Ar pāris klikšķiem internetveikalā tikt pie kārotas mantas vai pakalpojuma jau sen nav nekas neparasts. Taču arvien ir tā, ka no e-komercijas platformām ārvalstīs daudz kas nav pieejams gan tādēļ, ka tirgotājs uzskata Latviju par pārāk tālu un nedrošu partneri, gan arī pateicoties dažādiem likumiem par datu aizsardzību un autortiesībām, kas saskaras ar tā dēvēto ģeobloķēšanu. "Tiešsaistes satura pakalpojumu vide, mūzikas straumēšana vai e-grāmatas ir pieejamas vai, pareizāk sakot, nav pieejamas lietotājiem ārvalstīs, un tie ir ierobežojumi, kas izriet no autortiesībām," sacīja “Lattelecom” juridiskās daļas direktors Toms Meisītis.
ES ir apņēmusies pāris gadu laikā ieviest vienotu digitālo tirgu, un tieši autortiesību saskaņošana var būt viens no grūtākajiem pasākumiem šajā ziņā, tāpat arī pievienotās vērtība nodokļa (PVN) likmju vienādošana un pasta piegāžu tarifu regulācija, taču ir arī vienkāršāki un ātrāk veicami pasākumi patērētāju tiesību ziņā un uzņēmējdarbībā. "Kas notiek, ja man kā patērētājam no Vācijas internetveikala piegādā preci, kas ražota Spānijā? Kā ir ar manām tiesībām, -
ja es esmu patērētājs vai uzņēmējs EiropasSsavienībā, man jābūt vienādām tiesībām," sacīja Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas (LIKTA) prezidente Signe Bāliņa.
Apstāklis, kas liktu dalībvalstu un Briseles birokrātijai griezties ātrāk un atvieglot dzīvi ierindas patērētājiem un uzņēmumiem, ir aplēses, ka
Eiropa zaudē citiem pasaules reģioniem digitālās ekonomikas potenciāla izmantošanā. "Tiek lēsts, ka tādējādi atbrīvotos 340 miljardi eiro ik gadu
un rastos vēl papildu investīcijas, kas risinātu arī Eiropai arvien aktuālo bezdarba problēmu," prognozē SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis.
