Panorāma

Partiju aprīļa reitingos – mainās top 3

Panorāma

Panorāma

RTU zinātnieki uzstāda datu pārraides rekordu

RTU zinātnieki uzstāda datu pārraides rekordu

Attālinātais darbs, video straumēšana, virtuālā realitāte, mākslīgais intelekts. Tie ir milzīgi informācijas apjomi, tam vajag lielākus datu pārraides ātrumus un strauju tehnoloģiju attīstību. Ar datu pārraides pasaules rekordu tagad lepojas Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) zinātnieki. Pasaulē lielākajā optisko tīklu un sakaru konferencē ASV "Optical Fiber Technology" viņu veikums mikročipu jomā atzīts par pasaules rekordu.

Mākslīgā intelekta attīstība pieprasa inovatīvas datu pārraides iespējas. Tā, piemēram, silīcija fotonikas mikročipi nodrošina ātru liela apjoma datu pārraidi un apstrādi ar mazākiem zudumiem un enerģijas patēriņu. 

"Te redzat silīcija fotonikas mikročipu, uz kura ir vairākas iekārtas. Izmēri ir pāris milimetri, bet iekārtas, kas izvietotas uz čipa, ir apmēram 10 mikrometru izmērā. Cilvēka mats ir apmēram 125 mikrometri. Līdz ar to var novērtēt, cik maziņš ir elements, kas atrodas uz šī mikročipa," stāsta RTU Datorzinātnes, informācijas tehnoloģijas un enerģētikas fakultātes (DITEF) asociētais profesors Toms Salgals.

Mūsdienu ātrgaitas sakaru sistēmās izmanto optisko šķiedru. Informāciju pa to pārraida gaismas veidā.

"Spēj sevī ietvert gaismas kūli, to sauc par gaismas modu, un, zinot, kā moda jeb gaismas kūlis vadās, mēs varam uz viņas uzmodelēt, uzlikt datus, kas šajā čipā.. un pārvadīt un sasniegt ļoti augstus datu pārvades ātrumus," klāsta DITEF pētnieks Ints Murāns.

RTU zinātnieku paveiktais silīcija fotonikas mikročipu attīstībā, tostarp dizaina izstrādē un testēšanā, piesaistījis pasaules zinātnes un uzņēmēju interesi.

"Testējām elektroabsorbcijas modulatoru, kas ir veidots uz silīcija fotonikas čipa, uz kura mēs uzstādījām datu pārraides pasaules rekordu – 380 gigabiti/sekundē. Rekordi pierāda mūsu kompetenci, un varam droši teikt, ka esam vadošie mikročipu jomā Latvijā," saka Salgals.

Testus veica Vācijā. Latvijā šobrīd nav nepieciešamās infrastruktūras. RTU DITEF laboratorijā nosaka čipu kvalitāti – vai tiem nav defektu un jaudas zudumu.

Tagad mēs varam redzēt viļņvadus, kuri ir izgatavoti čipā, pa kuriem mēs varam raidīt gaismu, gaismas signālu. Gaisma var neiet cauri iekārtai, mēs to varam konstatēt un aizsūtīt atpakaļ mūsu klientiem čipu, kuru viņi izgatavoja. Ja jums ir daudz iekārtu, ja katrai no viņām būs kāds jaudas zudums, tā būs liela problēma," piebilst RTU DITEF zinātniskais asistents Deniss Žurikovs.

Eiropas Savienības Mikročipu akts paredz, ka katrā dalībvalstī nepieciešams izveidot pusvadītāju kompetenču centru, lai sekmētu pašapgādi pusvadītāju tirgū.

RTU mērķis – ne tikai nodibināt šādu centru, bet izveidot arī mikroshēmu dizaina un testēšanas laboratoriju, kas apkalpotu mikroshēmu ražotājus.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti