Olimpiete Pastare soļos Rīga-Valmiera 107 km

Soļotāja Agnese Pastare naktī no piektdienas uz sestdienu mēros 107 kilometru ceļu Rīga-Valmiera. Vēsturiskais skrējiensoļojums tieši Cēsu kauju atceres simtgadē atzīmēs 30 gadu jubileju kopš pirmajām sacensībām dažas dienas pēc 1989. gada vērienīgā Baltijas ceļa. Šogad 22. jūnijā labdarības ultramaratona ietvaros dalībnieki un brīvprātīgie palīgi vāks ziedojumus cēsinieces Undīnes Ozoliņas ārstēšanai no kaķa brēciena sindroma, kā arī noskaidros Latvijas čempionus 100 kilometros šosejas skriešanā.

Leģenda par skrējiensoļojuma "Rīga-Valmiera" izcelsmi vēsta, ka divi vīri saderējuši, vai iespējams 107 kilometrus garo ceļu veikt vienas diennakts laikā. Vēsturiskie fakti, avīžu izgriezumi un kinooperatora Raita Valtera hronikas materiāli liecina, pirmais skrējiensoļojums startēja pie Brīvības pieminekļa 1989. gada pusnaktī no 26.uz 27. augustu. Pirms trim dienām, trešdienā, 23. augustā divi miljoni baltiešu, alkstot pēc brīvības, bija sadevušies roku rokā vienotā 600 kilometru dzīvā cilvēku ķēdē cauri trim galvaspilsētām. Trīs dienas vēlāk, sestdienas vakarā desmitiem skrējēju bez pieredzes un šodienas prasībām atbilstoša ekipējuma bija gatavi skriet un soļot Baltijas ceļa sestdaļu, arī pa Ļeņina ielu, kas šodien nes Brīvības vārdu. Pēc neatkarības atgūšanas 1993. gadā dalībnieki devās piektajā izaicinājumā, ko tolaik Trešās atmodas laikā dēvēja par “Gladiatoru pastaigu”. Sekoja 21 gadu pauze un skrējiensoļojuma "Rīga-Valmiera" atdzimšana 2014. gadā.

 

Tieši pirms 100 gadiem Latvijā risinājās Neatkarības karš un tajā sava lomu ieņem arī 13. gadsimtā celtā Sīmaņa baznīca, pie kuras durvju kliņķa atrodas sacensību finišs. Atbrīvojot Vidzemi no lielinieku armijas, vairāk nekā 70 Valmieras jaunieši jūnijā iesaistījās Cēsu pulka Skolnieku rotas izveidē un piedalījās kaujās arī ar Landesvēru un Dzelzs divīziju. Pirms tam februārī Igaunijā tika izveidots 1. Valmieras kājnieku pulks un pavasarī ar Igaunijas karaspēka palīdzību Vidzeme tika atbrīvota no lieliniekiem. Maija beigās pretinieks tika patriekts no Valmieras spraigās cīņās, kuru laikā Sīmaņa baznīcas tornī krita igauņu puisis Viktors Andersons.

22.jūnijā Cēsīs vērienīgi tiek atzīmēta kauju simtgade. No Cēsīm nāk arī Undīne Ozoliņa, kura šogad ir skrējiensoļojuma "Rīga-Valmiera" sargeņģelis. Meitene sirgst ar vienu no retajām slimībām – kaķa brēciena sindromu, kura ārstēšanai sadarbībā ar fondu “Ziedot.lv” līdzekļus vāc skrējiena dalībnieki un brīvprātīgie palīgi.

Katrs desmitais skrējējs no pusotra simta dalībniekiem Undīnes ārstēšanai ziedojis 107 eiro, kopējais summai pirms sacensībām sasniedzot pusotru tūkstoti. Starp 14 dāsnajiem ziedotājiem ir arī pērnā trases reokrdiste Vita Devjatņikova, kura ir vienīgā sieviete, kas visu iepriekšējo 10 sacensību laikā distanci veikusi ātrāk par 10 stundām (9:53:06).

Ar 107. starta numuru viņai būs jācīnās ar pašai piederošo trases rekordu, jo pirms gada TOP 3 puiši vēl distances otrajā pusē bija pamatoti satraukušies par palikšanu aiz ātrākās dāmas.

Izaicinājuma cimdu metīs pussimts dāmu, un vienā no iepriekšējiem gadiem finišu sasniedza visas startējušās daiļā dzimuma pārstāves, ko nevar teikt par vīriem. Tāpēc sagaidāma sīva cīņa par katru pozīciju. Arī Latvijas taku skriešanas komandas pārstāve Diāna Džaviza (starta Nr. 143), reģistrējoties sacensībām, izvēlējās ziedot 107 eiro Undīnes Ozoliņas ārstēšanai. Austrijā dzīvojošajai skrējējai šis nebūs pirmais labdarības skrējiens – pirms mēneša Vīnē tika noskrieti 41,78 kilometri trīs stundās un dažās minūtēs “Wings For Life World Run” projektā, kas vāc līdzekļus mugurkaula savainojumu ārstēšanas izpētei. Skrējiens ir galā, kad dalībnieku apsteidz ķērājauto un, apkopojot rezultātus, noskaidrojās, ka latviete ierindojusies 22. vietā starp 37 853 sievietēm. Ar 62. numuru startēs vēl viena Latvijas taku skriešanas izlases pārstāve Jolanta Krastiņa, kura sarkanbaltsarkanās krāsas aizstāvēja pērn Spānijā.

Skrējiensoļojuma ''Rīga-Valmiera'' finiša pilsēta nav nejaušība, un Vidzemes lielākā pilsēta lepojas ar pirmo Latvijas olimpisko medaļnieku Jāni Daliņu, kas 1932.gadā Losandželosā izcīnīja sudraba medaļu soļošanā. Pērn kopā ar pilsētas mēru Jāni Baiku 107 kilometru distanci mēroja olimpiete Jolanta Dukure. Valmierietei pat pēc sportistes karjeras beigām joprojām pieder pasaules labākais sasniegums 100 kilometru soļojumā (10:04:50).

Šoreiz trasē ar 100. numuru dosies joprojām aktīva sportiste Agnese Pastare no Ogres, kuru gan šoreiz nepavadīs modrie soļošanas tiesneši. Divkārtējā olimpisko spēļu dalībniece saglabā iespēju nākamgad startēt arī Tokijā, taču tas netraucē iepriekšējo gadu ''Rīga-Valmiera'' brīvprātīgajai, izmantot iespēju piedalīties Latvijā garākajās sacensībās.

Uz starta līnijas ar Nr. 87 stāsies vēl viena ārpus Latvijas dzīvojošā skrējēja, daudzdienu ultramaratoniste Alise Mikšta. Gatavojoties septembrī Grieķijā plānotajam 247 kilometru Spartatlonam, distancē ar Nr. 255 dosies reiz pirmajās divās vietās bijusī Sigita Vāce, kura pēc uzvaras 2016. gadā ieturēja divu gadu pauzi. Savā dzimšanas dienā sacensības no malas kā brīvprātīgais palīgs šoreiz vēros pirmā atjaunotā skrējiensoļojuma uzvarētāja Dace Veipa. Bet dienu pirms savas dzimšanas dienas otrreiz distanci veiks Lelde Ronimoisa (Nr. 23). Savukārt trešo gadu pēc kārtas startēs Sankpēterburgas pārstāve Tatjana Sviridova (Nr. 92), kura bijusi arī labāko trijniekā.

Raibs sastāvs būs vīru konkurencē, sākot no 18 gadus veciem jauniešiem līdz 76 gadīgajam Georgam Jermolajevam (Nr. 134), kura trases rekords (8:01:38) nav pārspēts kopš 1992.gada 21.jūnija. Skrējienu astoto reizi plāno pieveikt arī pirms dažām dienām 68. dzimšanas dienu atzīmējušais seniors Viktors Suborins (Nr. 136), kuram joprojām pieder absolūtais valsts rekords diennakts skrējienā (stadionā 258,845 km). Uz asfalta seguma labākais sniegums pieder Jānim Actiņam (243,991 km) un arī viņš šonakt būs starp 109 vīriem trasē (Nr. 39).

Tāpat kā sievietēm, arī pērnā gada ātrākais vīriešu pārstāvis Konstantīns Biktimirovs dosies ar 11. starta numuru aizstāvēt savu titulu. Pirms gada viņa sasniegtais rezultāts (8:18:11) pagaidām ir labākais atjaunotā skrējiensoļojuma piecu gadu vēsturē. Trasē dosies ne tikai iepriekšējā gada uzvarētājs, bet viss trijnieks, rūdīto Dmitriju Ničiporu (Nr. 8) un Aināru Kumpiņu (Nr. 152) ieskaitot, no kuriem pēdējais šogad spīdēja gan ar valsts rekordu 12 stundu skrējienā (152,230 km), gan vērtīgu pienesumu taku skriešanas izlasei nule aizvadītajā pasaules čempionātā, gan izcīnīto trešo vietu Oslo “Eco Trail”.

Skrējienā veci rēķini palikuši savulaik otrajā vietā finišējušajam Kristapam Brokam (Nr. 24), kuram līdzi mēģinās tikt ātrākais Latvijas pārstāvis pagājušās nedēļas Ventspils maratonā Sergejs Maslobojevs (Nr.141), kas gadu mijā pirms reģistrācijas sākuma 107 stundās treniņos veica visvairāk kilometru un tika pie īpaša starta numura.

Cīņā ar 27 gadus seno trases rekordu palīdzēs ne tikai 1992.gada 21.jūnijam maksimāli pietuvinātais datums, bet arī laikapstākļi, jo sinoptiķi sola saulainus, bet ne karstus skrējienu.

Tāpat kā kocēnietis Dmitrijs Ničipors, sesto reizi 107 kilometru distanci veiks Spartatlonu pieveikušais Nikolajs Lucāns (Nr. 115) un Mārtiņš Sirmais (Nr. 130). Piekto reizi finišu centīsies sasniegt atjaunotā skrējiena pirmais uzvarētājs ogrēnietis Valdis Ņilovs (Nr. 67).

Balatonu apskrējušie Pēteris Cābulis (Nr. 75) un Didzis Brauns (Nr. 146) arī atradīsies trasē kopā ar citiem ultramaratonu atkarīgajiem. Ar 10. numuru startēs pērnruden Latvijas čempionātā trešo vietu izcīnījušais valmierietis Ritvars Kalniņš. Savas dzimšanas dienas vakarā uz starta līnijas stāsies Vilkaču maratona trešās vietas ieguvējs Roberts Sokunovs (Nr. 153), kurš arī ir viens no 107 eiro ziedotājiem Undīnes Ozoliņas veselībai. Šoreiz trases malā paliks, taču notikumus klātienē vēros Spartatlona zvaigzne Edgars Simanovičs.

Savukārt īpašais Nr.1 tika sacensību rezultātu galvenajam tiesnesim Dzintaram Rēriham, kurš pie dalības tika brīvprātīgo palīgu tradicionālajā loterijā pēc apbalvošanas ceremonijas. Arī šogad labdarības skrējiena norisi nodrošinās aptuveni pussimts organizatoru, brīvprātīgo palīgu un atbalstītāji.

Pie Sīmaņa baznīcas durvju kliņķa, kur fiksēs finiša mirkli, skrējēji tiks pie strūdeles, diploma un kefīra malka.

Taču ātrākie sacentīsies par dažādām balvām, starp kurām minams sprinta ātrumposms, kas sāksies pie 100 kilometru atzīmes un noslēgsies finišā septiņus kilometrus vēlāk.

