Sadaļas Sadaļas

Intervija ar reperi «ansi»: Pacel savu balsi

7. jūlijā Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku ietvaros uz "Origo Summer Stage" uzstājās DJ Monsta un reperis ''ansis'', kuri demonstrēja elektronikas, hiphopa un tautisko motīvu sakausējumu vienā kompozīcija – “Pacel savu balsi”. Lai arī reps un viss ar to saistītais ir sacēlis pamatīgu traci, pieci.lv komanda nenoraustījās un nolēma, ka šim muzikālajam eksperimentam ir jāizskan kā uz minētās skatuves, tā radio tiešraidē. “Pacel savu balsi”, manuprāt, ir viena no pēdējo gadu spēcīgākajām latviešu dziesmām. Šī iemesla dēļ uz sarunu aicināju tās teksta autoru un izpildītāju ''ansi'' (Ansis Kolmanis).

Pacelt savu balsi – kā mums to saprast, ne jau kā tukšu aurošanu?

- Tukšu aurošanu noteikti ne.

- Mani viss šis projekts rosināja padomāt par to, ko nes (vai drīzāk — ko ir spējīgs nest) tāds informācijas nesējs kā "dziesma". Kaut kādu iemeslu dēļ mūzikas nozīme reizēm ir tik ļoti ārpus pašu mākslinieku kontroles, ka gan paši mākslinieki un mūziķi, gan klausītāji to uztver vienkārši kā melodiskus vārdus, kas nevis "nozīmē", bet "skan", un ar to ir pavisam gana. Vai tas ir labi vai slikti — uz to es atbildētu ar pretjautājumu: "Kam?". Šis gabals, kuru mēs ar DJ Monsta radījām, runā par divām dažādām lietām reizē, jo visa dziesma ir sarakstīta reizē divām dažādām auditorijām, kas to reizē var uztvert atbilstoši savai interpretācijai. Tas bija tas, uz ko galvenokārt koncentrējos, rakstot dziesmas vārdus.

Atbildot uz jautājumu, to var saprast kā aicinājumu respektēt un apzināties savu balsi, savu viedokli un sava fiziski skaļākā "paušanas" instrumenta spēku un darbības principus.

- Vai šī brīža politiskais konteksts tevi ietekmēja, rakstot tekstu?

- Ne tiešā veidā, nē, bet pieļauju, ka pāris rindas uzrakstīt iedvesmoja nesenais bardaks ap to, kas drīkst un kas nedrīkst tikt atskaņots cilvēkiem pa radio. Lai arī runa pārsvarā bija par rupjībām un bērnu auditoriju, aizkulisēs par to diskusijas ritēja krietni padziļinātāk un teorētiskāk, kas, pieļauju, zināmā mērā palīdzēja noformulēt šīs dziesmas zemtekstu.

- Kādi zemteksti tika iekļauti tekstā, atklāj lūdzu dažus!

- Līdzīgi kā kormūzikā, teksts ir diezgan tēlains un metaforisks, tādēļ domāju, ka pastāv iespēja, ka pats no citiem cilvēkiem uzzināšu par vēl kādu zemtekstu, kas šajā dziesmā labi "darbotos", kā tas man šad un tad jau ir gadījies. Reizēm ir pāsteidzoši, cik veiksmīgi kādam interpretācijai atvērtam darbam var piespēlēt pilnīgi jaunu nozīmi.

Man būs grūti minēt atsevišķus citātus. Tik tikko pārskrēju pāri dziesmas tekstam, lai varētu apstiprināt to, ka katrai rindai/ainai ir divas dažādas nozīmes vai drīzāk divi dažādi apzināti konteksti, kurās tās uztvert. Galvenais dziesmas zemteksts ir tas, kā šo dziesmu, visticamāk, uztver Latvijas hiphopa pazinēji: aicinājums atklāti paskatīties uz savu "ruporu" tādu, kāds tas šobrīd ir, un pacelt to no dubļiem, lai izmantotu to tam, kam tas ir paredzēts, neskatoties uz to netīrību, kas ap to visu valda.

Ar vārdu spēlēm šeit neaizrāvos, ja neskaita pirmā panta pēdējās rindas: "Gatavi pacelt balsis, kad tās nokrīt / Pa dubļiem izvazātas skan balsis manā korī". Galvenokārt koncentrējos uz dziesmas dubulto nozīmi kopumā un, manuprāt, nepieciešamās noskaņas radīšanu lirikā. Lai to panāktu, ievietoju arī pa atsaucei uz tumšākām lappusēm Latvijas vēsturē — citu tautu kundzību, izsūtīšanu, apspiestību.

Daudzi sakarā ar dziesmu svētkiem runā par to "maģisko, vienojošo sajūtu", ko es centos paturēt prātā, lai vēl vairāk, ne tik viegli fiksējamā veidā, pastiprinātu šo kormūzikas un hiphopa sintēzi. Tas nebija sarežģīts uzdevums, salīdzinot ar citām dziesmām, kuras esmu rakstījis, taču rezultāts noteikti sanāca patīkami interesants, kā tas nereti mēdz būt, kad darba autoriem nedaudz jāpamet sava radošā komforta zona.

- Par muzikālo noformējumu – motīvs, kā tas radās, vai bija citi varianti?

- Sākotnēji Monsta atsūtīja vēl kādus paraugus, ko viņš bija veidojis, taču beigās izšķīrāmies (vai drīzāk — es bez īpašām ierunām akceptēju un sāku rakstīt tekstu) par labu motīvam ar Pētera Plakida kordziesmas "Ar dziesmu dzīvībā" samplu (teksta autors — Jānis Peters), kas arī bija galvenais iedvesmas avots šai dziesmai. Dziesmas tekstā esmu izmantojis arī pāris parafrāžu no šīs dziesmas.

- Vai Latvija vispār ir gatava elektronikas, hiphopa un tautitsko motīvu sakausējumiem?

- Neesmu drošs, kurš (un cik) par to var objektīvi spriest. Esmu diezgan drošs, ka Latvija tam ir gatavāka nekā es pats. Un, iespējams, gatavāka nekā "parastajam" hiphopam, un man tas savā ziņā ir saprotams, jo latvietim, kuram reps kā tāds nav pārāk tuvs, varētu būt nedaudz vieglāk identificēties ar šādas mūzikas skanējumu un, tādā gadījumā kā šīs, arī saturu. Šķiet arī, ka Latvijā "latviskuma" tēmas skan skaļi un labi rezonē ar ļoti dažādu auditoriju.

- Līdzīga mūzikas stilu sakausēšana izcili tika atspoguļota 2011. gada filmā "RE:genaration Music Project". Vai ko tādu varētu realizēt pie mums?

- Noteikti! Tam tikai nepieciešama "degviela". Pēc manas pieredzes tas visbiežāk ir teju neizsmeļams entuziasms, bet tamlīdzīgus projektus mēdz finansēt arī ar ārējiem līdzekļiem, kas palīdzētu kam tādam tapt daudz nopietnākā līmenī. Tās ir divas versijas, kā to pie mums varētu padarīt par realitāti.

- Pēc grandioza atbalsta, kas nemitīgi aug pašmāju hiphopa māksliniekiem, vai nav laiks radīt vairāk šāda satura un kvalitātes skaņdarbus? Var just, ka jaunā paaudze grib saskatīt līderi tieši starp jums?

- Tiešām ceru, ka aug un augs vēl, kamēr būs kāds, kas radīs mūziku. Par saturu runājot, pie mums ilglaicīga hiphopa saknes iestiepjas kaut kur pagrīdē, un tas, manuprāt, ir tas, kas ir ieaudzinājis nedaudz "mākslinieciskāku" pieeju darbam tajā, ko mēs darām. Tādēļ, vismaz man, parasti sekot kaut kam, kas sola lielāku atsaucību sabiedrībā, ne vienmēr šķiet gana izaicinoši, lai pašam tas šķistu aizraujoši. Es ļoti labprāt piedalītos tādā projektā tādēļ, ka, kā jau minēju, man patīk tas, cik ļoti var just to, ka neatrodos uz sava ierastā lauciņa, kad strādāju pie kā tāda, kas rezultējas kaut kādā ziņā unikālākā produktā. Kamēr neiziet uz pārāk lieliem kompromisiem teksta un mūzikas kvalitātes ziņā, es tur nekādu problēmu neredzu! Tomēr nesaskatu tādu azartu būt par iniciatoru vai, piemēram, vadīt tamlīdzīgu projektu; domāju, ka tas ir darbiņš kultūras projektu autoriem vai kādam, kas to vairāk justu kā savu misiju, nevis tikai vēl vienu veidu, kā to darīt. Mana niša ir hiphops, un parasti izvēlos eksperimentēt lauciņos, kuros ir iespēja radīt kaut ko jaunu un man interesantu, ja arī tas nozīmē, ka tas tagadnē var palikt nesaprasts.

Par līderiem — es domāju, ka starp hiphopa mūziķiem var manīt gana daudz viedokļu līderības jau tagad. Mēs esam jauni cilvēki ar galvu uz pleciem, mums ir cieša saikne ar realitāti un izpratne par to, kādu lomu spēlē informācija, spēja pārliecināt un citādi atrast kopīgu valodu ar savu publiku. Klausītāju attiecības ar mūziku un tās autoriem ir ļoti personiskas, kas padara šo saikni par ļoti vērtīgu, vismaz manās acīs.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Izklaide
Kultūra
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt