Svētdien, 6.decembrī, LTV ēterā izskanēja viens no jautrākajiem muzikālās spēles "Mana dziesma" raidījumiem, jo gan Intars Rešetins un Dagmāra Legante, gan abu komandu dalībnieki mēģināja jokoties, izmantojot maestro Raimonda Paura radītās joku dziesmas.
Muzikālajā spēlē "Mana dziesma" kā īpašie viesi uzstājās kvartets "4Sound" - četras atraktīvas māmiņas no Strenčiem, izpildot Raimonda Paula dziesmu "Sapņu princis".
Pēc 15.raidījuma uz īsu sarunu "Lsm.lv" aicināja Roberto Meloni.
Pastāstiet, kas jums patika šovā!
Man patika brīvā gaisotne. Es tagad pateikšu, ko es domāju - reizēm latvieši, lai arī izklaidējas, tomēr viņi ieturas rāmī, neatbrīvojas līdz galam. Bet viena no retajām reizēm, kas ir šovā "Mana dziesma", cilvēki ir patiešām brīvi, sākot ar vadītājiem Intaru un Dagmāru, kas ir ļoti labi, baigi forši. Un arī tā ideja - viesi, mēs, kas tikām aicināti, varam izpausties, un tas ir īstenībā ļoti jautri, jo vajag arī vieglumu televīzijā un dzīvē, nevis visu laiku domāt par dziļo saturu un kaut ko ļoti nopietnu. Reizēm vienkārši viegla jautrība ļoti palīdz dzīvot labāk.
Jūsu raidījums bija "Joku dziesmas". Pastāstiet par kādu smieklīgu epizodi šovā!
Dažas bija, jā. Viena no tām - es nemaz neatcerējos to dziesmu par kapteini. Man iedeva instrumentu un es vienkārši teicu vārdus. Es netīri spēlēju, mazliet kā mafiozo spēlēju. Es nespēlēju melodiju, bet pateicu nosaukumu, bet tas tā sirsnīgi bija. Otrs bija tas, ka es paprasīju Dagmārai, kuru kreklu vilkt, jo es nezināju, ko vilkt, un viņa man ieteica to ar dzīvniekiem, jo derēja. Tas arī interesanti man bija.
Kā veicās komandā? Vai izdevās saspēlēties?
Jā, izdevās! Īstenībā es Mārtiņu Jātnieku jau nedaudz zināju. Otro Mārtiņu mazāk zināju, bet arī viņš ir baigi foršs. Mums bija ļoti jauki, bet man ļoti patika sieviešu komanda, es baigi fanoju par viņām. Katra no viņām bija ļoti liela personība, skaista, forša, talantīga. Man bija pat ļoti interesanti pret viņām būt, spēlēt. Viņas vinnēja, bet mēs bijām ļoti tuvu visu laiku, viņas bija tādā "final rush", tādā pēdējā skrējienā.
Jums bija jāiesūta savas mīļākās Raimonda Paula joku dziesmas. Kuras jūs izvēlējāties?
Es īstenībā izvēlējos tās dziesmas, kas man atgādina manu pirmo dzimteni. Tās bija par kafiju, jo kafija ir neatņemama sastāvdaļa manā ikdienā. Tad bija viena par mafiju, kas iet kopā ar kafiju. Tad bija "Saldais itāliešu kino", kas ir vienkārši kolosāla. Tā dziesma ar to ievadu no maestro par Sofiju Lorēnu, ļoti smieklīga un ļoti forša. Pārējās es pat neatceros. Bet tās divas es atceros. Vēl "Mamma Maria", arī forša dziesma. Man ļoti patika, es redzēju to video, kur Ance dziedāja un Aija jeb Amber, man ļoti patika tā dziesma, tāpēc arī to izvēlējos. Īstenībā, es cenšos savienot, kā bieži saku, savas divas dzimtenes - Latviju un Itāliju. Un man tas ļoti labi sanāca ar tām dziesmām. "Mana dziesma" jeb "Paula dziesma", tā teikt.
Vai bija viegli minēt Paula dziesmas?
Minēt - nezinu, bet vienmēr ir ļoti patīkami klausīties, jo tās melodijas ir vienkārši kolosālas. Es vienkārši izbaudu mūziku, arī tajā dienā.