Paralēli vēsturiskajam skrējienam Valmieras pievārtē pie 100 kilometru atzīmes sestdienas agrā rītā uzzināsim arī Latvijas čempionus 100 kilometru skrējienā. Latvijas vēsturē pirmo reizi ultragarā distance ir nomērīta ar Džonsa skaitītāju, ko izmanto starptautisku sacensību trašu sertificēšanā. Tas nozīmē, ka skrējējiem būs iespēja cīnīties par Latvijas Vieglatlētikas savienības (LVS) apstiprinātajām sporta klasēm.

Pirms pieciem gadiem Latvijas čempionāts (LČ) 100 kilometru skrējienā atgriezās Latvijā un aizvadītajos gados divreiz risinājās Daugavpils novada Višķos, pēc tam divreiz Daugavpils pilsētas Stropu atpūtas un sporta bāzē, kam sekoja pērnruden pēdējo reizi notikušais “Neiespējamais skrējiens” Valkā. Skrējēju skaita ziņā šogad LČ pārspēs visu iepriekšējo 100 km skrējienu dalībnieku kopskaitu.

Ja iepriekšējos gadus itin bieži gadījās, ka pat uz starta līnijas stājas mazāk sieviešu, nekā finišā gaida valsts čempionāta medaļas, tad šoreiz konkurence būs liela un 47 sieviešu skaits vien pārspēj iepriekšējo LČ dalībnieku kopskaitu.

Precīzi nomērītajā trasē skrējēji manīs ne tikai ceļu remontus pie Sēnītes, bet arī dzeltenas atzīmes ik pēc pieciem kilometriem. Plānots, ka tuvā nākotnē sacensības varētu iegūt Starptautiskā ultramaratonu asociācijas (IAU) bronzas kvalitātes zīmi, kas piesaistītu papildus dalībniekus no ārvalstīm un paredzētu atsevišķu pieteikšanos elites skrējējiem. Šogad tiks pārstāvētas piecas valstis – bez kaimiņzemēm Lietuvas un Krievijas būs skrējēji no Kipras, Lielbritānijas un Austrijas.

Sacensību dalībnieku drošības dēļ naktī pie Garkalnes uz dažām stundām Latvijas Dzelzceļš apturēs kravu plūsmu. Sestdien, 22. jūnijā autovadītājiem jābūt piesardzīgiem uz Valmieras šosejas, ieraugot dzeltenajās vestēs tērptos dalībniekus. Līdzjutēji varēs sekot līdzi tiešsaistes rezultātiem un biedrības “Ultrataka” informācijai sociālajos tīklos. Savukārt skrējējiem pirmo reizi tiks piedāvāts īpašais autobuss Valmiera-Rīga, kas no Sīmaņa baznīcas aties vakarā pēc apbalvošanas ceremonijas. Autobusā varēs vēlreiz izbaudīt svaigi noskrieto ceļu un arī piefiksēt savas domas sūdzību grāmatā, ja trūks vaļas Rubenes kontrolpunktā pirms skrējiena finiša.

Valmierieši skrējējus pilsētas ielās varēs sagaidīt visas dienas garumā kopš astoņiem no rīta līdz septiņiem vakarā. Priekšpusdienā Valmierā uz LČ apbalvošanas ceremoniju ieradīsies LVS prezidents Arnis Lagdiņš (pasākuma programma). Savukārt galvaspilsētas iedzīvotāji piektdienas vakarā īsi pirms pusnakts varēs vērot startu policijas pavadībā, kā arī piedalīties saviļņojošā Latvijas Republikas himnas dziedāšanā, ko vadīs Latvijas Operas pārstāvis Miks Vilsons. Tieši pusnaktī startu dos Latvijas labākais taku skrējējs Andris Ronimoiss, kurš pirms nepilnas nedēļas Austrijas Alpu kalnos izcīnīja otro vietu 109 kilometru sacīkstē “Mozart 100”, kas ir viens no Pasaules tūres posmiem.

Nedēļu pēc sacensībām, 2. jūlijā, fonda Ziedot.lv bērnu rehabilitācijas centrā "Poga" tiks paziņota kopējā labdarībai saziedotā summa un uzklausīti gan skrējiensoļojuma dalībnieki, gan brīvprātīgie palīgi.

Tautas sports
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti