Latvietis 10.jūlijā devās uz Centrālāziju, lai trīs nedēļu ilgā ekspedīcijā sasniegtu Pamira kalnu masīva ziemeļdaļā esošo Ļeņina smaili, kura atrodas uz Kirgizstānas un Tadžikistānas robežas. Par godu 11.gadsimta persiešu zinātniekam un filozofam Avicennam 2006.gadā Tadžikistānā smaili pārdēvēja Ibn Sīnas vārdā. Taču pasaulē tā vairāk zināma pēc iepriekšējā nosaukuma.
Tieši Pamira kalnos 1991.gadā Rihards zaudēja kreiso roku, neuzmanīgi aizķerot akmeni, kas alpīnistu parāva zem tā. Pirms 24 gadiem roka tika sašķaidīta un palīdzības helikopters gaidīts vairāk nekā diennakti. Palikšana starp dzīvajiem bija vien dažu stundu jautājums, tolaik teikuši gan apkārtējie, gan mediķi.
Foto: Ļeņina virsotnes pakājē
Taču invaliditāte Rihardu nekad nav apturējusi. Viņš Monblāna virsotnē vedis gan neredzīgu cilvēku, gan tur stiepti invalīdu ratiņi. Vairākkārt lēkts ar gumiju un kalnos vestas alpīnistu grupas. 2015.gada jūlijā viņa mērķis bija Ļeņina smaile.
Cilvēki mainās augstumā virs 5000 metriem. Šajā augstumā viņi paliek reizē egoistiski un apātiski.
Rihardam bijusi sajūta, ka apkārt staigā dzīvi miroņi, kuros redzama vienaldzība uz visu: "Ēd, jo vajag, bet negribas. Mainās vērtības." Pats viņš juties labi, nakšņots 5400 metru augstumā. Grūtākais kā invalīdam bijis ielīst un izlīst no telts, to nesaplēšot. Ar vienu roku vajadzējis apģērbties, uzvilkt un novilkt dzelkšņus, tikt galā ar alpīnisma ekipējumu.
Sasniegtā Razģeļnaja virsotne (6148m) bija aklimatizācijas sastāvdaļa, pēc kuras iets atpakaļ lejā līdz 3600 metru augstumam, kur sākušās veselības problēmas. "Tur lejā man uz kakla piepampa limfmezgls, un ārsts noņēma nost no trases," portālam lsm.lv no Kirgistānas pavēstīja kalnākāpējs, kurš ir apņēmības pilns nākamgad atgriezties šajā kalnā jau 54 gadu vecumā.
Kāpējiem grūtības sagādājušas daudzās plaisas un lavīnas, kuras atšķirībā no citiem gadiem itin bieži pārskrēja ceļu. Latvijas kāpējam divreiz paveicies, jo tajā brīdī centies nofilmēt dabas varenību. Savukārt, iekrītot plaisās, bīstamāks ir nevis pats kritiens, bet gan sniegs un ledus, kas kritiena brīdī uzgāžas uz galvas. "Vakar trīs parāva, bet beidzās veiksmīgi," tā par ceturtdien, 24.jūlijā, redzēto lsm.lv pastāstīja Rihards Vālands.
6148 metru augstumā teltis tiek aizpūstas un apraktas ar sniegu. Nāk citi kāpēji un ar dzelkšņiem sabradā, jo zem sniega neko neredz, alpīnistu skarbās dzīves ainiņas no Pamira uzbur Rihards, kura profesionālā darbība saistīta ar darba drošības normu ieviešanu Latvijas uzņēmumos.
Latvietim nejauši gadījies nonākt vienā no alpīnisma vēstures traģiskākajām lappusēm. Pastaigājoties 4,4-4,5 kilometru augstumā, Rihards pie leduskrituma tālumā pamanījis sarkanu punktu un padomājis, ka kādam no augšas noripojusi soma. Pēc 30 minūšu gājiena pavēries baiss skats ar bojāgājušo cilvēku atliekām un deviņdesmito gadu ekipējumu, apģērbu.
Viņa vietējais gids pārdzīvoja, ka nebija pabrīdinājis, jo domājis, ka latvietis tik tālu neaizklīdīs. Tieši pirms 25 gadiem, 1990.gada 17.jūlijā 5100-5200 metru augstumā 40 alpīnisti vētrā zaudēja dzīvību, kad no 6000 metru augstuma krita ledus bluķi un aizslaucīja ekspedīcijas otro nometni. Šī joprojām tiek uzskatīta par vienu no lielākajām alpīnistu traģēdijām. Pēc šī negadījuma nometnes ceļ 5300-5400 metru augstumā.
Liktenīgā vieta zināma pēc nosaukuma "Skovorodka", kas ir slavena ar savu vasaras tveici. Saulē nereti tiek dabūts karsuma dūriens. Tāpēc Rihards tur pastaigājies baltā kreklā, cimdos un cepurē. Naktī nav bijis aukstāks par -5..-9 grādiem.
Taču par kalnu bīstamību nedrīkst aizmirst ne mirkli. Trešdien, 22.jūlijā, Monblāna masīvā gāja bojā holandietis Martins Seruels (Martijn Seruel) pēc 300 metru kritiena, kad trīs alpīnisti bija devušies uz "Rochefortgrat" (4001m), vēsta Nīderlandes un Francijas mediji. 32 gadus vecā alpīnista ķermenis tika atrasts Monblāna kalnu masīva Itālijas pusē, kādā dziļā plaisā. Viņš būtu bijis pirmais holandietis, kurš uzkāpj visās 82 Alpu virsotnēs, kuru augstums pārsniedz 4000 metrus.
