, nākotnes scenārijiem u.c. Kā mazkustība un sēdēšana telefonos maina mūsu mugurkaulus, LSM.lv stāsta fizioterapeits Raivis Aršauskis.

Mazie dinozauriņi

Raivis Aršauskis savā fizioterapeita darba praksē novērojis, ka šī brīža cilvēka skelets, kas nonāk profesionāļu redzeslokā, ir kā maziem dinozauriņiem, kuri ar izstieptu kaklu skrien uz priekšu, nevar apstāties un kuriem šis stāvoklis ir neatņemams. “Man radās jautājums – kāpēc cilvēki nāk ar galvas reiboņiem, sliktu redzi, ar mugurkaula problēmām, nespējot sevi savākt?” šobrīdējo tendenci raksturo Aršauskis. Ikdiena kļuvusi arvien pasīvāka un mazkustīgāka. Īpaši strauji jaunajiem apstākļiem pielāgojas bērni un jaunieši, kuri telefonā atrod daudz interesanta, bet tur arī atstāj savu labo mugurkaulu.

Šodienas dzīvesveids pieprasa pielietot vienas un tās pašas kustības. “Es to saucu par ekrānu rutīnu. Perfekts mugurkaula stājas stereotips pastāv vairs tikai grāmatās – tas bija 20, 30, 40 gadus atpakaļ. Mēs esam pārlekuši jaunā evolūcijā.

Smejos, ka zināmā mērā esam pielīdzināmi akmens laikmetam, kad visi sēdēja ap lielu ugunskuru izstieptu kaklu uz uguns pusi, sildījās, gaidīja barību.

Tāpat kā mēs, tikai mūsu barība ir šī viedierīce. Mēs pavadām tajā daudz laika, jo tur ir mums interesējoša informācija, vienalga – laba vai slikta. Mēs ar šo informāciju sēžam pie skolas galda, mēs ar šo informāciju sēžam tualetē. Visur. Tas nozīmē, ka cilvēks nemaina savu stāju,” secina fizioterapeits.

Ķermenis pielāgojas jaunajiem apstākļiem

Jaunie paradumi ietekmē visu mugurkaulu, bet visvairāk to izjūtam ķermeņa augšdaļā – plecu līnijā, kakla daļā. No datordarbiem jūtam savilktu sprandu, bieži arī galvassāpes. “Mēs, fizioterapeiti, redzam, ka pacientiem ir vāja muskulatūra. Taču to nevērtēju kā kaut ko labu vai sliktu, vai nepareizu. Tā vienkārši ir šodienas realitāte, kurai esam pielāgojušies,” secina Aršauskis.

Fizioterapeits stāsta – ja gribam ko mainīt, labot, tas ir ilgstošs un sarežgīts darbs kopā ar speciālistu. “Muguras skriemeļi, saites, cīpslas izteikti mainās. Man bijuši pacienti, kas ļoti vēlas izlabot savu stāju, pats piestrādā pie tā, iedzīvojas citās problēmās, jo stāja pie ekrāniem jau ieņemta gadus desmit, piecpadsmit. Tad mēs, fizioterapeiti šo stāju sākam lauzt – taisnot mugurkaulu, plecus atgrūst atpakaļ, atgādināt ievilktu zodu. Brīdī, kad mainām, mugurkauls sāk protestēt un no jauna rada traumu. Bet tās jau ir sekas,” stāsta fizioterapeits.

Fizioterapeits iesaka iegādāties viedierīces, kas ļauj lasīt lieliem burtiem, jo mēģinot salasīt tekstu, automātiski nebūs jāsasprindzina acis, seja un tālāk kakla daļa. “Telefonu vislabāk novietot uz paliktņa, acu augstumā, vai vismaz censties roku ar telefonu turēt acu augstumā, lai galvu neliektu uz leju. Mans ieteikums – visas telefona darbības veikt pēc iespējas ātrāk, nepavadot tur lieku laiku.

Ja gribas skatīties filmu, raidījumus, video, to, saudzējot savu muguru, vislabāk skatīties lielajā ekrānā – televizorā.

Tad būs mazāk šo stīvo datorkaklu,” praktiskus padomus sniedz Aršauskis.

Pašdiciplinēšana

Jebkura pozīcija, ko ilgstoši nemainām, rada pieradumu un ķermenis pielāgojas. Vienalga, vai tas ir šuvējas galds, studenta grāmata, pie kuras viņš noliecies, vai telefoni, kas mums liek ar ķermeni stiepties uz priekšu. Ir daudzas profesijas, kurās jāstrādā tikai ar tastatūru. Laicīgi apzinoties darba specifiku, varam mainīt darba vidi, doties pie fizioterapeitiem, regulāri vingrot, izstaipīties, uzlikt pulksteņos vai telefonos atgādinājumus, nomainīt pozu pēc noteikta laika sprīža.

“Ja man klients saka, ka viņam nav laika, man nav ko ar viņu runāt. Ja ir norādījumi no ārsta vai terapeita, ka nedrīkst ar galvu skatīties uz leju, tad tas vienkārši jāievēro. Es pats savā praksē ar klientiem vairs nelietoju frāzi “pamēģini”, bet saku “dari”. Citādi pēc tam saņemam no saviem kolēģiem, kas veikuši operatīvas iejaukšanās, pārmetumus, ka neesam pietiekami stingri teikuši, uzmanījuši, lai labotu mugurkaulu. Man nepatīk biedēšana, bet cenšos būt stingrāks,” atzīst fizioterapeits.

Pielāgot apkārtni darbam un dzīvei ekrānos

Speciālisti rekomendē pastāvīgi mainīt pozas tiem, kuri sēž kabinetos. Bet viss neesot tik slikti, jo sabiedrība kļūst izglītotāka – iegādājas bumbu, uz kuras sēž darbavietā, sagādā speciālus paliktņus, grozāmgaldus, stāvgaldus, kas pielāgoti veselīgai stājai.

Aršauska profesionālais novērojums ir, ka bērniem, kuri dodas uz sporta pulciņiem, vingrošanām, viss ilgtermiņā būs labi:

“Sporta pulciņi kompensē to laiku, ko bērni nekustīgi pavada pie planšetēm. Es vairāk uztraucos par tiem bērniem, kuri negrib sportot. Tas ir normāli, ne visiem gribas būt sportistiem. Tad jāmeklē risinājumi, kā kompensēt laiku, ko pavada pie ekrāna. Tad jau bērnībā vecākiem jāiemāca disciplīna – pareizi jāsēž pie datora, jāizstaipās ik pa brīdim. Lai tas kļūst par ieradumu jau tagad”.

Pasaule mūsu plaukstā

Nevajag gaidīt brīdi, kad jau sāk sāpēt, reibt galva un parādās tirpoņa locekļos. Speciālisti iesaka savlaicīgi pamainīt sēdēšanas pozu, padomājot arī par to, vai darbavietas iekārtojums ir piemērots ilgstošam darbam, jo mūsu nākotne būs arvien vairāk saistīta ar ekrāniem. “Mūsu plaukstā ir visa pasaule. Iesaku šo pasauli lietot mēreni un gudri,” mudina fizioterapeits.

Cik bieži jāizkustas, jāizstaipās sēdošā darbā? Reizi pusstundā? Biežāk? “Nav vienas tādas atbildes. Mugurkauls pats pasaka priekšā! Ja atnāk pie manis un saka, ka ir stīvs kakls, tad pajautāju – cik ilgi pavadījāt, neatejot no darbagalda? Četras piecas stundas? Te arī atbilde. Mēs pat operā, teātrī nesēžam nekustīgi. Pagrozāmies, mainām sēdēšanas pozu. Pavērojiet sevi, pēc cik ilga laika teātrī sāk kaut kas kņudēt, traucēt? 30–45 minūtes? Tas tad arī ir īstais brīdis izkustēties. Ķermenis pats saka priekšā,” rezumē fizioterapeits.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt