Aktuāli

Prokuratūras pārstāve Aiga Eiduka par pārbaudījumiem jaunajiem prokuroriem

Aktuāli

LTAB pārstāvis Juris Stengrevics par OCTA Garantijas fonda apmēra samazināšanos

«Ghetto games» Grīziņkalnā – dome piever ausis uz trokšņiem naktīs

«Ghetto Games» Grīziņkalnā – dome izliekas nemanām trokšņus naktīs un nelikumīgas būves

Pirms desmit gadiem, kā pats atceras, Raimonds Elbakjans ar basketbola bumbu rokās stāvējis Grīziņkalnā Rīgā un sācis īstenot savu sapni – radīt vietu, kur jaunieši var sevi parādīt sporta laukumā. Tagad ielu sporta kustība “Ghetto Games” izaugusi ārpus Rīgas robežām un arī krietni paplašinājusies mājvietā Grīziņkalnā.

Taču izvēršanās sāk nepatikt Grīziņkalna iedzīvotājiem, kam pusnaktī bieži vien tiek traucēts miers. Turklāt Elbakjans, cieši sadraudzējies ar Rīgas domes vadību, kļūst arvien nekaunīgāks. Izrādās, Rīga piever acis ne tikai uz trokšņiem, bet arī uz to, ka Grīziņkalnā nelegāli uzceltas tribīnes.

“Es esmu vairāk nekā pārliecināts, ka mums ar absolūti lielāko daļu Grīziņkalna iedzīvotāju ir vairāk nekā labas attiecības,” apgalvo Elbakjans.

Ar Raimondu Elbakjanu, ielu sporta kustības “Ghetto Games” līderi, tikšanās sarunāta tāda paša nosaukuma biedrības adresē Starta ielā Čiekurkalnā, nevis Grīziņkalnā, kur nu jau vairākas reizes nedēļā notiek dažādi basketbola, florbola, cīņu un citi pasākumi. Elbakjans atzīst, ka līdz ar skaļo vakaru notikumu savairošanos aug arī kaimiņu iedzīvotāju neapmierinātība. Iebildes gan ceļot pāris cilvēku.

“Nu, mēdz būt tādas situācijas, ka kādreiz kāds pasākums ir ievilcies. Skaņu pastiprinošās ierīces Rīgā kādreiz bija līdz pulksten vienpadsmitiem vakarā, bet šobrīd ir līdz desmitiem. Ņemot vērā, ka mums tas saskaņojums ir līdz desmitiem, tad tās netiek izslēgtas pilnībā. Tiek nogriezta skaņa, pilnīgi noteikti, simprocentīgi, katru reizi pēc pulksten desmitiem tiek nogriezta trokšņainā skaņa. Ja paliek kāda fona balss, kas novada pašu pasākumu līdz galam, tas ir tas maksimums līdz pulksten vienpadsmitiem,” skaidro Elbakjans.

   

“Ghetto Games” Grīziņkalnā ir paplašinājušies līdz uzceltām tribīnēm ap laukumu, kurā notiek regulāras vakaru aktivitātes. Tās pavada pasākumu vadītāju skaļa komentēšana mikrofonos un vēl skaļāka mūzika. Iespaidīgumam “Ghetto Games” līderi tribīnes sauc par kolizeju.

“Ja agrāk viņi rīkoja pasākumus vienu, divas reizes nedēļā, tad tagad, manuprāt, jau ir četras reizes nedēļā. Īpaši sestdienās viņi nez kādu iemeslu dēļ un kaut kādu privilēģiju dēļ saņem šīs atļaujas trokšņot līdz vienpadsmitiem,” stāsta Valda Knauere, Pērnavas ielas 42. nama iedzīvotāja.

Māja atrodas tieši blakus “Ghetto Games” aktivitātēm Grīziņkalnā. Valda novērojusi, ka privilēģijas īpaši izpaužas šogad un pērn.

Turklāt arī pēc vienpadsmitiem bieži vien turpinoties gan skaļa mūzika, gan bļaušana mikrofonā.

Nu jau visai regulāri Valda Knauere zvana Rīgas pašvaldības policijai.

“Pateicoties “Ghetto Games”, pašvaldības policijas telefons ir ieglabāts manā tālrunī, jo man tas ir jāizmanto pietiekami bieži. Bet arī tad, ja ir atbraukuši policisti, viņi saka – nu, mēs tūlīt beigsim, mēs pēc desmit, piecpadsmit, divdesmit minūtēm. Vēl patrokšņosim līdz divpadsmitiem. Ir bijuši gadījumi, kad arī pat vēl pēc divpadsmitiem turpina bļaut mikrofonā. Ja cilvēkam rokās ir mikrofons, skaņu pastiprinoša iekārta, tad kāpēc viņam šajā mikrofonā vajag vēl bļaut? Man nav saprotams. Varētu vienkārši runāt, tad tas netraucē,” savu sašutumu neslēpj Valda.

Viņa iepriekš policijai rakstījusi iesniegumu, bet līdz soda sankcijām nav tikts. Iedzīvotāji lūguši likumsargus Grīziņkalnu iekļaut ikvakara maršrutā, lai desmitos policisti paši fiksē, vai sportistu izklaides ir apklusinātas. Taču tādu domu policija noraidīja. Pēdējo reizi ceturtdienas vakarā 20 minūtes pirms pusnakts Rīgas policijai zvanīja arī Pērnavas ielas iedzīvotāja Māra Pole.

“Pašvaldības policija teica, ka es esmu septītā, kas šodien zvana. Viņi īsti neko nevarot izdarīt, viņi tur esot bijuši pirms desmit minūtēm, un viņiem esot teikts, ka pēc desmit minūtēm šis pasākums beigsies,” stāsta Māra Pole. “Tas arī no viņu puses bija viss. Nevis tiešām iet, pateikt – labi, liekam punktu šim pasākumam, slēdzam nost skaņu, vai kā nu viņi juridiski drīkst iejaukties tajā pasākumā, ja tas traucē mieru un kārtību.”

Nu jau par ikdienu kļuvis arī fakts, ka pa logu redzami parka malās guloši piedzērušies pusaudži. Māra rāda pašas filmētu video, kur alkohola slodzi nav izturējusi četrpadsmit gadus veca meitene.

“Tas ir jauniešu pasākums, kas virza visu šo pozitīvo kustību. Pagājušonedēļ es redzēju, ka bija piebraukusi ātrās palīdzības mašīna un puisim apsaitēta pilnībā visa galva. Nākamajā dienā redzēju video, kur tajā brīdī, kad dzied “Saule, Pērkons, Daugava” – pēc Dziesmu svētkiem bija uztaisīts kaut kāds ļoti nacionāls pasākums – viena no finiera kastēm, kur ir dūmu sveces, piestiprinātas pie šīs legālās konstrukcijas, iekrita pūlī, pārsitot puisim galvu. Diviem pat laikam, jo viens bija sašūts un sabindēts, bet otrs tur līda mašīnā iekšā,” viņa atceras.  

Kamēr iedzīvotāji stāsta, ka policisti tos numurē kā septītos zvanītājus, pašvaldības policijas pārstāvis Toms Sadovskis “Ghetto Games” nesauc par lielu nekārtību cēlājiem.

“Ap pulksten desmitiem, vienpadsmitiem vakarā parasti iedzīvotāji sāk zvanīt. Tad Rīgas pašvaldības policija dodas parunāt ar organizatoriem. Organizatori uzreiz piekrīt mūziku vai nu izslēgt vai pagriezt pavisam klusām. Jāpiebilst gan, ka šādu izsaukumu skaits nav pārāk liels,” skaidro Sadovskis un norāda – sodi par šo pārkāpumu nav bijuši.

Raimonds Elbakjans vēlajā trokšņošanā problēmas neredz un pieļauj, ka kādam personīgi nepatīk, kā viņa enerģiskais kolēģis vadot pasākumu: “Protams, viens veids ir jauniešiem – kā viņiem patīk komunicēt –, un cita lieta ir, kā vecāka gadagājuma cilvēks gribētu, lai tas notiek.”

Tomēr Grīziņkalna saimnieka problēmas ir ne tikai troksnis.

Jūnija beigās Būvniecības valsts kontroles birojs konstatēja, ka milzīgās tribīnes ar pāris tūkstošu cilvēku ietilpību ir tapušas nelegāli.

Stāsta biroja Būvju ekspluatācijas uzraudzības nodaļas vadītāja Kristīne Griga: “Tribīnes, kas tur ir uzceltas, ir uzceltas bez jebkāda saskaņojuma. Tā kā saskaņojuma nav bijis, birojs konstatēja patvaļīgo būvniecību. Nevienu būvi nevar izmantot, pirms tā nav nodota ekspluatācijā.”

Uzraudzīt likumu ievērošanu gan ir Rīgas būvvaldes kompetence. Atšķirībā no citām reizēm komentāru par Grīziņkalnu būvvalde gatavoja vairākas dienas. Sarunai nepiekrita, bet lakonisku komentāru atsūtīja e-pastā: “Rīgas pilsētas būvvalde ir veikusi apsekošanu. Un arī mēs, tāpat kā Būvniecības valsts kontroles birojs savā atzinumā, bīstamības vai nedrošuma pazīmes nekonstatējām. Šobrīd notiek aktīvs darbs ar atbildīgajām personām, lai tiktu sakārtota jautājuma formālā – procesuālā – puse.”

Raimonds Elbakjans ir zināms kā izteikts Rīgas mēra “saskaņieša” Nila Ušakova sabiedrotais. Piemēram, pirms pašvaldību vēlēšanām uzfilmēja pozitīvu filmu par Ušakova ceļu no Imantas puikas līdz mēram. Korupcijas apkarotāji vēlāk sodīja “Saskaņu” par slēptu aģitāciju. Rīgas domes iestāžu attieksme liek domāt, ka Elbakjanam galvaspilsētā valda atšķirīgi noteikumi.

“Kāpēc lai aizliegtu lietot, ja tam nav pamata? Vispirms vajag ekspertu slēdzienu, ja grib kaut ko aizliegt,” uzskata Elbakjans. “Par nelikumīgi uzceltu būvi to nevar uzskatīt.” Jautāts, kā viņš atbildētu uz jautājumu, vai šāda attieksme no Rīgas pilsētas varētu būt saistīta ar viņa labajām attiecībām ar Nilu Ušakovu, Grīziņkalna saimnieks atbildēja noliedzoši – tas esot pilnīgi izslēgts.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Pilsētvide
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti