Nedzirdīgajiem

Aizliegtais paņēmiens

Nedzirdīgajiem

Dienas ziņas

Ielas garumā. Liepāja. Kūrmājas prospekts

Modē nāca kokteiļi. Kāda bija leģendārā Liepājas kafejnīca «Liepava»?

Kūrmājas prospekts Liepājā ir pilsētas galvenā promenāde, kas no Vecliepājas ved uz jūru. Septiņdesmito gadu sākumā tur uzcēla jaunu, modernu ēku projektēšanas organizācijai ''Agroprojekts'', bet ēkas pirmajā stāvā atvēra kafejnīcu “Liepava”, ko vēl šodien ar nostaļģiju piemin daudzi vidēja gājuma liepājnieki. Tolaik modē nāca kokteiļi, un jaunatne, arī daudzi mūziķi no netālās mūzikas skolas, mīlēja pulcēties “Liepavas” bārā.

Šodien ceļš pa Kūrmājas prospektu līdz jūrai ved kā pa notīm, jo visā tā garumā mūs pavada Liepājas himnas tēli, ko veidojuši mākslinieki Ģirts Burvis, Gaitis Burvis un Kārlis Īle. “Iela kā himna, himna kā dzīve,“ tā Kūrmājas prospektu raksturojusi Vecliepājas arhitekte Gunta Šnipke.

Ielas nosaukums atgādina, ka 1875. gadā ielas galā pēc Liepājas arhitekta Paula Maksa Berči projekta tika uzcelta Kūrmāja ar viesnīcu, restorānu, teātra izrāžu un koncertu zāli, kas bija vienīgā izklaides vieta visa prospekta garumā. Abpus ielai aiz žogiem dārzos slēpās lepnas villas un īres nami, bet svētdienīgi ģērbtie un nesteidzīgie atpūtnieki netraucēja patriciešu ģimeņu mieru.

Latvijas Pagaidu valdība 1919. gadā atgriežas Liepājā no kuģa "Saratov" pa tagadējo Kūrmājas prospektu.

1937. gadā Kūrmāja nodega, bet plāni par jaunu izklaides vietu netika īstenoti. Pēc Otrā pasaules kara pilnīgi izmainījās viss ielas raksturs: vairākas ēkas pārņēma Padomju armija, villu vietā sāka būvēt daudzstāvu namus, bet svētkos ierindā maršēja kara jūrnieki un notika dažādas demonstrācijas. Klusais Kūrmājas prospekts pārtapa skaļajā un bravūrīgajā Sarkanās flotes un Padomju prospektā, kuram vajadzēja arī izpriecas.

Oficiantes stilizētos tautas tērpos

“Padomju laikā  Liepājā bija daudz kafejnīcu un restorānu, un katrā spēlēja savs štata orķestris,” stāsta mākslinieks un mūziķis Raimonds Gabaliņš. “Esmu spēlējis vai visos un varu teikt, ka mans mūžs pagājis uz restorānu skatuvēm.”

Mākslinieks un mūziķis Raimonds Gabaliņš

Leģendārā kafejnīcas “Liepava” interjera autori bija Gabaliņa skolotājs Ansis Ozoliņš un viņa kundze Ingrīda Ozoliņa, kuri tagad jau ir mūžībā: “Etnogrāfiskā manierē ieturētā interjera izveidē piedalījās arī metālkalējs Pauls Spridzāns. Atmiņā paliekošs bija sienas panno “Vecā Liepāja”, oriģinālās lampas, keramikas dekori un, protams, oficiantes stilizētos tautas tērpos .”

“Liepava” kļuva par populāru un prestižu atpūtas vietu, kurp veda arī pilsētas viesus. Sākumā solīdajā iestādē spēlēja stīgu kvartets – četri vijolnieki, bet tas neturpinājās ilgi. Liepājā, kā jau ostas pilsētā, galvenā restorānu publika tomēr bija jūrnieki, kuri, krastā nokāpuši, prata uzdzīvot ar vērienu. Un viņu muzikālā gaume atšķīrās.

“Tāpēc kafejnīcā tika izveidots džeza orķestris, kurā spēlēja vietējie džeza korifeji,” atceras Raimonds Gabaliņš. “Es tolaik biju  bundzinieks ansamblī “Līvi”, bet mūsu priekšniecība – Estrādes orķestru birojs – mani pārcēla darbā uz “Liepavas” džeza orķestri. Man, jaunam zellim, tā bija pamatīga skola un liels gods spēlēt kopā ar īstiem džeza metriem – pianistu Urmasu Liekni, saksofonistu Vladimiru Novikovu un citiem.”

Noriets deviņdesmitajos

“Liepavai”, tāpat kā daudzām citām atpūtas un izklaides vietām Liepājā, grūti laiki sākās 90. gados, kad mainījās politiskā iekārta un ekonomiskā situācija. Apsīka jūrnieku un citu naudīgo pilsētas viesu straumes no plašās Padomjzemes, bet vietējā publika vairāk domāja par izdzīvošanu. Restorāniem vispirms nācās atlaist orķestrus, bet vēlāk daudzi bija spiesti pārtraukt darbu pavisam. Arī “Liepava.”

Tagad kafejnīcas lielie logi atklāj gandrīz tukšas telpas, kurās nekas nenotiek, bet šur tur mētājas vien bijušo (vai esošo) īpašnieku pamestas mēbeles. Par kafejnīcas agrāko godību liecina vien dažas skices un fotogrāfijas, ko izdevās atrast Liepājas muzeja fondos un Raimonda Gabaliņa privātarhīvā.

“Kā dizainers es nesaprotu, kāpēc vajadzēja iznīcināt tik labu interjeru,” noteic Raimonds Gabaliņš. “Liepājā daudzi labi interjeri gājuši zudībā, bet man prieks, ka tagad vēsturiskajā izskatā tiek atjaunots restorāns “Banga” pie estrādes “Pūt, vējiņi!”. Tas bija pirmais restorāns, kura orķestrī es spēlēju.” 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Pilsētvide
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt