Vienā ritmā

«Vienā ritmā». Muzikāls vingrošanas raidījums. 5. sērija

Vienā ritmā

Vienā ritmā. Muzikāls vingrošanas raidījums. 4. sērija

Vienā ritmā. Muzikāls vingrošanas raidījums. 3. sērija

Jākustas, cik var, un vēl mazliet. Aktrise Daiga Gaismiņa par slinkuma uzveikšanu

Dažādos dzīves posmos Latvijas Nacionālā teātra aktrisei Daigai Šiliņai-Gaismiņai sporta nozīme ir mainījusies. Tam īpaši liela loma viņas ģimenē ir, kopš dēls aizrāvies ar basketbolu. Aktrise arī neaizmirst rūpēties par savu veselību, ikdienā ieplānojot laiku aktīvām kustībām, pat ja tas reizēm prasa uzveikt savu slinkumu.

Rūpīga plānošana

Lai gan Daiga saka, ka ar sportu ir vairāk uz “jūs” nekā uz “tu”, ja mēģinājumu grafiks ļauj, viņa cenšas divas līdz trīs reizes nedēļā apmeklēt aerobiku, ko piedāvā teātrī. Tāpat viņa labprāt dodas pastaigās gan vienatnē, gan kopā ar vīru. Daiga pat ziemā reizēm ceļu uz darbu un no darba mēro ar kājām, kas aizņem aptuveni 40 minūtes. Izaicinošākais ir sataisīties un iziet no mājas ļoti laicīgi, lai skaistā rītā mērotu ceļu uz darbu ar kājām.

Vienā ritmā

Piektdienās pulksten 8.35 LTV1 vai RePlay.lv klaviermūzikas pavadījumā piedāvā izkustēties kopā ar Latvijā pazīstamiem cilvēkiem jaunajā rīta vingrošanas šovā “Vienā ritmā”. Katrā raidījumā būs savs vingrošanas vadītājs. Kā un kāpēc viņi paši cenšas ikdienā būt aktīvi, lasi LSM.lv rakstu sērijā!

Aktrise iecienījusi arī izbraucienus ar velosipēdu. Lai gan ziemā slidenā seguma dēļ šāda izkustēšanās būtu pārāk ekstremāla, šī brīža rudenīgie laikapstākļi tam ir ļoti piemēroti. Viņa piedomā, lai ikdienā netrūktu fiziskas izkustēšanās, taču ne vienmēr tai ir tik vienkārši atrast vietu dienaskārtībā: “Braucot ar riteni, ir grūti visu paņemt līdzi un saplānot, kur un kā es pārģērbšos, jo nevar jau tā pa tiešo no riteņa doties uz kaut kādu pasākumu vai operas izrādi. Tas manu dienas ritmu nedaudz paregulētu, iespējams.”

Izkustēties primāri svarīgi ir pašsajūtas dēļ. Lai arī daudziem varētu likties, ka aktiera darbs nav sēdošs, tomēr ir periodi, kad, visiem sēžot pie galda, tiek apgūts teksts, tāpat mēģinājumos un izrādēs reizēm ilgi nākas gaidīt līdz savam uznācienam.

Profesija pieprasa labu fizisko sagatavotību

Viens no veidiem, kā baudīt ziemas priekus – kāpt uz slēpēm un laist no kalna lejā.

Tomēr, kad sperts solis uz skatuves, jāspēj realizēt režisora ieceres, kas nereti prasa arī fizisku piepūli, atlētiskumu un izveicību. “Jo tu vairāk vari, jo tavs arsenāls ir plašāks, jo režisors redz vairāk, kā tevi varētu pielietot – dziedot, dejojot, kaut kur kāpjot, lecot, krītot...” atzīst aktrise, piebilstot arī, ka Nacionālā teātra repertuārā netrūkst ne muzikālu izrāžu, ne tādu teātra uzvedumu kā “Žurka Kornēlija”, kurā bija deju numuri, ko izpildīja viss kolektīvs. “Tur jau tā ļoti neskatās, cik nu kuram gadu – ja tevi ieliek tajā numurā, tad ir jāvar izpildīt,” saka Daiga.

“Es jau esmu nedaudz citā vecuma grupā, no kuras tik ļoti vairs negaida, ka es tagad nezin ko tur darīšu, bet tajā pašā laikā, protams, negribas izjust krasu atšķirību starp jaunajiem kolēģiem, ka es nevaru ne gluži pietupties, ne normāli piecelties.

Tā ka skaidrs – jo es ilgāk sevi uzturēšu labā fiziskā formā, jo ne tikai man pašai, bet arī uz mani skatīties, iespējams, būs daudz tīkamāk,” pārliecināta Nacionālā teātra aktrise.

Reiz, iestudējot izrādi “Sapnis vasaras naktī”, kas, starp citu, atkal atgriezusies teātra repertuārā, kā skatuves rekvizīts tika izmantots ar gaisu pildīts pūslis. “Mēs pa to rāpāmies un attiecīgi tur bija gan jānoturas, gan dažādos veidos jāšļūc lejā. Tas bija fiziski diezgan izaicinoši un, tā kā mēs uz tā bijām vairāki vienlaikus, vajadzēja koordinēt kustības un noturēties,” izaicinājumu uz teātra skatuves atminas Daiga.

Lai gan darbs aktiera profesijā mēdz būt arī ļoti dinamisks, aktrise teic, ka kustības, kuras ikdienā nākas veikt, nav nekāds lielais noslogojums ķermenim, tāpēc īpaša atpūta nav nepieciešama: “Vasara man tieši ir laiks, kad vajag pēc iespējas vairāk kustēties, jo, ja sezonas laikā ir noteikts darba ritms, tad vasarā ir brīvs. Ja sāks tikai gulēt pludmalē, tad gan būs traki. Jāatpūšas vairāk ir tai galvai, nevis ķermenim.”

Dārzā gan pastrādāt, gan izkustēties

Brīvos brīžos laiski gulēt baltās smiltīs pie ūdens nemaz nav vaļas, jo Vidzemē Daigas ģimenei ir lauku māja, pie kuras iekopts arī neliels dārzs. Ravēšana, sēšana, grābšana, pļaušana un citi dārza darbi, viņasprāt, arī ļauj kārtīgi izkustēties. “Tur atkal jāuzmanās no vienveidības, ilgi vienā pozā nav nemaz tik veselīgi,” par sava veida fizisko aktivitāti, kas ir viens no Daigas brīvo brīžu pavadīšanas veidiem no momenta, kad zeme jau atkususi, līdz vēlam rudenim, teic Daiga.

Tā kā rosīšanās dārzā sanāk kampaņveidīga, tad retajās reizēs, kad izdodas izbrīvēt laiku braucienam uz lauku māju, gribas padarīt, cik vien iespējams vairāk. “Kādreiz liekas – es taču visu gadu esmu kaut ko vingrojusi un darījusi, bet, kā jāsāk lapas grābt, vienu dienu pagrābj un uzreiz jūt,” pārsteigta aktrise.

Dēla karjera rosina domāt par sporta nozīmi

Pārgājiens dabā.

Sporta loma aktrises dzīvē laika gaitā mainījusies, jo dēls Kārlis, kura augums sasniedzis 211 centimetru atzīmi, nodarbojas ar basketbolu: “Es patiesībā esmu novērtējusi un sapratusi, cik tas ir būtiski, piemēram, bērnus vest uz sporta pulciņiem, un arī kaut kādos brīžos, kad viņiem ir grūtības vai kaut kādas nesaskaņas šajos kolektīvos, tomēr viņus atbalstīt un mēģināt risināt šīs problēmas, jo jau augšanas periodā sportam ir ļoti daudz plusu – gan šī disciplīna,  ko jaunais cilvēks iemācās, gan sevis pārvarēšana, gan arī zināms azarts un prieks par sasniegumiem – tas ir ļoti vajadzīgi.”

Dēla karjera raisījusi Daigā pārdomas par profesionālo sportu: “Par to es agrāk nebiju domājusi un varbūt tik ļoti izpratusi, cik tas tomēr ir gan traumatiski, gan traki.”

Daiga ar lepnumu teic, ka priecājas par dēla spējām izturēt dažādas grūtības, ar kurām viņam līdz šim nācies saskarties. Tāpat jāpatur prātā, ka sportista karjera nav līdz pensijas vecumam, bet, ja esi profesionāls un mērķtiecīgs, var veidot, piemēram, trenera karjeru vai būt menedžeris kādai komandai, viņa saka.

Svarīgi ieklausīties ķermenī

Teicienu “komandā ir spēks” apstiprina arī Daiga – vieglāk saņemties, ja sportošanai ir kompānija. “Tas jau ir tik normāli – visu laiku cīnīties ar sevi, savu slinkumu, ar kaut kādu negribēšanu, nevarēšanu,” domīgi noteic Daiga. Tā pamatā ir sevis disciplinēšana, kas noder arī, piemēram, mūziķiem, kuriem ikdienā jātrenējas, lai nezaudētu iemaņas, un aktiera profesijā. Viņa piekrīt, ka saņemties sākt kustēties nav viegli, taču pēc tam jūtamais gandarījums ir tā vērts.

Daiga ir pārliecināta, ka fiziskas aktivitātes var sagādāt labas emocijas un sajūtas jebkuram, tikai jāatrod īstais kustību veids.

“Man šķiet, ķermenis tev pasaka priekšā. Ja tu to kustību veic pareizi, tev jau tā nav jādara pārmērīgi. Vienalga, vai tā ir skriešana vai braukšana ar riteni, tev ir jākustas tik, cik tu vari, un vēl mazliet, mazliet vairāk, nevis par katru cenu ar kādu sacenšoties, ja tu tam vēl neesi gatavs,” aicina Daiga, atgādinot, ka galvenais darīt to, kas sagādā prieku.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt