Lai arī latviešu ārpus Latvijas mītnes zemes ir dažādas, ikvienā no tām Jāņu svinēšana plānota tradicionāli - ar latviešu dziesmām un dejām, pinot vainagus, kurinot ugunskuru, pušķojot telpas latviskā noskaņā, lasot Jāņu zāles, ēdot tradicionālo Jāņu sieru un dzerot latviešu alu.
Tā, piemēram, Latviešu biedrība Austrijā Klosterneuburgā piemeklējusi svinību pļavu gan lustīgai līgošanai, gan arī telšu pilsētiņas būvniecībai, jo svinības ieplānotas līdz pat nākamās dienas pusdienas laikam. Tur notiks svinīga Līgovakara atklāšana, konkurss "Skaistākais Jāņu vainags", ugunskura aizdedzināšanas ceremonija, ģitāras skaņu pavadījumā skanēs līgodziesmas.
Eksotiski siltajās zemēs dzīvojošie latvieši Spānijā, Apvienotajos Arābu Emirātos un Maltā Jāņus aizvadīs jūras krastā, bet piekopjot latviskās tradīcijas, piemēram, latviešu Jāņu svinībās Spānijā tiks lasīta informatīva lekcija par latviešu tradīcijām, Jāņu vēsturisko izcelsmi, bet priekšnesumus sniegs Madrides latviešu deju kolektīvs.
Pie latviešiem visā pasaulē svētku dienās ciemosies arī mākslinieki no Latvijas - Edgars Lipors monoizrādē "Karavīrs", Baltu saime "Saules ceļš", Latvijas folkloras kopa "Teiksma", folkloras kopa "Svātra" no Daugavpils, Kristīnes Kārkles-Puriņas folkloras grupa, "Kokle" un Māriņas muzikanti, "Folkvakars" no Rīgas, Talsu draudzes koris "Amendas", folkloras kopa "Atštaukas", dūdenieki un koklētāji, folkloras deju kopa "Senleja" no Siguldas un citi.
